„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 4. decembris
Trešdiena
Baiba, Barba, Barbara
-0.9 °C
apmācies

Latgalīšu gazeta - Koškovci

Latgolu sauc na tikviņ par Muorys zemi, Trešū zvaigzni voi Zylūs azaru zemi. Storpkaru periodā pasaruodeja ari taids smuks apzeimiejums – Ausmys zeme. Na švakuoks kai tī jau treis darostī. A kur tei saule Latgolā vyssmukuok lāc? Pasaceļ dzaltuonums nadaudz viers prīdem i nūspaitoj iudiņs garā linejā! Nui, tī, kur suocās myusejuo Daugova – Koškovcūs.


Rosica. 1920. godā storpvalstu sarunuos tyka izsprīsts i ar leigumu apstyprynuots myusu vaļsts reitu rūbežs. Ka pasaver kartē – leikumu leikumi. A zam rūbeža traknuos linejis ir gryuši īraudzeit mozu zylu zamaškā. Rūbežs leikumains, jo īt pa upem. Iļža, Sīnuoja, Sarja, Aktica i c. Na cīš plotys juos, bet dyžan leikumainys. Naskortuokuos Latvejis upis! Ari PSRS laikūs juos beja rūbežs storp republikom. Gona nominals, bet tūmār. Par tū i ekskavatori i buļdozeri juos naaiztyka.

Sovutīs nu Pīzānu, kuri pi Osunicys ups, rūbežs iz dīnvydim 1920. godā vylkts ar linealu. Pīci taišni, kūpā savīnuoti nūgrīžni – drysynskuos, jaunuos teritorejis. Cytu reiz tei lineja guoja i dzeraunei pa vydu. I beidzēs tī pīci nūgrīžni pi Daugovys, kur jamā ītak Rosica. Pādējū sovys teknis kilometru Rosica ir rūbežups. Jūs pusē lobajā Daugovys krostā palīk Novoselo, a myusu pusē pyrmī ir Koškovci (senejuos kartēs – Koskovci).


Zīdu laiki. Nikod agruok, ari nikod piečuok Koškovcim nabeja tik lela saimistiska i politiska nūzeime kai storpkaru periodā. Tymūs laikūs te beja miļzeigs muitys punkts, vīneigais sovā veidā Latvejā – te muituoja plūstus (kai vacī latgalīši saceitu – sīlejus), ari baržys, laibys i barkasus, kuri guoja nu augšteknis iz Baltejis jiuru. Koškovcūs beja rūbežsardzis i muitys kanturi, krūgs i veikals. Vīsneica i kazarmys. Te, dorba dareišonu deļ, mozā placī beja saspīsti kūpā daudz skorbu, mīsā i karakterī stypru veirīšu.

Itū Koškovcu plaukšonu i zīdiešonu nu suoku čupeit nūbremzēja Keguma HES (suoce taiseit 1936., bet pabeidze 1939. godā), a tod i okupacejis, kurys pataiseja storpvalstu rūbežu par formalitati.

A da tam te vosoruos, kai muna baba saceitu, guoja kai Vavilonā!

1927. goda syltais laiks beja slapnis, plūstu navigacejis sezona Daugovā tyka nūslāgta vālu. „Caur Koškovcu kontroles punktu šinī gadā izlaistas 138 plostu karavanes ar 2303 plostiem, kurus līdz Rīgai pavadījuši 2085 Latvijas un 2670 Krievijas strādnieki. Plostos aizpludināti: 101 261 priede, 298 925 egles, 64 197 apses, 7 343 alkšņi, 13 705 bērzi un 12 ozola baļķi, 284 galotnes, 75 701 franču kārte, 21 091 beļana, 2 sliperi, 2 bulgari, 5 gulžņi un 153 laides.”1

Cik preciza statistika! I itū vysu lārumu Daugovys krostā pi Koškovcim vajadzeja sagrupēt i saskaiteit, laikam ari ūtreiz puorskaiteit, atmuituot, aizpiļdeit bumāgys. I pošu plūstnīku dokumentus puorbaudeit, i vysaidys sanitaruos normys īvāruot. Plus vēļ, kai vysod, naparadzāti gadejumi. Uh, tei nu gon beja jimšonuos.

Cyti plūsti guoja tranzitā, a beja i taidi, kurus realizēja tepat Latvejā. „Rīgā augusta sākumā tradicionāli pa Daugavu sāka pienākt simtiem plostu ar malkai un zāģmateriāliem domātiem baļķiem no PSRS. „Jaunākās Ziņas” apgalvoja, ka ar plostiem iebraucot 100–200 personas dienā. Krievu plostnieki plostus atstāja Jumpravmuižas rajonā, dažas dienas pavadīja īpašās barakās Friča Brīvzemnieka ielā Pārdaugavā un tad ar vilcienu no Torņakalna stacijas devās atpakaļ uz dzimteni”2. Reigys pošvaļdeiba sovom vajadzeibom parosti īpierka pa Daugovu atpeļdejušū Krīvejis bolkmolku, jo tei beja lātuoka par vītejū. Bet 1930. goda vosorā Reigys volds izsprīde – nā, pierks duorguoku, tū, kas izauguse Latvejis mežūs! Lai taidā veidā pabaļsteit sovejūs laikā, kod pasaulis ekonomiskuos krīzis vātra jau beja daskriejuse leidz Latvejai.

Foļvarka. A parkū vaļsts rūbežu ar linealu nanūvylka precizi iz tū punktu, kur Rosicys ups ītak Daugovā? Deļkuo vajadzēja itū mozū leikumuojumu pi pošys Likteņups? Nazynu. Vysjau deļtuo, kab itamā strategiskajā vītā byutu dobys īzeimāts, kotram (vjāplainam ūguotuojam, seikam kontrabandistam) labi radzams, gryušuok puorvarams storpvaļstu rūbežs.

Tymūs laikūs iz Rosicys ups beja t. s. Koškovcu patmalis, storpvaļstu rūbežs suocēs izreiz upē zamok aiz jom. I patmalis, i patmaļu prūds palyka Latvejā. Patmalis, kurys beja pīdereigys pi Koškovcu foļvarkys, tūlaik beja lobs orienters dobā, respektivi, ari kartē.

I muižys, i foļvarkys izabeidze 1920. godā – jaunizveiduotuos vaļsts Satversmis sapuļce rudinī izsprīde, ka juobyun Agrarajai reformai, kurys byuteiba – atsovynuot bejušajim muižinīkim zemi i cytus eipašumus par lobu zemnīkim i sabīdreibai.

Kas ir foļvarka? Pusmuiža. Muižys, kurai ir centrs ar kungu sātu, atstatyn asūša saimistiska filiale. Latgolā beja muižys ar 30 i vairuok foļvarkom. Taišni foļvarkys vyscieškuok tyka izrentātys, deļ pīvaduma, Raiņa tāvs tuos foļvarkys rentēja, a sapyns byut par eipašnīku tai jam i palyka sapyns.

Koškovcu foļvarka aba pusmuiža 1925. godā ar sātom i 80 desetinom zemis tyka īraksteita zemis gruomotā iz Natalijis Vikšemskys (dz. Gržimalovska) vuorda3. Godu piečuok itū eipašumu nu juos par 42 000 Ls nūpierka Vaļsts zemis banka. 1928. godā „iekšlietu ministrs ar š. g. 2. aprīļa rezoluciju, pamatojoties uz „likuma par nosaukumu noteikšanu un pārgrozīšanu” 14. p. 2. daļu, atļāvis pārdēvēt Daugavpils apriņķī Piedrujas pagastā atrodošos apbūvēto zemes gabalu „Koškovcu folvarka” vārdā „Kalniņi” ”4. Beja taida tod politika – nu suoku atsabreivuot nu muižom i foļvarkom realitatē, a tod i nu itūs div vuordu zemis gruomotuos i kartēs. 20. g. s. 20. godūs tyka golā ar vuordu foļvarka, a 30. godu beiguos voi ar vysom muižom. Kaut gon vuords foļvarka tautys runā beja dzeivs vēļ Atmūdys godūs – tai sauce lauku saimisteibys ar lelu, skaišku dzeivojamū sātu i pamateigu duorzu i daudzim kuormim apleiciņ.

Betonka. Itymā vuordā ir treis ziļbis. Ka uzsvors ir iz ūtrū, tod itys taids krīvisks vuords. A ka uzsvoru līkam iz ituo vuorda pyrmū ziļbi, tod tys kaiba latgalisks vuords. Leidzeigi ir ari ar dažim cytim vuordim, kurus mes runojam.

Ka nu Pīdrujis car Stremkim, Lupandim i Dvorčanim brauc iz Koškovcim, itys gar Daugovys krostu īmūšīs ceļš ir dyžon interesants! Kaiba graņts, a zamaškā iz div trešdaļom ceļa plotuma – betona plitys. Taidys regularys, nasapleisušys, i dūmojās, ka kurta kooperatoru laikūs salyktys. A kai maņ pastuostēja vītejī, to itei betonka lykta 1942.–1944. godā.

Ir meža i pļovu, graņts, t. s. zemnīku i eistuo asfalta celi. A ite betonka! Kūta leidzeigu beju redziejs Rēzeknē, tī nu golvonuo Posta leidz kolnam agruok betona plitys beja. Mīstūs i uorpus jim kurta vēļ ir palykuse brukovka – naapstruoduotu akmiņu, apstruoduotu akmiņu. A ite betonka.

Vuocīši izdūmova, ka nu Pīdrujis iz Koškovcim i tuoļuok ir juotaisa betona ceļš. Iz vītys drupynova akmiņus, tepat taiseja tuos betona plitys, vede i lyka iz ceļa. Golvonūeiļ struodova vītejī klaušu veidā, ari vanginīki.

A deļkam taids ceļš? Ūtruo pasaulis kara godūs vuocīši raudzeja padareit jaudeiguoku dzeļžaceļa linejeiti, kura guoja nu Dūkštim iz Braslavu i Druju, tod puori Daugovai iz Pīdruju i Indru. Vēļ tān Pīdrujā pi kopim var redzēt tuo dzeļžaceļa uzbārumu! Taidā veidā vuocīši planavova atslūguot Daugovpiļs dzeļžaceļa mozgu, palaist pa taisnuoku ceļu viļcīņus, kuri brauce nu Viļnis iz Polocku. Ruodīs, ka taišni itamā kontekstā ari tys betona ceļš nu Pīdrujis iz Koškovcim. Plus i Daugova tīpat, var kūta mudri nūlikt i puorkraut.

Ka tai labi padūmoj, taids eists inženertehnisks pīmineklis ir itys ceļš. I na vīneigais taids Latvejis reitu pusē. Vēļ var redzēt vacūs gruovus i uzbārumus Katerinovkys ceļam – nu Rušuona azara reitu krosta, tod iz Černosti i tuoļuok iz Rozentovu. Voi ari slovonuo Pāvila I ceļa palīkys, kurys cikom kas var redzēt mežā pi Varnavičim5.

1 B. 2303 plosti ar apm. pusmiljona baļķiem // „Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis", 16.08.1927.
2 Sprūde V. 1930. gada 5. augustā. Padomju malka Rīgai neder // „Latvijas Avīze", 05.08.2020.
3 Latgales Zemes Grāmatu Atjaunošanas Komisija // „Zemes Ierīcības Vēstnesis", 30.04.1925.
4 Iekšlietu ministrijas pašvaldības departaments // „Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis", 20.04.1928.
5 Treijs N. Pāvila I ceļš caur Kurzemes guberņu // „Literatūra. Māksla. Mēs", 02.01.1997.