Pelēkās dzērves, gluži tāpat kā baltie gārņi, nelielā skaita dēļ mūspusē agrāk neviens netika redzējis un neko par tām nezināja. Toties tagad šie putni savas uzturēšanās vietas pieskandina ar griezīgiem un cilvēka dvēseli satraucošiem kliedzieniem.
Turas savrup
Atšķirībā no gārņiem, kuri labi sadzīvo ar visiem ūdensputniem un to kompānijā jūtas pavisam komfortabli, pelēkās dzērves pēc savas dabas ir vienpates un kontaktējas tikai savā starpā. Tās nelaiž tuvumā ne cilvēkus, ne dzīvniekus un putnus, turoties no tiem drošā attālumā.
Pelēkās dzērves „paziņo” par savu klātbūtni uzreiz pēc ierašanās. Turklāt tās nebūt nav melodiskas dzērvju klaigas, kā nezin kāpēc tiek uzskatīts, bet dvēseli plosošas skaņas, kuras cilvēkus satrauc un rada nemieru. Taču dzērvju kliedzieni nevēsta neko ļaunu cilvēkiem -- pelēkās dzērves šādi sazinās savā starpā, tāpat kā visi citi putni.
Jāteic, ka ne reizi nav sanācis redzēt dzērves atlidojam, kā arī nekad nav izdevies vērot, kā šie putni gaisā izveido kāsi.
Šogad gājputni, kuri spēj izturēt pat visai ekstremālus laika apstākļus – sniegu un salu, mūspusē atgriezās ļoti agri -- februāra beigās. Turklāt, izņemot nelabvēlīgus laika apstākļus, pelēko dzērvju populācija ir apdraudēta arī cilvēku saimnieciskās darbības dēļ. Piemēram, dzērves pulcējas baros tīrumos, kuri tiek apstrādāti ar ķimikālijām. No rudens šeit ir palicis daudz barības -- auzu, miežu vai citu kultūru, piemēram, rapšu, sēklas. Tādējādi pelēkās dzērves, kuras Latvijā ir īpaši aizsargājama suga, ēd saindētu barību. Protams, nav jau tā, ka putni uzreiz beigti krīt gar zemi, bet tas nelabvēlīgi ietekmē gan to veselību, gan pēcnācējus.
Interesanti, ka garajās pastaigās pa vietējiem laukiem un nelielajiem mežiņiem, meklējot sēnes vai ogas, ne reizi nav gadījies uziet pelēko dzērvju ligzdas, lai gan šie putni ligzdas būvē purvos un citās purvainās vietās.
Pelēkās skaistules ir jāsaudzē
Vairākums nelielo zemnieku vai piemājas saimniecību īpašnieku ievēro minerālmēslu un ķimikāliju lietošanas ierobežojumus, savukārt lielo firmu īpašniekus, kuri apstrādā simtiem un tūkstošiem hektāru zemes un cenšas gūt pēc iespējas lielāku peļņu, dzērvju eksistence diezin vai interesē. Tieši šāda aina vērojama vietās, kur atrodas šī raksta autora viensēta. Lai gan pelēkās dzērves ir ļoti piesardzīgas, beidzamajā laikā tās gribot negribot sākušas pamazām tuvoties cilvēkiem. Piemēram, kaimiņu viensētas saimniece stāstīja, ka, lai gan pavisam tuvu atradās cilvēki, dzērve pastaigājās kādus desmit metrus no viņu saimniecības piena nodošanas punkta.
Savvaļā pieaugušām pelēkajām dzērvēm nav dabisko ienaidnieku, izņemot vārnu dzimtas putnus, kuri var izzagt no dzērvju ligzdām olas.
Uzslavu ir pelnījuši Latvijas ornitologi, kuri panākuši, ka pelēkās dzērves pašlaik iekļautas aizsargājamo putnu sarakstā. Latvijā vides aizsardzības speciālisti ierīko pelēko dzērvju barotavas. Tāpēc šo reto, skaisto un interesanto putnu skaits pašlaik ir pieaudzis. Latvijā ligzdo 1000--2500 pāri, un ligzdotāju skaits pēdējos gadu desmitos ir pieaudzis vairāk kā par 30%. No 344 Latvijā dzīvojošo putnu sugām dzērvju dzimtu pārstāv tikai pelēkās dzērves – citu Latvijā nav. Tāpēc cilvēkiem ir jāsaudzē šie putni!
Autora foto
Pelēkās dzērves ir ļoti piesardzīgas
Uzziņai
Pelēkā dzērve
Pelēkā dzērve ligzdo Eiropā un Āzijā, ziemo Eiropas dienvidos, Āzijā un Āfrikas ziemeļos. Populācija kopumā palielinās. Pelēko dzērvi visvairāk apdraud dzīves vides samazināšanās, ceļošanas laikā – malu medības.
Aizsardzība
■ Iekļauta Vašingtonas konvencijas (CITES) II pielikumā kā suga, kuras pastāvēšana var kļūt apdraudēta, ja netiks stingri kontrolēta šo dzīvnieku un to daļu un izstrādājumu starptautiskā tirdzniecība.
■ Iekļauta Bonnas konvencijas II pielikumā kā migrējošā suga, kurai ir nelabvēlīgs aizsardzības statuss un kuras saglabāšanu varētu veicināt starptautiskā sadarbība, noslēdzot līgumus tās aizsardzībai.
■ Iekļauta Bernes konvencijas II pielikumā kā īpaši aizsargājama dzīvnieku suga Eiropā, šīs sugas un tās dzīves vides aizsardzība jānodrošina konvencijas dalībvalstu nacionālajos normatīvajos aktos.
■ Iekļauta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (jeb Putnu direktīvas) I pielikumā kā suga, kurai jāpiemēro īpaši dzīvotņu aizsardzības pasākumi (jāveido īpaši aizsargājamās teritorijas), lai nodrošinātu tās izdzīvošanu un vairošanos tās izplatības areālā.
■ Īpaši aizsargājama suga Latvijā (LR MK 2000. gada 14. novembra noteikumi Nr. 396).
(Avots: Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs)
