Krāslavā lepojas, ka šeit dzimuši daudzi izcili un talantīgi cilvēki, kuri ir slaveni ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. Viena no šādām personībām ir tēlniece Vanda Zēvalde (27.06.1922.—06.11.1997.). Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka vienā no Krāslavas Plāteru dzimtas muižas staļļu telpām, kuras renovētas 2018. gadā, ierīkota slavenās novadnieces radošajam mantojumam veltīta zāle.
Toties pārsteidz un izraisa sajūsmu tas, ka īsā laikā tika noformēta šī zāle, kurā atrodas vairāk nekā 800 eksponāti. Šajā atklātajā krājumā iekļauti izcilu politiķu un kultūras darbinieku krūšutēli, Vandas Zēvaldes skices un zīmējumi, daudzi materiāli un dokumenti, kuri vēsta par mākslinieces dzīvi un radošo darbību.
Nesen Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs saņēmis Latvijas Muzeju biedrības gada balvu nominācijā “PAMANĪTS!” par izveidoto atklāto krājumu “Tēlnieces Vandas Zēvaldes mantojums” Krāslavas pils staļļos.
Jāatzīmē, ka konkursam divās citās nominācijās bija pieteikta mākslinieka Valentīna Zlidņa piemiņas istaba un muzeja izdotā grāmata „Nu sakneitis lozda zīd”. Materiālus šai grāmatai muzejam atdeva nu jau aizsaulē aizgājusī skolotāja un novadpētniece Anna Vagale. Viņa rūpīgi vāca latgaliešu folkloru, etnogrāfiskus materiālus un toponīmus Krāslavas novada Kombuļu, Aulejas un Skaistas pagastā.
Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja direktors Valdemārs Gekišs uzsvēra, ka muzeja darbinieki augstu vērtē saņemto balvu, jo konkurenti bija ļoti spēcīgi. Rīkojot konkursus, Latvijas Muzeju biedrība vairs nešķiro muzejus lielajos un mazajos, neņem vērā to finansiālās iespējas un darbinieku skaitu. Ir svarīgs tikai rezultāts. Piešķirot balvu, žūrija pauda savu viedokli: „Pārliecinoši realizēts projekts ierobežota budžeta apstākļos. Plašākai sabiedrībai līdz šim neredzētais muzeja krājums tagad ir pieejams, pārskatāms un tiek uzglabāts drošos apstākļos. Vērtīgs ieguldījums nacionālo vērtību saglabāšanā, no kura ieguvējs ir ikviens no mums.”
Jāatzīmē, ka 2018. gadā renovētajā Krāslavas pils staļļu ēkā tika atklāta ekspozīcija „Pi vīna golda”. Tā stāsta par Krāslavā un novadā vēsturiski dzīvojošo tautību – latviešu, poļu, ebreju, krievu un baltkrievu – nacionālo virtuvi. Ekspozīcijas pamatu veido sadzīves priekšmeti, ko cilvēki izmantoja 20. gadsimta pirmajā pusē, tie ir dažādi virtuves trauki un piederumi ikdienas maltīšu pagatavošanai. Lielākā daļa ir māla trauki, ko izgatavoja Latgales keramiķi. Būtiskas atšķirības ir vērojamas ebreju stenda noformējumā, jo tajā ir izvietoti arī rituālie priekšmeti. Pateicoties Krāslavas Vēstures un mākslas muzejam, konkrētās ekspozīcijas izveidei ir piesaistīts Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējums.
Krāslavieši jau ir pieraduši pie tā, ka muzejs pastāvīgi priecē ar jaunumiem kultūras dzīvē. Tas sakāms ne tikai par lieliem projektiem, pasākumiem, kuri tiek rīkoti ne tikai Muzeju dienā vai pilsētas svētkos, bet arī mākslas izstādēm. Diemžēl karantīna, kas tika izsludināta sakarā ar „Covid-19” izplatības ierobežošanu, muzeja plānos ieviesa savas korekcijas. Taču, iespējams, jau šoruden tiks atklāta jauna etnogrāfisko materiālu krātuve.
