„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 19. aprīlis
Piektdiena
Fanija, Vēsma
+5.8 °C
apmācies

Biķernieku pamatskolas skolēni izzina meža dzīvi

Kopā ar Biķernieku pamatskolas 5. un 6. klases audzēkņiem ierodamies Kalupes mežā, lai piedalītos AS “Latvijas valsts meži” (LVM) rīkotajā meža ekspedīcijā. Šeit skolēni var iepazīties klātienē ar to, kas skolā tiek mācīts dabaszinību stundās. Pastaigājoties pa meža takām, audzēkņiem tiek piedāvāts apstāties 10 meža stacijās, uzzināt jaunu informāciju, darboties pašiem un vēlāk aizpildīt “darba burtnīcu”.

Ekspedīcijas katru gadu notiek septembrī, un tā skolēni var stiprināt skolā iegūtās zināšanas un, praktiski darbojoties, labāk tiek uztverts mācību materiāls. Ciemojoties mežā, skolēni klātienē var redzēt, kā notiek meža atjaunošana, kopšana, aizsardzība un uzzināt, kā tiek izmantota koksne.

Biķernieku pamatskolas angļu valodas skolotāja Tatjana Vertašonoka atzīst, ka doties meža ekspedīcijā bija ļoti interesanti: ”Šogad esmu kopā ar bērniem meža ekspedīcijā pirmo gadu. Biju pārsteigta, un gan man, gan maniem audzēkņiem šis pasākums iepatikās. Tā ir lieliska iespēja esot ārā, elpojot svaigu gaisu vienlaikus arī mācīties. Labi atpūtāmies, uzkrājām spēkus, un tagad varēsim skolā pastāstīt, ko tad te redzējām, lai nākamajā gadā cita klase izmantotu iespēju piedalīties meža ekspedīcijās.” Skolotāja stāsta, ka ne tikai meža stacijās kopā ar klasi uzzināja par meža kopšanu, aizsargāšanu un dzīvi mežā, bet arī, pārvietojoties no stacijas uz staciju, pa ceļam kopā ar jauniešiem tika pētītas ogas, sēnes un skaistie sūnu klajumi.

“Daudzi mūsu skolēni dzīvo lauku mājās, viņi jau zina, kā izmanto koksni, kādu tehniku izmanto meža kopšanā. Protams, bija arī lietas, kuras skolēni nezināja, piemēram, to, ka kokus no dzīvniekiem aizsargā, to galotnēs uzliekot aitu vilnu. Skolēnus īpaši uzjautrināja fakts -- jo smirdīgāka aitu vilna, jo vairāk tā atbaida dzīvniekus un koka galotne paliek vesela,” min skolotāja Tatjana Vertašonoka.

Skolēni uzzināja, kā izmērīt meža platību, aizsargāt un retināt jaunaudzes, noteikt koka vecumu, pat iejutās inženieru lomā un būvēja tiltu bez nevienas naglas: ”Es domāju, ka skolēni, atgriezušies mājās, noteikti pastāstīs saviem vecākiem, draugiem, ko redzēja un dzirdēja. Ļoti svarīgi ir tas, ka skolēniem darbojās arī praktiski.” Skolotāja ir sajūsmā par pēdējo staciju, kur visi kopā būvēja tiltu: “Tas bija uzdevums, kurš bija jāpaveic visiem kopā. Klases gudrākā pārstāve bija inženiere, kura nedrīkstēja strādāt, viņa norādīja pārējiem, kas jādara. Visi klasesbiedri ņēma pa dēlim un lēnām būvēja tiltu. Bija aizraujoši, jo darbojāmies visi kopā, bijām ieinteresēti, lai izdodas. Tilts sanāca, un tad visi izmēģināja tā stiprību, ejot pāri. Un tikpat vienkārši, izvelkot vienu dēli – tilts sabruka mūsu acu priekšā!”

Vēl Tatjana Vertašonoka min, ka šajā mācību gadā tiek pielietota jaunā kompetenču pieeja: ”Šodien bērniem dabā tika stāstīts, kas notiek mežā. Tā arī ir kompetenču pieeja, tas palīdz.”

Jautājot skolēniem, kas iepatikās visvairāk, atbildes bija dažādas. Puiši bija sajūsmā par tilta būvniecību, meitenēm patika apskatīt un pat pielaikot meža darbinieku ekipējumu. “Skolā mēs nepildām šādus uzdevumus, tāpēc bija aizraujoši. Es zināju, kā var noteikt koka vecumu, bet nebiju to darījusi. Mums parādīja, kā var izmērīt egļu vecumu pēc atzarojuma, arī to, kā var noteikt nocirsta koka vecumu pēc apļiem stumbrā,” stāsta Biķernieku pamatskolas skolniece Marija.

Katru gadu meža ekspedīcijās var uzzināt, kas ir selekcija, kā izvēlēties sēklas kokus, cik skāba ir meža augsne un kā ātrāk izaudzēt augstvērtīgu mežu, cik ātri aug mežs, kāpēc mežs ir jākopj un kā to darīt, kā precīzi noteikt augstumu augošam kokam ar vienkāršiem paņēmieniem, izmantojot matemātiku, un daudz ko citu, ko AS „Latvijas valsts meži” darbinieki dara ikdienā.

“Katram vismaz reizi dzīvē ir jāapmeklē šāds pasākums, lai saprastu kā mežs attīstās, kad jānovāc “raža” t.i., koki. Cilvēkam ir jāsaprot, kā sargāt mežu un kas tajā ir atrodams. Es domāju, ka skolēni iegūst ļoti daudz jaunas informācijas. Ja bērnu vecāki dzīvo pilsētā, arī viņi nezina par procesiem, kas norisinās mežā. Protams, lauku bērniem mežs ir ikdiena, viņi pazīst kokus, zina, kāpēc jāpļauj zāle, jāiegūst koksne -- malkai, dēļiem. Ja cilvēks dzīvo dzīvoklī, viņam ikdienā nav saskarsmes ar meža veltēm,” komentē LVM Dienvidlatgales reģiona Plānošanas vadītāja vietnieks Juris Romanovskis.

Dodoties meža ekspedīcijās, skolēni iepazīstas arī ar meža nozares profesijām, tā labāk izprotot, kā mežu audzēt un cik svarīga ir tā nākotne.