Jau 16. septembrī Briselē notika Eiropas Parlamenta plenārsēde, kurā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leina informēja Eiropas Parlamenta deputātus par aktuālo stāvokli Eiropas Savienībā, kā arī informēja par paveikto savā pirmajā darba gadā, un iezīmēja turpmākās prioritātes. Komisijas priekšsēdētājas uzrunai sekoja debates, kurās iesaistījās arī no Latvijas ievēlētie Eiropas Parlamenta deputāti.
Sākot savu uzrunu, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leina aicināja klātesošos ar aplausiem izrādīt cieņu medicīnas un veselības darbiniekiem, kuri šajā grūtajā laikā bijuši pirmajās līnijās, veikuši savu darbu un kļuvuši par teju ģimenes locekļiem slimniekiem. “Vīruss ir tūkstošiem reižu mazāks nekā smilšu graudiņš, bet parāda, cik trausla var būt cilvēku dzīvība. Tas parāda, kāda ir mūsu veselības sistēma un robežas tam modelim, kas attiecas uz labklājību,” uzsvēra Urzula fon der Leina. Viņa norādīja, ka vīrusa klātesamība mainījusi sabiedrības ikdienu un vērtību sistēmu, kā arī to, kā sabiedrība ir gatava virzīties uz priekšu.
“Eiropas tauta joprojām cieš,” norādīja Urzula fon der Leina, “tas ir laiks, kad pastāv dziļš satraukums. Miljoniem cilvēku satraucas par ģimenes veselību, darba nākotni. Pandēmija un nenoteiktība, ko tā rada, nav beigusies. Atveseļošanās ir tikai sākuma posmā. Mūsu pirmā prioritāte – iziet tam cauri un palīdzēt tiem, kam tas nepieciešams. Pateicoties vienotai sociālajai tirgus ekonomikai Eiropa to var izdarīt.” Eiropas Komisijas priekšsēdētāja uzsvēra, ka nepieciešams veidot cilvēcīgu ekonomiku, kas pasargātu sabiedrību no slimībām, krīzēm, bezdarba un nabadzības. “Kad Eiropas Savienības dalībvalstis slēdza robežas, mēs radījām “zaļos koridorus” precēm. Mēs strādājam ar Eiropas rūpniecību, lai ražotu maskas, cimdus, testus. Civilās aizsardzības mehānisms nodrošina, ka Rumānijas ārsti var palīdzēt pacientiem Itālijā, vai Latvija var nosūtīt maskas Baltijas valstīm kaimiņos. Mums nepieciešams celt stiprāku Eiropas veselības savienību,” sacīja Urzula fon der Leina.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja nāca klajā ar priekšlikumu palielināt finansējumu veselības nozarei. Viņa piedāvāja nostiprināt Eiropas Medicīnas aģentūru un Slimību novēršanas un kontroles centru. Otrais solis, ko uzsvēra fon der Leina – veidot Eiropas aģentūru biomedicīnai, lai veiktu pētījumus un to attīstītu. Viņa norādīja uz nepieciešamību veidot kopējus stratēģiskos krājumus, tostarp arī medicīnas precēm. Kā trešo soli Urzula fon der Leina uzsvēra nepieciešamību debatēt par veselības kompetencēm. Šajā sakarā nākamajā gadā Itālijā plānots sasaukt Eiropas veselības samitu.
Runājot par iziešanu no “Covid-19” izraisītās krīzes situācijas, fon der Leina īpašu uzmanību vērsa tieši uz pārvadātājiem un mazajiem uzņēmumiem Eiropas Savienības dalībvalstīs. Pateicoties atbalstam, kas sniegts šiem uzņēmumiem, Eiropas Savienībai ir izdevies izvairīties no masu bezdarba. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja apstiprināja, ka plāno virzīt priekšlikumu veikt grozījumus darba likumdošanā, kas dalībvalstīm noteiktu minimālās algas ietvaru. Savukārt, runājot par sociālo tirgus ekonomiku, Urzula fon der Leina uzsvēra nepieciešamību nodrošināt zināmu stabilitāti: “Iestājoties krīzei, Komisija nekavējoties runāja par vispārējiem pasākumiem. Mēs padarījām elastīgākus Eiropas fondus un atbalstu dalībvalstīm. Eiropas Centrālā Banka rīkojas un mēs kombinējam investīcijas ar reformām. Pirmo reizi ārkārtējos apstākļos Eiropa ir ieviesusi kopīgus instrumentus, lai papildinātu valstu fiskālās stabilitātes mehānismus.”
Pēc oficiālās Eiropas Komisijas priekšsēdētājas uzrunas no Latvijas ievēlētais Eiropas Parlamenta deputāts Andris Ameriks atzina, ka Urzulas fon der Leinas runā netrūka ne jaunu politikas vadlīniju, ne nopietnu ambīciju. Andris Ameriks norādīja: “Beidzot tika pateikts, ka visā Eiropā ir nepieciešami vienoti kritēriji minimālajai algai. Otrkārt, neskatoties uz dažādiem iebildumiem, Eiropas Zaļais kurss turpināsies. Treškārt, Eiropas Savienība sevi piesaka kā nopietnu spēlētāju digitālo tehnoloģiju izstrādē, atvēlot miljardus dažādu projektu attīstībai.”
Ivars Ījabs norādīja, ka atbalsta Eiropas Komisijas priekšsēdētājas apņemšanos veidot stiprāku Eiropas veselības savienību, kurā paredzēta nākotnes prasībām atbilstoša EU4Health programma, stiprāka Eiropas Zāļu aģentūra, Slimību kontroles centrs un Biomedicīnas pētniecības un attīstības aģentūra.
Sandra Kalniete pēc Eiropas Parlamenta plenārsēdes atzina, ka Latvijai īpaši svarīga ir skaidrā nostāja tuvējo kaimiņu politikā. Kalniete piekrita fon der Leinas sacītajam, ka baltkrievu tauta nav bandinieki uz kāda cita šaha dēļa, bet Alekseja Navaļnija noindēšanas mēģinājums iekļaujams noziedzīgā shēmā, ko Kremlis piekopj, izrēķinoties ar saviem pretiniekiem.
Lielāku turpmāko integrāciju Eiropas Savienības iekšienē atbalsta Eiropas Parlamenta deputāts un bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs. “Tā ir gan ideja izveidot Eiropas Veselības savienību, gan ideja par kopēju Eiropas pieeju minimālajai algai. Tālākai integrācijai ir ļoti svarīgi fakts, ka Eiropai būs vienots parāds. Tie visi ir soļi ceļā uz spēcīgākas Eiropas izveidi,” pauda Nils Ušakovs.
Arī Dace Melbārde atbalstīja uzstādījumu, ka par darbu jāsaņem atbilstošs atalgojums. “Taču piesauktais ietvars minimālajām algām nelīdzēs šīs plaisas mazināt,” atzina Melbārde, “nevar runāt par virzīšanos prom no trausluma un neskaidrības uz revitalizētu Eiropas Savienību, ne reizi nepieminot izglītību, kas ir pamatā ilgtspējīgai attīstībai”. Tāpat deputāte norādīja, ka, runājot par digitalizācijas dienaskārtību, fon der Leina nav minējusi atbalstu medijiem, kas būtu svarīgi cīņā pret dezinformāciju.
Inese Vaidere piekrīt, ka “Covid-19” izraisītā krīze likusi Eiropai saprast, ka nepieciešams vairāk sadarboties veselības jomā, un atbalsta lielāku finansējuma piešķiršanu šai jomai. Tomēr I. Vaidere atzina, ka plenārsēdē būtu vēlējusies uzzināt vairāk par būtiskiem vides jautājumiem – plāniem, kā samazināt pārtikas nonākšanu atkritumos, pesticīdu lietošanas samazināšanu, kā arī bioloģiskās lauksaimniecības veicināšanu.
Pretēji Urzulas fon der Leinas teiktajam, Tatjana Ždanoka uzskata, ka “Covid-19” pandēmija parādījusi Eiropas Savienības vienotības un savstarpējās palīdzības trūkumu. “To apliecināja situācija Itālijā, kura vissarežģītākajā laikā saņēma palīdzību un atbalstu no visas pārējās pasaules, nevis no Eiropas Savienības. To parādīja arī nesaskaņota un neprognozējama iekšējo robežu slēgšana, kas daudzus cilvēkus atstāja tālu no mājām, bez iespējām atgriezties,” uzsvēta T. Ždanoka.
Skeptiski Eiropas Komisijas priekšsēdētājas uzrunu ikgadējā plenārsēdē vērtēja arī Roberts Zīle: “Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vēlreiz apliecināja veco Eiropas Savienības federālistu fabulu – ja ir problēma, izveidosim aģentūru. Interesanti pamodelēt, kā gan atšķirtos Eiropas Savienības rīcība martā, ja būtu izveidota pieteiktā Eiropas Savienības Veselības aģentūra.” Roberts Zīle norādīja, ka tajā pašā laikā trūkst informācijas par to, kā Eiropas Komisija plāno risināt Eiropas Savienības budžeta pašu resursu nākotnes politiku, lai finansētu ievērojamo Eiropas Savienības Nākamās paaudzes aizņēmumu.
