Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2020. gada 1. oktobris
Ceturtdiena
Lāsma, Zanda, Zandis
+11.1 °C
daļēji mākoņains

Grigorijs Semjonovs: Daugavpils reģionālajai slimnīcai ir nākotne

Analizējot Daugavpils reģionālās slimnīcas darbības rezultātus, tās vadītājs Grigorijs Semjonovs “Latgales Laikam” atzina, ka aizvadītajā atskaites periodā ir izdevies stabilizēt slimnīcas finansiālo stāvokli, bet šī gada pirmajā pusē sakarā ar “Covid-19” izplatību ārstniecības iestādei nācās pielāgoties jaunajai situācijai un tā atkal ir strādājusi ar zaudējumiem. Neskatoties uz to, slimnīcā tiek kalti jauni attīstības plāni un tās vadītājs uzskata, ka ārstniecības iestādei ir labas perspektīvas.

Piesaistīts 200 000 eiro papildu finansējums

-- Pēdējie gadi ir parādījuši, ka nav jēgas gaidīt Veselības ministrijas vai Nacionālā veselības dienesta atbalstu. Lai iegūtu papildu finansējumu nepieciešamajiem tēriņiem, nācās racionalizēt esošo līdzekļu izmantošanu. Pusgada laikā par 2000 gadījumiem izdevās samazināt vienas līdz divu dienu hospitalizāciju. Pacienti tika uzņemti un ārstēti tieši tāpat, bet mēs šo plūsmu novirzījām uz observācijas gultām, kur pacientu operatīva izmeklēšana, slimības diagnosticēšana un lēmuma par turpmākās ārstēšanas taktikas pieņemšanu notiek 24 stundu laikā. Tādējādi lieku reizi netika noslogotas nodaļas, bet pacients saņēma operatīvu izmeklēšanu un lēmumu par ārstēšanas taktiku.

Ārstēšana stacionārā tiek apmaksāta fiksētā maksājuma ietvaros. Savukārt ambulatorās ārstēšanas ietvaros ir iespēja piesaistīt papildu finansējumu. Pacientam ir vienalga, kā tiek veikta viņa ārstēšanas uzskaite, viņam galvenais ir ātrāk saņemt kvalitatīvu palīdzību. Savukārt slimnīca par operatīvajiem izmeklējumiem var saņemt papildu līdzekļus no ambulatorā finansējuma. Stacionārā par šādām darbībām slimnīca nesaņemtu papildu finansējumu. Šādā veidā slimnīcai izdevās ietaupīt ārstēšanai stacionārā paredzētos līdzekļus un ambulatorā finansējuma ietvaros piesaistīt papildu 200 000 eiro.

Saistības sarukušas par 1,6 miljoniem eiro

-- Lai izkļūtu no smagās parādu nastas un norēķinātos ar piegādātājiem, slimnīcai pērn nācās iesaldēt visus plānotos iepirkumus, atstājot tikai to iekārtu un inventāra iegādi, kas slimnīcai nepieciešams pakalpojumu un neatliekamās palīdzības nodrošināšanai esošajā līmenī. Galvenais uzdevums bija stabilizēt ārstniecības iestādes finansiālos rādītājus, jo no piegādātājiem tika saņemts aizvien vairāk pretenziju.

Lai optimizētu slimnīcas darbību, tajā realizējamo attīstības projektu gaitā tika sākts arī pārprofilēšanas un apvienošanas process. Vienkāršotās renovācijas un kosmētisko remontu veikšanai slimnīca atteicās no ārpakalpojuma, izveidojot iekšējo brigādi no slimnīcas saimniecības dienesta darbiniekiem. Tādējādi, veicot būvdarbus Aprūpes nodaļā, plānoto 90 000 eiro vietā tika iztērēti vien 18 000 eiro. Lai arī šāda pieeja aizņem vairāk laika, tā ir lētāka un to ir vieglāk kontrolēt.

Lai palielinātu ieņēmumus, slimnīcā tika ieviesti arī vairāki jauni maksas pakalpojumi, tai skaitā terapijas kurss uroloģijas profilā, urodinamikas izmeklējumi un daži jauni ķirurģiskie pakalpojumi. Minēto pakalpojumu sniedzējiem bija skaidrs redzējums, kā dažos mēnešos atpelnīt iekārtu un inventāra iegādē investētos līdzekļus.

Paralēli veselības aprūpes pakalpojumam slimnīca sāka sniegt arī sociālo jeb pakalpojumu pēc ārstēšanās, kas ir ļoti pieprasīts. Uz šo pakalpojumu ir izveidojusies rinda un patlaban slimnīcā tiek apsvērtas iespējas to paplašināt. Pagaidām gan nav zināms, vai šim nolūkam tiks paplašināta Paliatīvās aprūpes nodaļa vai arī Aprūpes nodaļa, kas ir komerciāls pakalpojums, gultu fonds. Paliatīvā aprūpe ir valsts finansēts pakalpojums, taču finansējums tai pēdējos trīs četrus gadus netiek palielināts.

Minēto darbību rezultātā 2019. gadā slimnīcai izdevās panākt kredītsaistību samazināšanos par 1,6 miljoniem eiro un noslēgt gadu ar teju 1,2 miljoni eiro peļņu.

Zaudējumi 2020. gada pirmajā pusē -- 400 000 eiro

-- 2020. gads slimnīcā tika sākts ar attīstības plāniem. Tā kā bijām kļuvuši finansiāli stabili un gatavi pildīt savas saistības, radās iespēja veidot konstruktīvu dialogu arī ar piegādātājiem. Lieli plāni šogad bija arī saistībā ar komerciālās darbības paplašināšanu. Diemžēl slimnīcas finansiālo stāvokli negatīvi ietekmēja izmaiņas mediķu atalgojuma sistēmā. Par spīti loģikai, paceļot minimālās mēnešalgas likmes ārstniecības personālam, kopējā darba samaksa kļuva mazāka nekā 2019. gadā. Lai nodrošinātu mediķiem algas pielikumu, slimnīcai šīm vajadzībām nācās novirzīt 250 000 eiro no līdzekļiem, kurus tā nopelnīja komercdarbības rezultātā.

„Covid-19” karantīnas laikā slimnīcā izdevās sakārtot Uzņemšanas nodaļas darbību un tagad pacientu plūsmas nekrustojas. Akūtie pacienti, kas tiek atvesti ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta transportu, pacienti, kas ierodas pašu spēkiem un pacienti, kas ierodas uz plānveida hospitalizāciju, slimnīcā iestājas atšķirīgās vietās. Pacientu plūsmu sadale ir prasījusi papildu ieguldījumus. Lai pabeigtu pacientu plūsmu sadali, šogad slimnīcā bija plānots atvērt arī plānveida īslaicīgo ķirurģiju.

„Covid-19” izplatība negatīvi iespaidoja slimnīcas plānus, jo bija jāpārprofilējas, jāiegulda apjomīgi līdzekļi iekārtu iegādē un būvniecībā. Rezultātā šī gada pirmo pusi ārstniecības iestāde ir noslēgusi ar 400 000 eiro zaudējumiem.

No valsts saņemtais atbalsts “Covid-19” apstākļos ir saglabātās kvotas, neskatoties uz faktisko izstrādi. Tas ir ļāvis saglabāt ārstiem algas. Vēl 80 000 eiro piešķirti aizsarglīdzekļu iegādei. Nesen slimnīca saņēma vēl 143 000 eiro piemaksām ārstniecības un pārējam personām par darbu “Covid-19” apstākļos. Taču, lai minētā naudas summa sasniegtu darbiniekus, tās izlietojums vēl būs jāpamato.

Plāno attīstīt komercpakalpojumus

-- Krietnu robu slimnīcas finansēs iecirta arī komercpakalpojumu apturēšana karantīnas laikā. Patlaban šo pakalpojumu apjomi tiek palielināti. Līdzekļu ekonomijas nolūkos ārstniecības iestāde atsakās arī no ne tik prioritārām pārprofilēšanām.

Pateicoties jaunajiem kolēģiem, slimnīcā plānots attīstīt “Sāpju klīniku”, kur pacienti varēs saņemt pretsāpju blokādes terapiju, kas līdz šim bija pieejama tikai galvaspilsētas iedzīvotajiem. Tas būs maksas pakalpojums, taču tas ir ļoti pieprasīts un tiks veikts uz plānveida īslaicīgās ārstēšanas bāzes. Jau oktobrī uz šīs bāzes plānots atklāt arī fleboloģiju, kas piedāvās vēnu operācijas ar lāzeru. Slimnīcā šis pakalpojums būs pieejams par daudz zemāku cenu nekā klīnikās.

No septembra slimnīcā darbu sāks arī divas jaunas operējošas otolaringoloģes. Viņas operē gan Bērnu klīniskajā universitāte slimnīcā, gan arī “Stradiņos”. Līdz ar to slimnīcā uzlabosies akūtās palīdzības sniegšana, operācijas, kā arī tiks atslogoti esošie speciālisti. Līdz šim otolaringoloģiskās palīdzības saņemšanai pacientiem nereti bija jādodas uz Rēzekni vai Jēkabpili.

Tā kā līdz šim šādi otolaringoloģiskie pakalpojumi speciālistu trūkuma dēļ slimnīcā nebija pieejami, ārstniecības iestādei nav kvotu, un šogad tie būs pieejami tikai par maksu. Nākamajam gadam slimnīca šiem pakalpojumiem cer saņemt kvotas. Patlaban pašvaldība meklē iespējas atbalstīt savus iedzīvotājus un pilnīgi vai daļēji kompensēt viņiem izdevumus par maksas medicīniskajiem pakalpojumiem.

Patlaban slimnīcas darbība atkal stabilizējas. Tā kā pērn slimnīcai izdevās izveidot nelielus uzkrājumus, pagaidām tā spēj nokārtot savas saistības.

Trijos gados -- 46 jaunie ārsti

-- Pie slimnīcas vadības bieži vērsušies jaunie speciālisti un viņu ģimenes locekļi, kuri norāda, ka bija gaidījuši lielāku pašvaldības pretimnākšanu dzīvokļu jautājumu risināšanā. Dzīvokļi jaunajiem speciālistiem lielākoties tiekot piedāvāti Križos, taču ne visus apmierina dzīvojamā platība šajā mikrorajonā.

Gadījumos, kad runa ir par mediķiem, kurus var pārpirkt citas pašvaldības, tas nav tas labākais piedāvājums. Tirgū, kur pastāvīgi notiek speciālistu pārpirkšana un pārvilināšana, vienmēr ir jābūt soli priekšā konkurentiem. Atbalsts, ko pašvaldība piedāvāja pirms vairākiem gadiem, šobrīd var arī „nenostrādāt”. Lai sekmētu dzīvokļu jautājuma risināšanu, slimnīcā tiek apsvērta iespēja paredzēt tās nākamā gada budžetā finansējumu ārpakalpojuma iepirkšanai, kas saistīts ar dzīvokļu iznomāšanu jaunajiem speciālistiem.

Lai piesaistītu nepieciešamos speciālistus, slimnīca nodrošina viņiem arī daudzas citas privilēģijas. Tai skaitā slimnīca kompensē rezidentiem izdevumus par maksas rezidentūru. Lai rezidenti izvēlētos to specialitāti, kura slimnīcai ir izteikti vajadzīga, pērn septembrī slimnīca ir ieviesusi arī papildu algas maksas rezidentiem. Šīs algas gan ir nedaudz zemākas par valsts budžeta finansētajām, taču ir gana konkurētspējīgas.

Plānots, ka tuvākajos trīs gados uz Daugavpili atnāks 46 ārsti. Labākais mārketings speciālistu piesaistē ir cilvēku atsauksmes. Jaunie ārsti veido labu imidžu, stāstot kolēģiem par profesionālajām iespējām Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Rezultātā arvien vairāk jauno ārstu lūdz pārvirzīt viņus no Rīgas uz Daugavpili, jo te ir labas iespējas iegūt pieredzi un profesionāli augt, saņemot par darbu labu atalgojumu. Ja cilvēks labi iejūtas kolektīvā, tad arī pārpirkt viņu citiem kļūst grūti.

Patlaban slimnīcā aktīvi darbojas jaunie anesteziologi, atgriežas traumatologi un ķirurgi, par ko ir liels prieks. Tas apliecina, ka slimnīcai ir nākotne. Slimnīcas perspektīvas atzinīgi vērtē arī Veselības ministrijā, kur uzskata, ka Daugavpils reģionālā slimnīca var kļūt par reģionālo centru. Atzinīgi ministrijā novērtēts arī invazīvās brigādes darbs, kura sniedz operatīvu ķirurģisko palīdzību insulta un infarkta slimniekiem.

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.