Rudenī Latvijā tiek pieminēts Jānis Rainis un rīkotas Dzejas dienas. Kad koki ietērpjas košās krāsās un mijkrēslis pienāk ātrāk, dzejnieki apkopo sava darba rezultātus un lasa dzeju. 10. septembrī Daugavpilī, Vienības namā, notika 30. Dzejas dienu almanaha prezentācija.
Dzeja vairākās valodās
Uz jubilejas pasākumu ieradās autori no Latgales un Rīgas, kuri piedalījās almanaha veidošanā. Īpaši tika sumināti autori, kuru dzeja iekļauta almanahā 20, 29 reizes, bet piemiņas balvas saņēma visi dalībnieki. Dzejnieki runāja par dzeju un lasīja dzejoļus, kurā salīdzināja to ar sirds ritmiem, dabas parādībām, neatņemamu dvēseles daļu, kāds runāja par dzejā iemūžināto vēsturi. Pasākumā skanēja dzeja latviešu, krievu, poļu un baltkrievu valodā.
Par almanaha prezentācijas muzikālo gaisotni rūpējās talantīgie akordeonisti Pāvels Vasiļkovs un Anastasija Zubova. Savukārt Latgales Centrālajā bibliotēkā bija sagatavota Dzejas dienu almanahu izstāde, kur varēja apskatīt arī tā pirmo numuru.
Divkāršā jubileja
Šogad ir divkārša jubileja – aprit 155. gadi kopš Jāņa Raiņa dzimšanas un 30 gadi kopš pirmā Dzejas dienu almanaha iznākšanas. Tā atklāšanā Raiņa vārds tika pieminēts vairākkārt, jo viņam par godu pirmā izdevuma pirmajā lappusē lasāmi J. Raiņa vārdi.
Dzejas dienu almanaha kuratore, Daugavpilī populārā autore Faina Osina pastāstīja, ka pirmais izdevums iznāca, pateicoties nu jau aizsaulē aizgājušajam Osvaldam Kravalim. Šis daudzpusīgais cilvēks – vēsturnieks un literāts – pirms trīsdesmit gadiem uzaicināja Fainu Osinu un dažus citus dzejniekus kopīgi veidot pirmo dzejoļu krājumu.
„Pirmā krājuma noformējums ievērojami atšķiras no trīsdesmitā almanaha, tāpat kā tā veidošanas sākotnējās idejas atšķiras no tagadējām. Tolaik domājām, ka katrā krājumā būs jaunu dzejnieku darbi, kurus viņi vēl nav publicējuši, bet sanāca tā, ka jubilejas izdevuma atvēršanas svētkos suminājām dzejniekus, kuru darbi tiek iekļauti almanahā vairākus gadu desmitus pēc kārtas (divdesmit, divdesmit divas, divdesmit deviņas reizes pēc kārtas). Priecē tas, ka dzejnieki ik gadu sūta savu dzeju krājumam. Nāk arī jauni dzejnieki, un mums par to ir liels prieks. Atceros, ka toreiz Osvalds Kravalis uzaicināja mūs uz rajona Kultūras namu. Toreiz mēs ne tikai lasījām dzeju, kalām un īstenojām kopīgus plānus, bet arī pārrunājām ar literatūras vēsturi saistītus jautājumus,” pastāstīja Faina Osina.
Kā radās pseidonīms „Rainis”? Kā liecina Raiņa dzīvesbiedres Aspazijas dienasgrāmatas, Rainis savu pseidonīmu izvēlējies nevis tāpēc, ka ieraudzījis to uz ceļmalas stabiņa, kas apzīmēja kādu māju nosaukumu, bet gan balstoties uz mitoloģiskā tēla -- tumšās Mēness dievības Sinaira, kura vārdu modificējot, iznāk Rainis.
Dzeja muzeja pagalmā
Pēc 30. dzejas almanaha prezentācijas dzejnieki devās dzert tēju tuvējā mājīgajā kafejnīcā un pēc stundas turpināja lasīt dzeju Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzeja pagalmā. „Dzeja – tā ir mūžība, iespēja ilgstoši radīt un dzīvot mūžīgi,” atzīmēja dzejnieks Staņislavs Januškevičs.
Dzejoļi tika lasīti arī ģitāras mūzikas pavadījumā, tie bija veltīti mīļotajiem, mūzām, bērnībai, vecākiem, dzimtajām vietām, skanēja dzeja Baltkrievijas iedzīvotāju atbalstam un pat veltījums Ēģiptes valdniecei Kleopatrai.
