Par šīgada sēņu sezonu var teikt – sēnes it kā ir un itin kā nav, jo jūlija beigās apkaimes mežos atrodamas vien gailenes. Tāpēc arī uz Daugavpils tirgus letēm gozējas tikai šīs skaisti zeltaini oranžās sēnes. Tomēr sēņošanas cienītājiem nav jākrīt izmisumā, jo „kluso medību” jomas ekspertu prognozes liecina, ka drīzumā mūs gaida īsts sēņu bums.
„Sēņu” cilvēks
Daugavpils novada Laucesas pagasta viensētas „Peski 1” septiņdesmit piecus gadus veco saimnieku Mihailu Pivaroviču var uzskatīt par neparastu cilvēku gan viņa daudzveidīgo hobiju dēļ, Mihailam patīk arī daba un dzeja, piemēram, Sergeja Jeseņina dzejoļi, gan arī ģimenes dzīves stāžu ziņā – šogad Mihails un Valentīna Pivaroviči svinēs zelta kāzas. Taču šoreiz gribas parunāt par sēnēm, jo Mihails gandrīz visu savu mūžu sēņo, bet jo īpaši aktīvi ar to nodarbojas pēdējos 15 gadus – meža veltes ved uz tirgu un realizē.
Pensionārs jau izbraukājis tuvējos Latgales mežus salasījis vairākus gaileņu spaiņus, lai no rīta svaigo preci vestu uz tirgu. Puslitra burciņa gaileņu maksā 2 eiro – tas nav lēts prieks, taču arī sēņošana nav ātri darāms darbs. Mihaila dienas peļņa variējas – dažkārt sanāk pat vairāk par 30 eiro. M. Pivarovičs uzskata, ka tas ir labs papildinājums ģimenes budžetam – 300 eiro pensijai, ko saņem abi kopā ar dzīvesbiedri. Taču sēņotājs skaita ne tikai naudu: „Staigājot pa mežu, milzīgu baudījumu man sagādā saskarsme ar dabu, pret kuru cilvēki mūsdienās, diemžēl, izturas barbariski. Es redzu, cik nežēlīgi izcirsti mūsu meži. Ja tā turpināsies, drīz vien dzīvosim tuksnesī.”
Sēņojot Mihails sacer dzejoļus, to jau ir tik daudz, ka pietiktu vairākas dzejas krājumiem, turklāt par dažādām tēmām. Ir arī par dabu un sēnēm. Aizrautīgajam „kluso medību” cienītājam visā Latgalē ir „savas” sēņu vietas, uz kurieni viņš regulāri brauc. Taču pašlaik visur atrodamas vien gailenes, un Mihailam tam ir savs izskaidrojums: „Šim laikam ierasto sēņu mūsu mežos nav tāpēc, ka savulaik tām bija par maz mitruma, to uzsūca koku saknes. Savukārt gailenes ir pasausas, tām nevajag daudz mitruma, tāpēc arī izdzīvo.”
Taču pieredzējušais sēņotājs ir pārliecināts, ka augustā un septembra sākumā mūs gaida īsts sēņu bums, un mūsu spaiņi un grozi būs pilni ar meža veltēm.
Par baravikām
Arī daugavpilietim Vasilijam Borovikam patīk pastaigāties mežā un ciemoties ģimenes viensētā „Jelovka” Daugavpils novada Salienas pagastā. Nesen viņš bija mežā, tiesa, sēņošana nebija diez ko veiksmīga: „Atradu vienu baraviku un vienu apšu beku, bija arī sviesta bekas un bērzlapes. Ar pūlēm izdevās salasīt piecu litru spaini. Reti ir tā, ka vasaras vidū mežos gandrīz nav sēņu.”
Vasilijam Borovikam vislabāk garšo baravikas. Sezonas laikā viņš tās vāra, cep un marinē. Arī Vasilijs, tāpat kā Mihails, pauž sašutumu par to, ka, staigājot pa mežu, ne tik daudz izdodas gūt baudījumu saskarsmē ar dabu, cik piedzīvot negatīvas emocijas, -- skujkoku meži pie V. Borovika viensētas ir tā izcirsti, ka, ejot pa taku, redzamas viensētas, kuras atrodas vairāku kilometru attālumā, tāpēc arī sēņu šajās vietās gandrīz nav.
Arī divpadsmitgadīgā Polina Tajevska kopā ar vecākiem – māmiņu Svetlanu un tēti Sergeju – dzīvo viensētā „Sarmas” (Daugavpils novads) un dažkārt apstaigā koku pudurus, lai salasītu sēnes. Šoreiz meitene atradusi vien gailenes, pēc citām sēnēm jādodas meža biezoknī, un bērnam vienam pašam tas nav droši.
Daugavpils Centrālajā tirgū aiz letes bieži sastopami Daugavpils novada Salienas pagasta viensētas „Ziemcieši” saimnieki Svetlana un Raimonds Kārkliņi pašlaik vāc gailenes. Viņi gan rūpējas par saimniecību, gan jau vakarā sagatavo sēnes un ogas, lai nākamās dienas rītā dotos uz tirgu. Svetlanai un Raimondam palīdz mazbērni Arīna un Raimonds, kuri ar savu darbu nopelna naudu savām vajadzībām. „Mūsu mežos pašlaik ir tikai gailenes, tās arī vācam. Šis ir viens no retajiem gadiem, kad vasaras vidū nav citu sēņu. Tas ir klimata dēļ – sausumā mežos viss izkalst, taču arī pārmērīgs mitrums nodara skādi. Tagad laika apstākļi ir puslīdz nostabilizējušies, tātad sēnes būs,” prognozē Svetlana un Raimonds.
Sēņu guru pareģojums
Ja vairākums laucinieku un pilsētnieku meža veltes vāc galvenokārt savām vajadzībām, Mežciema iedzīvotājs Aļģis Šuķis jau gandrīz divus gadu desmitus nodarbojas ar sēņu un ogu realizāciju rūpnieciskos apmēros. Latgalē šajā darbā viņš ir iesaistījis desmitiem cilvēku, kuri piegādā uzņēmumam preci. Par gailenēm Aļģis maksā sēņu lasītājiem maksimumu, lai nezaudētu piegādātājus: „Laukos jau tāpat maz cilvēku, katrs no viņiem man ir zelta vērtē. Pašam nemaz tik daudz nepaliek – tikai pamatvajadzībām. Lielu konkurenci un vienlaikus arī problēmu rada lietuvieši. Viņi „nosit” cenas.” Par kilogramu gaileņu Aļģis maksā piegādātājam 3 eiro, bet bāzē nodod par 3,30 eiro – peļņa ir minimāla.
Uzņēmējs atzīmē, ka mūsu mežos pašlaik ir vidēji daudz sēņu. Aļģis uzskata, ka pašlaik gaileņu nav nemaz tik daudz, jo divos iepriekšējos gados bija to pārpilnība. Tagad gailenes aug tur, kur to nebija agrāk.
Pirmās baravikas sēņotāji atraduši pirms divām nedēļām, taču astoņdesmit procenti sēņu bijušas sacaurumotas. A. Šuķis atzīmē, ka tas ir knišļu dēļ, kuri karstā laikā vairojas un bojā sēnes.
Aļģis ar sēņu biznesu nodarbojas jau sen, tāpēc ir iemācījies prognozēt situāciju. Viņš bilst, ka tagad ir augošs Mēness un naktis kļūst vēsākas, un baravikām vajadzīga migla. Sēņu guru pareģo, ka augusta vidū sāksies t.s. otrais vilnis un mēs varēsim pļaut sēnes ar izkapti. Atliek vien mazliet pagaidīt.
