Tuvojoties jaunajam mācību gadam, 20. augustā Daugavpils Būvniecības tehnikumā norisinājās ikgadējais seminārs, kurā profesionālās izglītības iestāžu un koledžu vadītāji pārstāvji tika informēti par galvenajām aktualitātēm mācību procesa organizēšanā un programmu īstenošanā, jaunā kompetencēs balstītā satura ieviešanu, projektu aktualitātēm, kā arī iestāžu investīciju un attīstības stratēģiju. Pasākuma dalībnieki bija iespēja noklausīties arī Lienes Valdmanes lekciju “Kritiskā domāšana medijpratības kontekstā”.
Ja tu vari, tad tu dari…
Pasākuma ievadā, uzrunājot dalībniekus, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska uzsvēra --, ja izglītības iestāžu darbinieki savu darbu dara ar degsmi, tad katrs šķērslis ir pārvarams un problēmas nav problēmas, bet gan mazi cinīši ceļā uz mērķi.
Aicinot kopīgi noskatīties latgaliešu grupas “Borowa MC” jauno singlu “Tu vari”, ministre pievērsa klātesošo uzmanību dziesmas piedziedājumam “ja tu vari, tad tu dari, ja tu zini, tad tu saki”. Tā esot tā formula, kuras, pēc ministres domām, patlaban pietrūkstot vispārējā sabiedrības apritē.
Daugavpils Būvniecības tehnikuma direktore Ināra Ostrovska uzsvēra, ka Latvija bez profesionālās izglītības, profesionālās izglītības iestāžu darba nevar pastāvēt, kā arī vēlēja jaunajā mācību gadā visiem klātesošajiem stipru veselību, možu garu, optimismu un domāt tikai labas domas.
Daugavpils domes priekšsēdētājs Igors Prelatovs pateicās profesionālo izglītības iestāžu darbiniekiem par darbu, kā arī norādīja, ka zēni, kas atnāk uz šīm skolām mācīties, izglītības iestādes atstāj jau kā nopietni vīrieši, kuri prot veikt nepieciešamos darbus gan savā mājsaimniecībā, gan arī attīsta valstī ražošanu un būvniecību. Patlaban, kad valstī ir vērojams kadru trūkums inženierzinātņu jomā, tas ir ļoti svarīgi. Pašvaldības vadītājs pauda gandarījumu arī par to, kas pēdējos gados ir paveikts tehnikumā, sakārtojot tā saimniecību un materiāli tehnisko bāzi.
Savukārt Daugavpils novada domes izpilddirektore Vanda Kezika pauda gandarījumu par to, ka Daugavpils Būvniecības tehnikums ir ņēmis savā paspārnē izglītības programmu īstenošanas vietu “Višķi”, tādējādi saglabājot mācību iestādi un iespējas vietējiem jauniešiem apgūt tautsaimniecībā nepieciešamas profesijas tepat uz vietas.
Mācību process vairs nebūs kā pirms ārkārtējās situācijas ieviešanas
Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņeviča “Latgales Laikam” atklāja, ka viņas vadītais dienests arī saistībā ar „Covid-19” izplatību ieviestās ārkārtējās situācijas laikā rūpējas par izglītības kvalitāti.
Patlaban turpinās skolu akreditācijas process, kas nozīmē, ka no 1. septembra eksperti strādās ar skolu direktoriem, lai kopīgi izvērtētu skolas darba kvalitāti, īpašu akcentu liekot uz attālinātās apmācības kvalitāti. Jo ir pilnīgi skaidrs, ka tāds mācību process, kāds tas bija pirms ārkārtas situācijas ieviešanas, nekad vairs nebūs. “Mums ir jārēķinās, ka attālinātā apmācība patlaban ir mācību procesa neatliekam sastāvdaļa izglītības iestādē,” uzsvēra I. Juhņeviča.
Dienesta vadītāja informēja semināra dalībniekus, kā veiksmīgāk organizēt mācību procesu un kādu atbalstu izglītības iestādes var sagaidīt no Izglītības kvalitātes valsts dienesta. “Izglītības kvalitātes valsts dienesta atbalsts būs visdažādākie kursi pedagogiem un izglītības iestāžu vadītājiem gan par kopvadību un mācību procesa organizāciju, gan arī par citiem aktuāliem jautājumiem,” teica I. Juhņeviča.
Seminārā tika diskutēts arī par to, kas ir kvalitatīvs mācību process. Skolām ir svarīgi definēt sasniedzamos rezultātus. Mācību iestādēs ir jābūt izveidotām labām komandām, kas realizē mācību procesu. Lai mazinātu riskus, mācību iestādē ir jābūt arī atbildīgajam koordinatoram par epidemioloģisko situāciju un atbalsta personālam.
Šogad ir jātop skolu attīstības un investīciju stratēģijām
Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta vadītāja Rūta Gintaute-Marihina “Latgales Laikam” pastāstīja, ka šis gads ir nozīmīgs arī ar to, ka ir jātop skolu attīstības un investīciju stratēģijām. Jau augusta sākumā tika uzklausīti skolu vadītāji, kas izklāstīja savus skolu attīstības redzējumus un informēja par mācību iestāžu izglītības programmu piedāvājumu, kas būtu vērsts uz nākotni un nodrošinātu darba tirgus vajadzības konkrētos reģionos, valstī un Eiropā.
Profesionāls izglītības satura reforma sākās jau 2017. gadā. Patlaban skolas ir ieviesušas modulāro apmācību. Pakāpeniski tajās tiks ieviests arī kompetencēs balstīts izglītības saturs, skaidroja Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta vadītāja.
„Profesionālajā izglītībā pēdējos piecos līdz desmit gados ir paveikts gana daudz, lai to veidotu prestižu un efektīvu. Taču vēl ir daudz darba, lai uzlaboto modulārās apmācības saturu un ieviestu jauno kompetencēs balstīto izglītību,” norādīja R. Gintaute-Marihina.
Patlaban profesionālajā izglītībā paveras plašas iespējas, lai izglītības pasākumos vairāk iesaistītu pieaugušos, lai darba ņēmēji būtu labāk sagatavoti, konkurētspējīgāki un varētu labāk iekārtoties daba tirgū.
