22. jūlijā pl. 11.00 vietējie iedzīvotāji un viesi svinēja Vecsalienas pils (Daugavpils novads) 150 gadu jubileju. Apmeklētājiem tika piedāvāta plaša kultūras programma – deju kolektīvu priekšnesumi, pils jubilejai veltītā mākslas plenēra dalībnieku darbu izstāde, meistarklases, ekskursijas pa vēsturiskām vietām gida pavadībā un, protams, tējas dzeršana. Muiža, kas kādreiz piederējusi vācu baronu fon Hānu dzimtai, līdz mūsdienām ir saglabājusies gandrīz sākotnējā veidolā. Pēc Otrā pasaules kara grāfs ar ģimeni aizbrauca uz Vāciju, atstājot labas atmiņas par sevi un saviem darbiem.
Uz mākslas plenēra dalībnieku darbu izstādes atklāšanu sapulcējās vairāk nekā sešdesmit interesenti, pasākumā māksliniekiem tika pasniegti pateicības raksti. Jāatzīmē, ka plenērā piedalījās gan profesionāli mākslinieki, gan jaunie censoņi vecumā līdz astoņpadsmit gadiem no Līvāniem, Daugavpils, Salienas un Rīgas. Pēc tam zālē ienāca pāri ampīra stila tērpos – Jeļenas un Vjačeslava Pasternaku deju kluba dalībnieki radīja pilī XIX gadsimta gaisotni.
Kafijas pauzē
Ar dalībniekiem un radošajām personībām varēja iepazīties pie kafijas tases, nobaudot arī saldo cienastu. Māksliniece Jeļena Požarska piedalījās plenērā kopā ar saviem bērniem Darju un Andri. Viņu darbi bija izvietoti uz bērniem un jauniešiem veltītā stenda pie pils parādes ieejas. Jeļena pastāstīja, ka viņai patīk krāsu un formu daudzveidība. J. Požarskai nav izglītības mākslas jomā, taču tas nebūt nav šķērslis, lai piedalītos plenērā kopā ar diplomētiem otas meistariem. Viņa mācās pati, balstoties uz citu mākslinieku piemēru, sekojot mācību stundām internetā un liekot lietā savu pieredzi, piedalās radošos pasākumos. Visbiežāk Jeļena glezno ziedus un ainavas, radoši strādā jau trīs gadus. Iespējams, tas ir sirds aicinājums, centība un tiekšanās pilnveidot savas prasmes. Jeļena vēl ir mākslinieces karjeras sākumā.
Vietējā iedzīvotāja Veronija atnāca uz svētkiem ziņkārības vadīta, jo viņas tēvs bija saistīts ar grāfu muižu un tās īpašnieku, bieži stāstīja par notikumiem, kuri risinājās Červonkā. Tēva stāsti tolaik bija ikdiena, bet tagad tie jau ir kļuvuši par vēsturi. Kādreiz šeit bijusi latviešu skola, līdz ceturtajai klasei tajā mācījās arī Veronija. Šeit bija daudz saimniecības ēku, kūtis, stallis. Vietējie ļaudis, tāpat kā viņas tēvs, strādāja pie barona fon Hāna. Darbs kūsāt kūsāja, pastaigāties parkos daudz laika neatlika, ja u vienīgi svētkos.
Vietējā bibliotekāre Irēna Avlasina aizraujas ar vēsturi. Viņa pastāstīja, ka agrāk muižas bija centri, kur pulcējās vietējie iedzīvotāji – apmainījās ar informāciju, atrada darbu, pārdeva savas preces. Svinīgajā pasākumā Irēna prezentēja grāmatu „Salienas pagasts laikmeta griežos”, kurā apkopotas vietējo iedzīvotāju atmiņas par notikumiem pagastos un savu radinieku likteņiem.
Pasākuma rīkotāja Jūlija Keviša atzīmēja, ka precīzi nosaukt Vecsalienas muižas vārdu nav iespējams, jo vēsture ir samudžināta un tā ir rūpīgi jāpēta: „Mēs runājam par baronu fon Hānu, taču nezinām, kurš no brāļiem tas bija. Jāatzīmē, ka muiža sākotnēji tika izmantota kā vasaras atpūtas un izklaižu vieta.”
Vēstures dokumenti liecina, ka līdz Otrajam pasaules karam Vecsalienas pilī mācījās zemnieku bērni, savukārt dažus gadus pēc kara skolu slēdza. Pilī atradās kolhoza valde, bibliotēka un kultūras nams. Pašlaik šeit darbojas Salienas pagasta pārvalde, Kultūras un tūrisma centrs.
Meistarklases
Pasākumā uzstājās jauniešu deju studija „Suuldance” Anastasijas Murevičas vadībā. pāri virpuļoja dejā, skanot XVIII gadsimta melodijām. Savukārt pēc kafijas pauzes studijas dalībnieki rīkoja balles deju meistarklasi.
Atmiņai par Vecsalienas pils 150 gadu jubilejas svinībām ikviens interesents varēja izgatavot magnētiņu vai nozīmīti ar pils attēlu – šo iespēju piedāvāja Latgales dizaina biedrība. Atgādinām, ka 2020. gadā iznākusi monētu, kas veltīta Vecsalienas (Červonkas) muižas pilij. Monēta iznākusi sērijā “Latvian heritage” pēc Daugavpils novada pašvaldības aģentūras „TAKA” iniciatīvas.
Pasākuma noslēgumā varēja doties ekskursijā pa pili un seno parku, kura platība ir 3 hektāri ar vismaz 14 veidiem eksotisko koku sugu. Parks ir labiekārtots, to apmeklē tūristi un jaunlaulātie. Červonkas pilī bieži notiek laulību ceremonijas.
Septembrī pilī notiks dzejas vakars sveču gaismā.
Vecsalienas (Červonkas) muižas pils celta 1870. gadā neogotikas stilā un izvietota 19. gs. veidota parka ieskāvumā. Tā ir visai gleznaina ēka ar dinamisku un sarežģītu apjoma kompozīciju – īsta pasaku pils. Ēka segta ar stāvu divslīpju jumtu. Tās plastiku vairo rizalīti, mezonīni, tornis. Ar sevišķu rūpību izstrādātas detaļas. Tās ir daudzveidīgas un veiksmīgi papildina apjoma telpiskā risinājuma izteiksmību. Piemēram, logailas ir smailloka, segmentveida, taisnstūra un apaļas. Dažāda arī to dekoratīvā apdare un izkārtojums fasādē. Tās grupētas pa divi, trīs un četri, vietām redzama arkāde. Lielās zāles un otrā stāva apaļo logu dekors ir apvienots. Tās ir trīs iespaidīgas smailloka arkas, kolonnu balstītas, kas izceļ šo fasādes daļu starp citām. Saglabājusies barona kabineta loga vitrāža un lielā zāle ar grezniem griestiem. Blakus pilij un muižas apbūvei izpleties 3 ha liels brīvā plānojuma parks ar vismaz 14 veidiem eksotisko koku sugu. Mūsdienās stādījumi ir būtiski papildināti. Pils priekšā ir plašs zāliena aplis, malā ap lapeglēm puķes. Ceļš no pils līdz krogum apstādīts pīlādžiem, tā malā saglabājies kariešu namiņš. Parka teritorijā atrodas ēkas pamati – tā esot bijusi pareizticīgo baznīcas ēka, iespējams, Červonkas Sv. Nikolaja baznīca – Skrudalienas pareizticīgo baznīca celta kā šīs baznīcas filiāle 1800. gadā. (avots: www.visitdaugavpils.lv)
