„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 23. aprīlis
Otrdiena
Georgs, Jurģis, Juris
+2.5 °C
apmācies

Aizvadīti Dievmātes svētki Aglonā

Sestdien, 15. augustā, Aglonā notika Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki. Lai gan katru gadu tie pulcē lielus ticīgo pūļus ne tikai no Latvijas, bet arī citām valstīm, šogad, ievērojot valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus, svētku dievkalpojumos tika ļauts piedalīties vien 3000 apmeklētājiem.

Vissvētākās Jaunavas Marijas uzņemšana debesīs ir vieni no īpašākajiem Jaunavai Marijai veltītajiem svētkiem, ko Romas katoļu baznīca atzīmē 15. augustā. Šie ir arī vieni no senākajiem svētkiem gan Austrumu, gan Rietumu baznīcā. Austrumu rita baznīcā ar imperatora Maurīcija dekrēt, Marijas aizmigšanas svētki tika izsludināti jau 7. gadsimtā, un tikai pēc tam šo svētku svinēšana tika uzsākta arī Romā. Savu pašreizējo nosaukumu – Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki -- tie iegūst 8. gadsimtā. Jāpiebilst, ka vairākās valstīs, piemēram, Austrijā, Beļģijā, Čīlē, Francijā, Grieķijā, Itālijā, Lietuvā, Maltā, Spānijā, Polijā, kā arī citur šī diena tiek atzīmēta kā valsts svētki.

Latvijā Dievmātei veltītie svētki visplašāk tiek svinēti Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu bazilikā. Ik gadu jau augusta sākumā svētceļnieki no tuvākām un tālākām Latvijas draudzēm sāk savu ceļu uz Aglonu, lai vienotos kopīgās lūgšanās un piedalītos svētku dievkalpojumos Aglonas bazilikā. Katru gadu nelielā Aglonas pilsētiņa atdzīvojas, jo tajā pulcējas simtiem svētceļnieku un tūkstošiem ticīgo, lai piedalītos Tautas Krustaceļā 14. augusta vakarā un galvenajā svētku misē 15. augustā.

Šogad, ievērojot pasākumus, kas ieviesti, lai ierobežotu “Covid-19” izplatību, Latvijas Romas katoļu baznīca un valdība lēma, ka svētkiem ir jānotiek, tomēr ar ne tik kuplu apmeklētāju skaitu kā tas ierasts iepriekšējos gados. Lai ievērotu epidemioloģiskās drošības pasākumus, maksimālais pieļautais dalībnieku skaits katrā no svētku misēm un Tautas Krustaceļā bija vien 3000. Aglonas baziliku apmeklēt varēja ar speciālām ieejas kartēm, ko ticīgie saņēma savā draudzē. Bazilikas sakrālais laukums tika sadalīts 11 sektoros, lai svētku dalībniekiem būtu iespēja ievērot nepieciešamo distanci. Savukārt kārtības nodrošināšanai Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā iesaistījās Valsts policija, Zemessardze un karavīri.

Uzrunātie 15. augusta galvenās svētku mises apmeklētāji atzina, ka neierasti redzēt Aglonas bazilikas sakrālo laukumu tik tukšu. Jāpiebilst, ka stundu pirms svētku mises sakrālā laukuma teritorijā atradās vien 200 ticīgo. Arī mises laikā apmeklētāju skaits nesasniedza atļauto 3000 dalībnieku skaitu. Kā pozitīvo aspektu uzrunātie svētku dalībnieki atzīmēja iespēju bez garām rindām piekļūt pie Dievmātes altāra, kā arī pie svētavota.

Kā jau katru gadu, arī šoreiz uz Aglonu devās vairākas svētceļnieku grupas, taču arī svētceļnieku skaits, salīdzinājumā ar citiem gadiem, bija mazāks. Jāpiebilst, ka daļa svētceļnieku pēc ierašanās Aglonā neuzkavējās, un Dievmātes svētkus svinēt devās atpakaļ uz savu draudzi.

Tā kā Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, ievērojot karantīnu pēc brauciena uz Poliju, svētkos piedalījās vien attālināti, galveno svētku misi vadīja pāvesta sūtnis Baltijas valstīs arhibīskaps Petars Antuns Rajičs. Uzrunājot klātesošos svētku dalībniekus, viņš aicināja ievērot cilvēciskumu, godīgumu ikdienas darbos, cieņu un solidaritāti citam pret citu.

Jāpiebilst, ka par šī gada Aglonas svētku norisi plašas diskusijas izraisījās sociālajos tīklos. Daudzi dalījās priekā un gandarījumā par svētceļojuma laikā noieto ceļu, iespēju piedalīties svētkos, kā arī par ielu tirdzniecības atcelšanu. Savukārt citi pauda vilšanos par nelielo apmeklētāju skaitu, neizmantoto brīvo vietu Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā, par pārlieku lielo Valsts policijas un Zemessardzes pārstāvju skaitu, kā arī par Rēzeknes–Aglonas diacēzes bīskapa Jāņa Buļa uzrunu svētku mises noslēgumā.

Kopumā Aglonas svētku norisi Valsts policija vērtē kā mierīgu -- medijiem paziņoja Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes speciāliste Lāsma Kursīte. Arī Zemessardzes pārstāvji atzina, ka svētku dalībnieki ievērojuši epidemioloģiskās drošības prasības un izturējušies atbildīgi.

Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki noslēdzās ar vakara svēto misi pie Aglonas dārza altāra.