Neskaitāmie ķīri, kuri savairojušies purvā Esplanādes mikrorajonā, rada daudz problēmu pilsētniekiem, jo īpaši šīs apkaimes iedzīvotājiem. Ķīru mazuļi, kuri vēl nav iemācījušies lidot, staigā pa ielām un gājēju celiņiem, bieži vien traucējot transporta kustību.
Bīstamā pastaiga
Dažkārt ielās vērojamas arī visai nepatīkamas ainas. Putnēns, kurš vēl nav iemācījies lidot, taču drīz vien būs tam gatavs, bija izgājis uz ceļa, kurš ved gar Esplanādes daudzstāvu namiem. Sākumā tas tipināja gar apmali, taču nespēja tikt tai pāri, lai paslēptos meldrājā vai zālē. Jūtot, ka mazulis ir apdraudēts, virs tā lidinājās pieaudzis ķīris, cenšoties padzīt savu neizveicīgo pēcnācēju padzīt no šosejas, pa kuru šurpu turpu brauca vieglās un kravas automašīnas. Taču putnēns nepievērsa nekādu uzmanību pieaugušajiem ķīrim un devās kinoteātra virzienā. Lielais putns atkal un atkal, gandrīz skarot mazuli ar savu ķermeni, lidojumā mēģināja nogrūst to no braucamās daļas, taču veltīgi. Un tad putnēns strauji devās uz ceļa vidu, pakļaujot savu dzīvību briesmām. Pāris vieglie auto apbrauca mazuli, bet tas joprojām turpināja ceļu pa šosejas vidu. Taču kravas auto un „fūres” nespēj strauji manevrēt, un divas lielas automašīnas brauca tieši virsū putnēnam, kurš brīnumainā kārtā tomēr palika dzīvs, jo trāpījās starp auto riteņiem.
Gan patīk, gan nepatīk
Daudzi paziņas stāstīja, ka arī viņu mājas pagalmā redzēti ķīru mazuļi, un cilvēku sabiedrībā tie jūtas komfortabli. Daži iedzīvotāji viņus žēlo, piebaro un izturas ar sapratni. Savukārt citi tos nevar ciest ne acu galā -- uzskata par kaitniekiem, jo mazuļi radot antisanitārus apstākļus utt.
Līdzīga aina vērojama ne tikai Daugavpilī vai citos Latvijas reģionos – tā ir visur, kur mitinās ķīri. Turklāt mazuļi nebaidās no mašīnām, cilvēkiem, jo uzticas tiem.
Paziņa, kura dzīvo Tallinā netālu no līča, pastāstīja, ka ķīru mazulis bija apmeties uz dzīvi autostāvvietā. Tādējādi autoīpašniekiem nekas cits neatlika kā neaicināto viesi barot un uzņemties par to šefību – nest putnēnam barību un ūdeni. Laikam ritot, cilvēki pierada pie jaunā iemītnieka, un, kad tas uz kādu laiku pazuda, visi bažījās, vai tik ar viņu nav notikusi kāda nelaime. Stāvvieta atradās pie mājas, un putnu varēja vērot pa logu. Arī putnēns uzticējās cilvēkiem, ēda viņu klātbūtnē un ļāva paņemt sevi rokās.
Savukārt raksta autors šādu ķīru mazuli nofotografēja Daugavpilī, pie Sv. Pētera un Pāvila baznīcas. Putnēns sēdēja skulptūru dārzā zālītē un ziņkārīgi vēroja visu, kas notiek apkārt. Tas nekur nesteidzās, itin kā atpūšoties no savas trokšņainās kompānijas, mazuli neviens neaiztika. Taču problēmu rada tas, ka mazulis bija līdz šejienei atnācis, bet kā lai viņš atgriežas vietā, kur atrodas ligzda, vecāki, barība un ūdens. Jo putnam, kurš neprot lidot, pilsētā nemitīgi uzglūn briesmas – ļauni cilvēki, mašīnas utt.
Situāciju komentēja Latgales zoodārza direktors Mihails Pupiņš: „Pirms dažiem gadiem sākās šo putnu ekspansija kontinenta iekšienē. Tas ir klasisks migrantu piemērs. Putni var apmesties uz māju jumtiem un citām augstām būvēm. Šajā gadījumā putnēns nevis mēroja ceļu no purva teritorijas, bet gan nolaidās no kādas mājas jumta. Taču daži īpatņi var atnākt arī no purva. Šajā situācijā neko nevar izdarīt, lai glābtu putnēnus no bojāejas. Tos nevajag ne aiztikt, ne dzīt projām, bet gan mest tiem līkumu vai apbraukt. Šie putni nav gatavi briesmām. Mēs paši par sevi, un viņi – paši par sevi. Daba pati tiks ar visu galā,” pastāstīja zoodārza direktors.
M. Pupiņš piebilda, ka šie putnu mazuļi bijuši arī agrāk, vienkārši tos neviens neievēroja. Šajā rakstā ir runa par periodu, kad jaunie putni tikko pametuši ligzdu, tāpēc pilsētā viņu bija tik daudz. Pašlaik situācija normalizējas – putni iemācās lidot un drīzumā pilsētā tie vairs nebūs redzami.
Putnēni lieliski iedzīvojas pilsētu infrastruktūrā, tostarp Daugavpilī, -- staigā pa ielām un parkiem, nebaidoties no cilvēkiem, atpūšas jebkurā vietā, turklāt mēdz uzplīties kaķiem un suņiem. Barību tie atrod galvenokārt atkritumu konteineros. Turklāt jāņem vērā, ka ķīri ir plēsējputni. Tie spēj bez pūlēm norīt zvirbuli vai peli, tikt galā ar žurku vai pat kaķēnu.
