Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija izdevusi bukletu “Kā rīkoties krīzes gadījumā”, lai veicinātu iedzīvotāju gatavību krīzes situācijās. Savukārt Krievijas mediju interpretācijā Latvija gatavojas Krievijas uzbrukumam.
Jau jūnija sākumā Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija izdeva informatīvu bukletu “Kā rīkoties krīzes gadījumā”, kā arī aicināja iedzīvotājus un dažādas iestādes iesaistīties informatīvajā kampaņā un kļūt par 72 stundu vēstnesi.
Aizsardzības ministrijas buklets pieejams elektroniski trīs valodās – latviešu, angļu un krievu. Tas radīts ar mērķi sniegt ikvienam Latvijas iedzīvotājam informāciju un praktiskās iemaņas, lai uzlabotu savu un tuvinieku gatavību krīzes situācijām. Bukletā atrodami vairāki praktiski ieteikumi – kā salikt ārkārtas gadījumu somu; kādus pārtikas produktus un medikamentus ieteicams uzglabāt mājās; kā atpazīt valsts atbildīgos dienestus, kuri krīzes gadījumā veiks evakuāciju, sniegs medicīnisko palīdzību un atbildēs par sabiedrisko kārtību.
Informatīvā bukleta simbols ir starptautiski atzītais standarts “72 stundas” – trīs diennaktis, kuru laikā pašiem iedzīvotājiem ir jāspēj sevi nodrošināt līdz brīdim, kad iesaistīties atbildīgie dienesti. Ikviens Latvijas iedzīvotājs un iestāde aicināta kļūt par 72 stundu vēstnesi, izplatot bukletu plašākai sabiedrībai.
Viens no Aizsardzības ministrijas sadarbības partneriem, kas atsaucies aicinājumam kļūt par 72 stundu vēstnesi ir Valsts ieņēmumu dienests. Jau no 21. jūlija VID pakāpeniski publicē bukletu “Kā rīkoties krīzes gadījumā” un Aizsardzības ministra Arta Pabrika pavadvēstuli Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.
Savā vēstulē Latvijas Republikas iedzīvotājiem Artis Pabriks norāda: “21. gadsimta pirmajā pusē esam liecinieki trauksmainam laikam. 2008. gadā pasauli skāra globālā ekonomiskā un finanšu krīze un Krievija uzsāka karu Gruzijā. 2011. gadā notika traģiskā Fukusimas atomelektrostacijas avārija. 2014. gadā Krievija uzsāka vēl vienu karu, uzbrūkot Ukrainai, un visbeidzot – „Covid-19” pandēmija. Visi šie notikumi ir likuši mums saprast, ka arī mūsdienās, pavisam negaidīti, var pienākt brīdis, kad ierastā dzīve apgriežas kājām gaisā: var pazust vitāli svarīgi pakalpojumi – siltums, elektrība, ūdens, sakari un citi, bez kuriem nav iedomājama mūsu ikdiena.”
Apmēram pirms gada Aizsardzības ministrija uzsāka Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu, kuras mērķis ir nodrošināt visas sabiedrības iesaisti krīzes plānošanā un pārvarēšanā. Daļa no šīs sistēmas ir arī jaunais buklets “Kā rīkoties krīzes gadījumā”. Jāpiebilst, ka, reaģējot uz mūsdienu drošības riskiem, līdzīgi informatīvie materiāli ir sagatavoti arī citās Eiropas valstīs.
Līdz ar Aizsardzības ministrijas informatīvā bukleta izplatīšanu interneta vidē tā izdošana un nepieciešamība tiek dažādi vērtēta Krievijas medijos. Piemēram, informatīvais portāls “Весь Харьков” 31. jūlijā publicējis ziņu, ka Latvijas Aizsardzības ministrija izsūta brošūras, kā rīkoties Krievijas uzbrukuma gadījumā. Rakstā uzsvērts, ka Aizsardzības ministrijas vēstulē un bukletā stāstīts par to, kā rīkoties krīzes situācijas pirmajās 72 stundās kara ar Krieviju gadījumā. Te jāuzsver, ka informatīvajā bukletā “Kā rīkoties krīzes gadījumā” sniegti dažādi praktiski padomi, bet kaimiņvalsts nosaukums nemaz nav minēts. Līdzīga rakstura informāciju Aizsardzības ministrijas bukleta kontekstā izplata arī informatīvais portāls “Sputnik”, apgalvojot, ka Latvija gatavojas karam. 23. jūlijā publicētajā ziņā teikts, ka bukleta izsūtīšana Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskajā sistēmā izsaukusi iedzīvotāju neapmierinātību, bet Aizsardzības ministrs “Sputnik” publicētajā ziņā nosaukts par panikas cēlāju.
“”Covid-19” krīze ir pārbaudījums mūsu gatavībai parūpēties par sevi un citiem ārpus ierastā un drošā dienas ritma,” nepieciešamību izglītot sabiedrību drošības jautājumos savā vēstulē pamato Artis Pabriks, “tā ir parādījusi, ka krīzi nevar atrisināt tikai valsts dienesti bez visas sabiedrības atbalsta un katra iedzīvotāja, uzņēmuma un institūcijas atbildīgas attieksmes pret sevi un citiem. Šobrīd mums katram ir jāaizdomājas, ko es varu darīt jau tagad, lai krīze nepārsteigtu nesagatavotu, kā arī, vai es varu aizsargāt sevi un savu ģimeni.” Ministrs uzsver, ka iedzīvotāju kompetence krīzes situācijā atvieglos atbildīgos valsts dienestu darbu bīstamākajā krīzes periodā.
Komentējot pašreizējo situāciju un sabiedrības reakciju saistībā ar aizsardzības ministrijas veidoto informatīvo bukletu, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Latvija atrodas tādā ģeopolitiskajā situācijā, ka par drošību ir jādomā visu laiku. Tas ir paredzēts iedzīvotāju drošības gatavības veicināšanai.” Egils Levits norādīja, ka arī citās Eiropas valstīs tiek veiktas dažādas plaša vēriena darbības kopējās aizsardzības un drošības sistēmas veidošanā, kā arī iedzīvotāju izglītošanā.
Neskatoties uz medijos dažādi atspoguļotajiem Latvijas drošības politikas jautājumiem, Aizsardzības ministrija aicina iedzīvotājus sekot līdzi aktualitātēm izmantojot pārbaudītus informācijas avotus. Informatīvais buklets “Kā rīkoties krīzes gadījumā” elektroniski pieejams aizsardzības ministrijas mājaslapā www.mod.gov.lv un www.sargs.lv. Drukātā formātā bukletu plānots izplatīt jau rudenī. Ikviena iestāde, organizācija un valsts iedzīvotājs aicināts sniegt savu ieguldījumu valsts aizsardzībā un kļūt pat 72 stundu vēstnesi izplatot bukletu elektroniski.
