Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2021. gada 1. marts
Pirmdiena
Ilgvars, Ivars
-0.9 °C
skaidrs laiks

Riebiņos vērienīgi nosvinēja novada svētkus

1. un 2. augustā Riebiņu ciemā tika svinēti novada svētki. Autorallijs, svētku gājiens, muzikālā programma, kausa izcīņa jātnieku sportā, meistarklases, izstādes, ģitārista Reiņa jaunā koncerts, tikšanās ar filmas „Pilsēta pie upes” radošo komandu un aktieriem – tas nebūt nav visi pasākumi, kuri norisinājās šajās divās dienās.

Autorallija dalībnieki traucās pa visu novadu

Pulksten 15.00 pie Riebiņu novada domes startēja autorallija komandas, kuras devās galamērķiem visā novadā. Kopumā piedalījās divdesmit komandas, tostarp arī viesi no citām pilsētām. Visgarāko ceļu uz Riebiņiem mēroja Jelgavas komanda. Viens no galamērķiem atradās Riebiņu ciemā, pie zirgaudzētavas „Auļi”, kur rallija dalībniekus gaidīja nebēdnīga Riebiņu un Galēnu pašdarbnieku komanda. Autorallija dalībniekiem bija jāuzmin, kā sauc kazu, jāpavizinās zirga mugurā, dejojot sapīt bizīti no krāsainām aukliņām un nofotografēties. Turklāt tas viss bija jāizdara ļoti ātri, jo rallija dalībniekus gaidīja piedzīvojumi arī citās vietās.

Arī Riebiņu pagasta pārvaldes vadītāja Ilga Kodore nespēja palikt malā un piedalījās autorallija dalībnieku sagaidīšanā. „Latgales Laika” reportierei viņa pastāstīja: „Tā ir jauna ideja, kuru īstenojām ar novada domes atbalstu. Maršruti ir ne tikai jautra izklaide, bet arī simboliska visu novada nostūru apvienošana vienā veselumā. Citur autorallija dalībniekiem bija jāšauj ar loku, jāmeklē ārstnieciskais avots, vietas, kuras saistītas ar novada vēsturi. Katrā pagastā bija sagatavota sava programma. Mūsu novada bagātība ir cilvēki, kuri strādā, ražo produkciju, dejo, dzied, iegulda savu artavu novada attīstībā ikvienā nozarē. Kustība un attīstība ir tas, kas padara mūs bagātākus un vairo ticību rītdienai.”

Svētki sākās ar gājienu

Novada svētki iesākās ar tradicionālo gājienu – tā dalībnieki sapulcējās pie novada domes devās cauri visam ciemam uz parku, kur notika izklaides pasākumi. Gājiens ir savdabīgs visu pagastu, iestāžu, radošo kolektīvu paraugdemonstrējums, kurš rada kopības un piederības sajūtu vienam novadam.

Savukārt autorallija rezultāti tika apkopoti intriģējošā gaisotnē – tā kā visi dalībnieki bija krietni pacentušies, arī tiesnešiem bija grūti noteikt labākos. Izņemot visu uzdevumu izpildes ātrumu un precizitāti, tika vērtēta arī komandas gatavība sacensībām – automašīnas tēls un dalībnieku ekipējums. Skatītāju simpātiju balvu saņēma komanda „Vīruss” un „Pipariņš”. Gatavojoties sacensībām, dalībnieki bija likuši lietā radošumu un izdomu. Visātrāk uzdevumus izpildīja komanda „Bez bremzēm”. Kad pasākuma vadītāja jautāja, vai viņi iepriekš nav trenējušies, noskaidrojās, ka komandas šoferis ir kurjers un ātra nokļūšana galamērķī ir viņa ikdienas darbs. Turklāt šajā dienā bija viņa dzimšanas diena. Skatītāji sveica dalībnieku ar dziesmu, vēlot ilgus gadus. Otrajā vietā komanda „Atpūta” ar visjaunāko – vien piecus mēnešus veco dalībnieku. Savukārt trešo izcīnīja ģimenes komanda „Rībiņu pūks”.

Svētku turpinājumā uzstājās tautas deju kolektīvi, grupa „Raxtu Raxti”. Muzikālo priekšnesumu laikā visu Riebiņu novada pagastu pārstāvji cienāju viesus skaisti noformētās teltīs. Pēc tam sākās balle, kurā muzicēja grupa „Ivarmīns”.

Jāpiebilst, ka piesardzības pasākumi tika ievēroti – svētku dalībnieki turējās divu metru attālumā cits no cita. Pirmās svētku dienas svinību noslēgumā skatītāji varēja noskatīties uguns šovu, bet pēc tā – arī krāšņu salūtu.

Novada veidošanās pirmsākumi – baznīca un pils

Nākamās dienas rītā baznīcā notika dievkalpojums. Pirmo katoļu baznīcu Riebiņos 1771. gadā uzcēla muižnieks Veisenhofs. Tā bija koka celtne ar vienu torni, no ārpuses apšūta ar dēļiem. Turpmāk baznīcai bija nozīmīga loma administratīvās vienības – Riebiņu ciema tapšanā.

2. augustā pl. 11.00 zirgaudzētavā „Auļi” sākās Riebiņu novada kausa ikgadējā izcīņa. Zirgkopība Riebiņos sāka attīstīties jau XVI gadsimtā, kad tika uzcelta pils un veidojās muiža. Vecie staļļi ir saglabājušies līdz mūsdienām. Sacensības organizēja zirgaudzētava „Auļi” un Riebiņu novada dome. Galvenā tiesnese – Biruta Jukša, sekretāre – Elīza Kabakova, tieneši laukumā – Vadims Blaževičs un Kristaps Lisicins. Vislielākais dalībnieku skaits bija maršrutos ar šķēršļu augstumu 80 un 100 cm. Maršrutā ar barjerām 80 cm augstumā pirmo vietu izcīnīja Rasa Zīmele ar zirgu Čadleru (zirgaudzētava „Auļi”), otrajā vietā – Ance Austra Vilmane ar Rakursu (JSK „Pakavs”), trešajā vietā – Anastasija Kovaļenko ar Luidži (JJS „Jēkabpils”). Distancē ar barjerām 1 m augstumā pirmā vieta Denīzei Truksnei ar zirgu De Luna (JSK „Eridana”), otrajā vietā – Katrīna Kaļva ar Musturu (zirgaudzētava „Auļi”), trešajā vietā – Tīna Zīmele ār Līnu (zirgaudzētava „Auļi”).

Sacensību dalībnieki bija ieradušies no Rēzeknes, Madonas, Cesvaines un Jēkabpils novada un, protams, no Riebiņiem. Godalgoto vietu ieguvēji saņēma diplomus un dāvanas, savukārt maršrutā ar barjerām līdz 1 m papildu tika piešķirta naudas balva, bet zemnieku saimniecība „Viktorija”, kurā audzē graudaugus un veic to pirmapstrādi, iepriecināja jaunos jātniekus ar savām balvām.

Radošums un radoši cilvēki

Riebiņu novada svētkos varēja apskatīt mākslinieces Līgas Egles izstādi „Sajūti pasauli”, noskatīties uzvedumus, Daugavpils Inovāciju centra eksperimentu šovu, klausīties etnisko mūziku un modernās mūzikas grupas „Bez nosaukuma” priekšnesumus, piedalīties radošajās darbnīcās bērniem un citās aktivitātēs. Pasākumi sekoja cits citam, turklāt vienlaikus tika piedāvāti vairāki aktīvās atpūtas un radošo nodarbību varianti.

Vakarā ar muzikālu kompozīciju skatītājus priecēja ģitārists Reinis Jaunais. Mūziķis pastāstīja „Latgales Laikam”: „Šī vieta man nav sveša, jo netālu no Riebiņiem dzīvo mani radinieki, un es esmu priecīgs, ka varu spēlēt Riebiņu novada iedzīvotājiem un viesiem. Te dzīvo atvērti un draudzīgi cilvēki – tas ir jānovērtē. Šajā novadā iedvesmo vēstures un kultūras bagātība un daudzveidība. Būtu labi, ja atjaunotu un sakārtotu pili, kur agrāk viesojās radoši cilvēki, taču es saprotu, ka tas nav ātri paveicams darbs un prasa lielus ieguldījumus.”

Svinību otrās dienas noslēgumā svētku dalībnieki tikās ar filmas „Pilsēta pie upes” radošo komandu un aktieriem, bet pēc tam – arī to noskatīties. Filmas uzņemšanā aktīvi piedalījās neprofesionāli aktieri – Latgales iedzīvotāji.