Daugavpilī, Krievu kultūras centrā (KKC), notika Daugavpils mākslinieka Pjotra Hudobčenoka, kura vārds zināms daudzviet pasaulē, daiļrades trīsdesmitajai jubilejai veltīts vakars.
Apsveikt unikālo meistaru Krievu namā (tā dažkārt sauc KKC) sapulcējās īsti viņa talanta cienītāji, Pareizticīgās un Katoļu Baznīcas pārstāvji, Krievijas Federācijas ģenerālkonsuls Daugavpilī Jevgeņijs Koļesņikovs, Baltkrievijas Republikas ģenerālkonsuls Daugavpilī Iļja Laputjs, kolēģi un draugi. Daugavpils domes priekšsēdētāja vietniece Līvija Jankovska pasniedza meistaram pašvaldības Goda rakstu. Savukārt J. Koļesņikovs apsolīja sniegt palīdzību izstāžu organizēšanā Krievijā, kad būs norimis koronavīruss, jo deviņdesmitajos gados P. Hudobčenoka darbi tikuši demonstrēti Krievijā, par tiem jūsmoja Ņikita Mihalkovs, Staņislavs Govoruhins, Nikolajs Gubenko un daudzi citi. Radošajā jubilejā mākslinieku apsveica arī dziesminiece Jeļena Vitkeviča.
Vakara sākumā tika demonstrēta Valentīna un Ņinas Margeviču uzņemtā filma par Pjotru Hudobčenoku. KKC vadītāja Nataļja Kožanova, sveicot mākslinieku, atzīmēja: „Es nezinu, kas un kā pārcieta karantīnu, strādājot attālināti, bet Pjotrs izmantoja iespēju un izveidoja brīnišķīgu krievu tautas pasakām veltītu sēriju. Pjotrs Hudobčenoks nenogurstoši meklē brīnumaino un pārsteidzošo visparastākajās lietās. Man ļoti patīk viens no mākslinieka jaunajiem darbiem, kurš atgādina, kā mēs bērnībā lūkojāmies mākoņos un iedomājāmies, ko tie atgādina. Tās ir apbrīnojamas spējas – saskatīt to, kas „nekrīt acīs”, to, ko spēj ieraudzīt īsts mākslinieks vai bērns.”
Pjotrs Hudobčenoks pateicās organizatoriem par lielisko vakaru, kurš gan bija ieplānots martā, taču ārkārtējās situācijas dēļ tika atlikts, sakot, ka viņa dzīvē ir bijis gana daudz izstāžu un prezentāciju, bet radošais vakars notiek pirmo reizi.
Mākslinieks pastāstīja par saviem pirmajiem soļiem daiļradē: „Mana bērnība aizritēja pēckara gados, tad rotaļlietu bija maz. Reiz tēvs, kurš strādāja par mašīnistu, atnesa plastilīnu un izveidoja man zirdziņu. Protams, viņš nebija tēlnieks, taču mani tas pārsteidza, un es sāku veidot agrāk nekā zīmēt. Paldies vecākiem – viņi nekad nežēloja naudu ne plastilīnam, ne krāsām, ne grāmatām, lai gan mēs dzīvojām trūcīgi. Es negribēju būt mākslinieks, bet vēlējos kļūt par paleontologu. Droši vien, vārda dēļ, jo Pjotrs tulkojumā no sengrieķu valodas nozīmē „akmens”. Bet, lai studētu paleontoloģiju, bija nepieciešama matemātika, bet tā man vienmēr „kliboja”, reiz tās dēļ pat paliku uz otru gadu. Un tad nolēmu kļūt par mākslinieku, bet mācību vietu izvēlējos tālāk no mājām – Ļvovā. Iestājos, lai gan ukraiņu valodu nezināju un gatavojos tieši pirms eksāmena. Konkurss bija 17 cilvēki uz vienu vietu. Mākslinieka dzīve ir sarežģīta, tāpēc es neiesaku bērniem izvēlēties šo ceļu.”
Pasākuma viesi varēja apskatīt Pjotra Hudobčenoka darbu izstādi, kura darbosies līdz 1. decembrim, iepazīties ar meistara jaunajiem darbiem, ieskatīties „Pasaku istabā” – jaunajā ekspozīcijā, pie kuras pašlaik strādā KKC mākslinieks noformētājs P. Hudobčenoks, tajā jau ir pirmie „akvāriji” (tā tos sauc pats mākslinieks) ar krievu tautas pasaku sižetiem. Pjotrs Hudobčenoks turpina eksperimentēt, pašlaik izmēģina celtniecības korķi, gleznojot uz tā.
