„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 27. aprīlis
Sestdiena
Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
+4.4 °C
skaidrs laiks

Ne vienīgā, bet unikālā Daugavpils baznīca

Daugavpils Baznīcu kalns ir unikāls tūrisma un sakrālās nozīmes objekts. Te līdzās atrodas četru dažādu konfesiju dievnami. Viens no pirmajiem dievnamiem, kas uzbūvēts šajā teritorijā, ir Daugavpils Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca, kurai Latgalē ir pat sava “dvīņu māsa” -- Nautrēnu Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca.

Jaunbūve ir viens no Daugavpils mikrorajoniem, kur mūsdienās atrodas pilsētas ģeogrāfiskais centrs. Šis mikrorajons tika izveidots 1865. gadā, kad Krievijas imperators apstiprināja tā laika Dinaburgas pilsētas apbūves plānu. Sākumā Jaunbūvē tika celtas vienstāva koka dzīvojamās ēkas, bet 19. gadsimta beigās te tapa arī sarkano ķieģeļu ēkas.

Pilsētai paplašinoties un pieaugot iedzīvotāju skaitam (1897. gadā tas sasniedza 69 000), Jaunbūvē radās nepieciešamība pēc dažādu konfesiju dievnamiem. Jau 1893. gadā tika uzbūvēta Mārtiņa Lutera katedrāle, bet 12 gadus vēlāk turpat blakus uzcelta Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca, kam sekoja arī pareizticīgo un vecticībnieku draudžu dievnamu celtniecība.

Lai gan pilsētā bija vērojamas spēcīgas katolicisma tradīcijas, katoļiem bija tikai viens dievnams pilsētas centrā – Sv. Pētera ķēdēs Romas katoļu baznīca. 19. gadsimta beigās Daugavpilī katoļu skaits sasniedza pat 15 000 un viena baznīca nespēja uzņemt tik lielu katoļticīgo skaitu. Tā kā liela daļa katoļu draudzes locekļu dzīvoja Jaunbūves rajonā, 1893. gadā Krievijas impērijas iekšlietu ministrijai tika izteikts lūgums ļaut paplašināt Sv. Pētera ķēdēs baznīcu. Sākotnēji lūgums tika noraidīts, bet piecus gadus vēlāk -- atbalstīts. Tomēr draudzes locekļu domas šajā laikā bija mainījušās. Tie vairs nevēlējās paplašināt esošo baznīcu, bet gan būvēt citu -- Jaunbūvē.

Avīzes “Двинский Листок” (Dvinskas Lapa) 1900. gada 10. decembra numurā rakstīts: “Vietējās Romas katoļu baznīcas pilnvarotie ir iesnieguši lūgumrakstu par atļauju uzbūvēt Dvinskā otru katoļu baznīcu Jaunbūvē. Baznīcu ir paredzēts uzcelt par ziedojumiem. Uz šo brīdi jau ir savākti 13 000 rubļu, turklāt arī pašai baznīcai ir 12 000 rubļu. Par vietu baznīcas celtniecībai izvēlējās jaunā tirgus laukumu.”

Izrādās, ka par jauna katoļu dievnama celtniecību iebildumi bijuši pareizticīgo baznīcas vadībai, tomēr jau 1902. gadā tika dota atļauja katoļu baznīcas būvniecībai. Pēc gada Otrā katoļu baznīcas komiteja Dvinskā un Krāslavas būvuzņēmējs Josifs Ksavers Rasčevskis noslēdza līgumu, ka viņš uzņemas veikt visus zemes, mūrēšanas, apmešanas un galdnieka darbus.

Dievnama būvniecība tika uzsākta 1903. gadā. Baznīcas ēku Latgales vēlā baroka tradīcijās projektēja arhitekts Vilhelms Neimanis. Būvdarbus vadīja vietējais inženieris Jozofats Hļudzinskis. Kopējās dievnama celtniecības izmaksas sasniedza 200 000 sudraba rubļu. Baznīcas grīdas flīzes tika vestas no Polijas, savukārt zvani izgatavoti Vācijā. Izrādās, ka lielākais no zvaniem sver vairāk nekā 900 kilogramus.

Dievnama divtorņu fasāde veidota neobaroka formās. Baznīcā izveidota Lurdas Dievmātes kapela. Neobarokālais centrālais altāris, kā arī neogotiskie sānu altāri, kas ir no koka, darināti 1905.--1906. gadā. Neogotikas formās risināti baznīcēnu soli un biktssoli, kancele, kuru rotā ažūrs metālkalums. Greznas, smalki izstrādātas metālkaluma margas veidotas arī ērģeļu luktai.

Vissvētākajai Jaunavai Marijai veltītais dievnams ir viens no spilgtākajiem eklektiskā laika pieminekļiem. Baznīcas ēka ir ķieģeļu celtne ar kaltu akmeņu pamatu. Tā ir 42 metrus gara un 23,10 metrus plata, ar diviem 52 metrus augstiem torņiem. Starp tiem atrodas liela Jaunavas Marijas statuja. Savdabīga un Latgales sakrālajai ainavai neraksturīga ir baznīcas austrumu fasāde ar masīvu apsīdu, nosegtu kupolu.

Baznīcā izvietoti četri altāri. Galvenais altāris veltīts Jaunavas Marijas bezvainīgajai ieņemšanai. Virs galvenā altāra atrodas pazīstamā spāņu mākslinieka Bartolomē Estebana Muriljo gleznas "Bezvainīgā Ieņemšana" kopija, kuras oriģināls ir redzams Ermitāžā. 1909. gadā baznīcā uzstādītas poļu meistara Ādolfa Homana darinātās ērģeles.

Līdz 1912. gadam Daugavpils Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca bija Daugavpils Svētā Pētera ķēdēs Romas katoļu baznīcas filiāle. Bet ar Mogiļevas metropolīta rakstu Nr. 2500, 1912. gada 19. maijā tika dibināta atsevišķa Romas katoļu draudze, kas pastāv arī šodien.

Izrādās, ka Daugavpils Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas baznīcai Latgalē atrodama arī “dvīņu māsa”. Tagadējā Rēzeknes novada Rogovkas mūra baznīcu, kas arhitektūras ziņā ir identiska Daugavpils katoļu baznīcai, sāka būvēt jau 1902. gadā, bet konsekrēja 1914. gadā. Arī Rogovkas jeb Nautrēnu baznīca veltīta Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas godam.

Rogovkas baznīca ir gandrīz tieša Daugavpils Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīcas kopija gan interjera, gan eksterjera, gan sakrālās nozīmes un veltījuma ziņā. Piemēram, formas ziņā identiskas ir to fasādes un interjerā -- altārgleznas, nedaudz atšķiras tikai torņu augšējie jumtiņi. Lielākā vizuālā atšķirība no baznīcas Daugavpilī ir neapmestā ārsienu māla ķieģeļu apdare. Abas baznīcas ir Valsts nozīmes kultūrvēsturiskie arhitektūras pieminekļi.