Ilūkstes novada Bebrenē Rita Žagata, Judīte Buceniece, Ērika Naglinska un Lorija Kaminska apkopojušas seno Sēlijas ēdienu receptes un izdevušas grāmatu, kuras tapšanai veltīti aptuveni seši gadi. Divdesmit piecus gadus kopā strādājot Bebrenes tehnikumā, izietas visas komisijas, akreditācijas, pārbaudes un kopā uzrakstīta grāmata. Autores pastāstīja „Latgales Laika” reportierei, kā radās ideja un tapa grāmata.
Idejas dzimšana
„Ideja uzrakstīt grāmatu radās pirms sešiem gadiem – 2014. gadā pagasta pasākumā, degustējot senos Sēlijas ēdienus. Savukārt pasākumā „Bebrenes pagastam 150” mēs sarīkojām toršu degustāciju. Toreiz četrpadsmit saimnieces piedāvāja nogaršot un novērtēt savas tortes, un svētku dalībnieki izrādīja ļoti lielu interesi. Mēs negaidījām tik lielu vietējo iedzīvotāju atsaucību, un tieši tad arī sapratām, ka cilvēkiem tas patīk un izraisa interesi. Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs toreiz mums teica, ka mēs varētu uzrakstīt kulinārijas grāmatu. Kad ķērāmies pie darba, nācās saskarties arī ar grūtībām, taču, pateicoties Benitas Štrausas atbalstam, mēs noticējām saviem spēkiem un turpinājām darbu pie grāmatas. Un, protams, pats galvenais mūsu „palīgs”, kurš mums sagādāja daudz brīva laika, bija „Covid-19”, jo mēs palikām mājās un pabeidzām iesākto,” stāsta grāmatas autores.
Sastādītājas, nevis rakstītājas
„Meklējot receptes, braucām pie saimniecēm uz mājām, -- fotografējām un pierakstījām viņu receptes. Mēs drīzāk esam grāmatas sastādītājas, nevis rakstītājas, jo tajā ir vietējo iedzīvotāju receptes, kuras vecvecmāmiņas un vecmāmiņas nodeva no paaudzes paaudzē. Mēs pašas neko neizdomājām.
Tikko bijām sākušas darbu pie grāmatas, kad apkaimē jau paklīda runas par šo ieceri. Kāds šo ideju atbalstīja, kāds nosodīja, sakot, ka mums vairāk nav ko darīt, kā vien braukāt pa mājām. Protams, ne jau visur mūs uzņēma, dažas saimnieces kaunējās par to, ka viņām tik vienkārša virtuve. Taču mūsu mērķis bija nevis rādīt visai pasaulei virtuves, bet gan ēdienus, daudzi mūs saprata un piekrita, un tā mēs apciemojām piecpadsmit saimnieces. Visvecākajai no viņām bija 94 gadi. Diemžēl, sirmā kundze nesagaidīja grāmatas iznākšanu, taču šīs saimnieces receptes tagad var izlasīt un ik reizi atcerēties viņas viesmīlību. Katras saimnieces receptes atspoguļotas desmit fotogrāfijās. Tās ir tradicionālas, var teikt – gandrīz vienas un tās pašas receptes, taču katrai saimniecei ir sava „rozīnīte” ēdiena pagatavošanā. Un tieši šo ēdienu padara bagātu un unikālu,” ir pārliecinātas recepšu grāmatas veidotājas.
Fotografēja Lorija Kaminska
Lorija Kaminska jau kopš bērnības aizraujas ar fotografēšanu, vēl no tiem laikiem, kad fotogrāfijas tapšana bija kā brīnums un notika tumšā telpā, ar speciālu apgaismojumu un aparatūru, ievērojot tālaika filmiņu un fotogrāfiju attīstīšanas „receptes”. Arī tagad L. Kaminska pastāvīgi papildina foto kolekciju, kurās atspoguļota Bebrenes tehnikuma dzīve. Visvecākā fotogrāfija datēta ar 1927. gadu. Lorijas kolēģes pastāstīja, ka, lai gan viņai ir vienkāršs fotoaparāts, bildes ar to sanāk pat labākas nekā ar profesionālo aparātu, jo Lorijas Kaminskas fotogrāfijās vienmēr viss izskatās pievilcīgs, bez defektiem un grumbiņām, kas bieži vien redzamas citās fotogrāfijās.
Nauda grāmatas izdošanai
Grāmatas izdošana izmaksāja gana dārgi, jo tajā ir daudz krāsainu fotogrāfiju. Daļa līdzekļu tika nopelnīta, rīkojot degustācijas tūristiem. Paveicās, jo šeit ir ko parādīt un ko pastāstīt tūristiem. Finansiāli atbalstīja arī Dvietes senlejas pagastu apvienība. Un, protams, autores ieguldīja arī savus līdzekļus.
Grāmatas saturs
„Satura ziņā šī grāmata ir unikāla un nav līdzīga citām kulinārijas grāmatām. Mēs to veidojām mūsu nākamajām paaudzēm ar domu, ka kāds vēlēsies pagatavot kaut ko dabīgu un veselīgu, ko lietoja pārtikā mūsu senči, grāmatā iekļautas ne tikai receptes, bet arī Sēlijas vēsture un folklora. Agrāk nebija ne ledusskapju, ne mikseru, ne daudz kā cita, kas ir pieejams mūsdienās, taču tika klāti ēdieniem bagāti un daudzveidīgi galdi. Vai spējat iedomāties – agrāk kāzas svinēja nedēļu, un kā gan mūsu senči spēja iztikt bez ledusskapja? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem atradīsiet grāmatā,” saka autores.
Darbs ar tekstu
Lorija Kaminska pārbaudīja arī gramatiku, taču grāmatas tapšanā šajā jomā liels ir latviešu valodas skolotājas Irmas Ivanovas ieguldījums. Tagad viņai ir jau astoņdesmit gadi, un tas, ko viņa iemācīja, noderēja, rediģējot grāmatu. Savukārt Ērika Naglinska pārbaudīja recepšu sastāvdaļu precizitāti un arī receptes saturu no kulinārijas jomas speciālistes viedokļa, jo to viņa savas dzīves lielāko daļu mācīja Bebrenes tehnikumā.
Prezentācija būs septembrī
Recepšu grāmatas prezentācija notiks septembrī un autores sola, ka tie būs lieli svētki: „Mūsu degustācijas apmeklē daudz cilvēku, bet grāmatas tapšanā piedalījās ģimenes, pagasti, un tas nozīmē, ka mūsu būs daudz un būs jautri! Grāmatas prezentācijas svētkos tiek laipni gaidīti visi, kurus interesē Sēlijas kulinārija.”
