„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 28. marts
Ceturtdiena
Ginta, Gunda, Gunta
+10.7 °C
apmācies

Visu Dieva lielākam godam!

Visu Dieva lielākam godam!

Kā jūrnieki skatās uz zvaigznēm, lai noteiktu pareizo braukšanas virzienu, tā kristieši skatās uz Jēzu Kristu, Vissvētāko Jaunavu Mariju un svētajiem, lai noteiktu savas dzīves orientierus. Ikdienas steigā un raizēs ir viegli nomaldīties un pazaudēt ceļu uz Debesu Tēva mājām. Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki atgādina par cilvēka visaugstāko aicinājumu – dzīvi ar Dievu Debesu godībā un no jauna parāda ceļu pie Viņa – Dieva, kurš mūs uzrunā un aicina dzīvot sadraudzībā ar Viņu.

Jaunava Marija mums ir ticības ceļrāde un īpašs lūgšanas piemērs, jo viņa savas zemes dzīves laikā ļoti svarīgu vietu ierādīja slavēšanas un pateicības lūgšanai. Apliecinājums tam ir Marijas lūgšana Magnificat. Marija tajā neko nelūdz, viņa tikai no visas dvēseles slavē Dieva svēto vārdu un Viņa žēlsirdību. Dievu slavē tas, kurš pats savā dzīvē piedzīvo Viņa žēlsirdību un klātbūtni.

Marijas Magnificat ir teocentriska lūgšana, kuras mērķis ir atdot Dievam godu. Katoliskās Baznīcas katehismā mēs lasām: „Slavēšana ir lūgšanas veids, kas vistiešāk pauž to, ka Dievs ir Dievs. Tā dzied godības dziesmas Viņa paša dēļ: ne tikai par to, ko Viņš ir darījis, bet vienkārši tāpēc, ka Viņš ir.” (KBK, 2639) Slavēšana sagatavo mūs arī citu Dieva dāvanu saņemšanai un stiprina mūsu garu.

Slavēt Dievu savas dzīves gājumā nozīmē pilnībā uzticēties Viņam, pieņemt Viņa gribu un pieņemt arī to nezināmo, kas vēl nāks. Cilvēkiem ir tieksme dalīt dzīves notikumus labajos un sliktajos. Taču Svētie Raksti mūs aicina slavēt Dievu vienmēr, arī tad, kad no cilvēciskā viedokļa mums kaut kas ir nesaprotams un nepieņemams. Daudzi kristieši neskaitāmas reizes ir liecinājuši, ka, sastopoties ar kādu samezglojumu, risinājums nācis brīdī, kad viņi sākuši slavēt Dievu.

Apustuļu darbu grāmatā lasām par Pāvilu un Sīlu, kad viņi Filipos tika netaisnīgi notiesāti un ieslodzīti cietumā. Tā vietā, lai pārmestu Dievam vai gatavotu attaisnošanās runu, viņi nakts vidū „slavēja Dievu dziesmās, un pārējie cietumnieki viņos klausījās.” (Apd 16,25) Tad notika liela zemestrīce, atvērās cietuma durvis, visiem nokrita važas un viņi bija brīvi.

Baznīcas tēvi saka, ka slavēšanas lūgšana ir pats vienkāršākais un tajā pat laikā ļoti sekmīgs eksorcisms, kas pieejams katram cilvēkam. Ikviens var slavēt Dievu vienmēr, bet īpaši tas jādara kārdinājumu un garīgās cīņas brīžos vai arī grūtībās un ciešanās. Sātans baidās no Dieva bērnu slavēšanas lūgšanām. Viņš nespēj panest vienkāršu, pazemīgu, paļāvīgu un pateicības pilnu sirdi. Viņš piemeklē mūs ar ciešanām un liek mums kurnēt un sacelties pret Dievu. Taču mums jāpiespiež sevi domāt par to, cik satriecošu sakāvi cieš dēmons, kad mēs tā vietā, lai kurnētu, sākam Dievu slavēt un pateikties par Viņa mīlestību un dievišķo apredzību. Ar slavēšanas lūgšanas starpniecību Dievs dara ļoti konkrētus, redzamus brīnumus.

Kāds jaunietis piedzīvoja šaubas ticībā. Viņš aizgāja pie draudzes prāvesta un ar nožēlu teica: „Es nejūtu Dieva tuvumu un nesaskatu Viņa klātbūtni savā dzīvē. Brīžiem man šķiet, ka vispār neticu Viņa esamībai. Dodiet padomu, kā man atrast Dievu!” Priesteris viņam sacīja: „Tagad ir augusts un drīz sāksies svētceļojumu laiks. Dodies svētceļojumā uz Aglonu!”

Jaunietis paklausīja prāvesta ieteikumam un devās ceļā. Kopā ar citiem kristiešiem viņš svētceļojumā apcerēja Dieva Vārdu, pārdomāja ticības patiesības, klausījās citu liecības, slavēja Dievu dziesmās un psalmos... un bieži lūdza, lai Dievs viņam sevi atklātu. Viņa domas bija vērstas tikai uz vienu mērķi – atrast Dievu. Kad viņš ieradās Aglonā, viņš sajuta tās īpašo gaisotni. Cilvēki visapkārt lūdzās, visiem bija viens mērķis – atdot Dievam godu, uzticēt Viņam savus nodomus, lūgt palīdzību vai dziedināšanu. Bazilikā valdīja klusums, jaunietis, nostājās Aglonas Dievmātes Brīnumdarītājas svētbildes priekšā un sāka no sirds slavēt Dievu un lūgt: „Kungs, ja Tu esi šeit, tad, lūdzu, atklāj man sevi!” Viņa sirdi uzreiz piepildīja miers. Viņš izjuta dziļu mieru un patiesu Dieva tuvumu, nemiers un šaubas vienā acumirklī izklīda. Prieka pilns un stiprināts ticībā viņš atgriezās mājās.

Nākamajā svētdienā viņš devās uz baznīcu un uzrunāja prāvestu: „Esmu jums ļoti pateicīgs par doto padomu. Aglonā es patiesi sastapu Dievu...” Prāvests pasmaidīja un teica: „Tas ir brīnišķīgi! Bet tu kļūdītos, ja uzskatītu, ka tas ir atkarīgs no vietas. Dievs ir klātesošs visur. Atrast Viņu tev palīdzēja tas, ka atvēri Viņam savu sirdi. Tas tev arī ļāva sajust Viņa klātbūtni.”

Mīļie draugi! Vēlos jūs aicināt uzticēties Jēzum un bez mitēšanās slavēt Viņu savās sirdīs tāpat, kā to darīja Jaunava Marija. Mariāņu kongregācijas dibinātājs svētais Staņislavs Papčiņskis ir teicis: „Nebīsties un nešaubies, – ja šodien Jēzus ienāks tavā sirdī, tad tikai tāpēc, lai tevi vadītu, sniegtu tev palīdzību un glābtu tevi.” Lai Dievs dod, ka mūsu lūgšanas kļūtu par slavas dziesmu Viņa lielākam godam!

Priesteris Andris Ševels MIC, Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests