Jau tradicionāli, piedaloties starptautiskajā glezniecības simpozijā, mākslinieki atzīmēja ģeniālā novadnieka Marka Rotko 117. dzimšanas dienu. Šogad simpozijs norisinājās jau sešpadsmito reizi un tajā piedalījās septiņi mākslinieki -- Vija un Kaspars Zariņi (Latvija), Nataļja Marinoha (Latvija), Uldis Čamans (Latvija), Romualds Balinsks (Lietuva), Toms Rudoks (Lietuva) un Rozmarija Torpo (Somija). Diemžēl citu valstu mākslinieki koronavīrusa izplatības dēļ nevarēja piedalīties simpozijā. Savu darbu prezentācijā otas meistari dalījās savā pieredzē, apkārtējās un iekšējās pasaules uztverē.
Marka Rotko dzimšanas dienā – 25. septembrī -- notika divas nedēļas ilgajā simpozijā radīto glezniecības darbu izstādes atklāšana. Izstādes apmeklētājs Alberts Mendriķis no Laucesas pastāstīja: „Uz Marka Rotko centrā rīkotajām izstādēm braucu bieži. Man patīk skatīties uz cilvēku darbu, redzēt mākslinieku radošo pūliņu rezultātus. Arī es nenīkstu bezdarbībā, man ir sava saimniecība – augļu dārzs, no augļiem ražoju vīnu un sulu. Pamatojoties uz savu pieredzi, varu teikt, ka no viena un tā paša materiāla dažādi cilvēki var radīt pilnīgi atšķirīgus produktus. Labi darba rezultāti mani iedvesmo, tāpēc arī esmu uz šejieni atbraucis.”
Mākslinieks no Viļņas Romualds Balinsks atzina: „Es šeit jūtos kā mājās. Šajās divās nedēļās es ļoti daudz strādāju, kā arī devos pastaigās pa pilsētu, jo bija labs laiks. Var just, ka Daugavpilī ļoti nopietni izturas pret mākslu. Protams, izstāžu zāle nav bezizmēra, tāpēc izstādē ir tikai dažas manas gleznas. Neparasts atklājums manā radošajā darbībā saistīts ar lietus radītajām peļķēm. Es paņēmu peļķu ideju no apkārtējās pasaules un „pārcēlu” to uz audekla, -- sākuma uz viena, tad – uz otra, pēc tam ideja transformējās tādu gleznu radīšanā, kuru forma atgādina ieceres pirmavotu. Šīm neparastajām gleznām ir nestandarta izmēri un formas, tās var izmantot telpu noformēšanā. Iedomājieties – jūsu viesistabā no galdiņa tek ūdens. Vai arī peļķe atrodas pie guļamistabas durvīm!”
„Māksliniekiem palīdz modernās tehnoloģijas. Vispirms vācam materiālus, pēc tam radām. Daugavpilī par mums rūpējās, tāpēc varējām pilnībā nodoties darbam. Taču parasti es gleznoju savā darbnīcā, kur par mani neviens nerūpējas, -- viss jādara pašai, bet šeit mēs divas nedēļas dzīvojām un gleznojām pie visa gatava un nekādi netikām ierobežoti – ne sadzīves apstākļu, ne radošajam darbam nepieciešamo materiālu ziņā. Milzīgu iespaidu uz mani atstāja Daugavas loki – upes vijīgās līnijas, tādas, kādas bija attēlotas uz 10 latu banknotēm. Un tagad man ir jaunas idejas, kā šos iespaidus attēlot savās gleznās. Man šīs vietas ir enerģētiski piesātinātas un tuvas, jo Latgalē dzīvoja mani radinieki. Tas ir savdabīgs vizuāls sajūtu kods,” savos iespaidos dalījās Vija Zariņa no Rīgas.
Toms Rudoks (Lietuva) pastāstīja: „Es strādāju Panevēžā, galerijā un vietējā skolā. Tā kā pats rīkoju simpozijus, man bija interesanti pavērot „no iekšpuses”, kā strādā citi. Šejienes gaisotne un pilsēta iespaidoja manu gleznu krāsu gammu – to papildināja spilgti zaļi un dzelteni krāsu toņi. Arī mana dzīvesbiedre ir māksliniece, mums ir kopīgas intereses un mēs saprotam viens otru. Tēvs strādāja leļļu teātrī un Panevēžas galerijā, māte ļoti daudz lasīja, turklāt strādāja bibliotēkā. Arī mans brālis ir mākslinieks. Strādāt skolā sāku pirms divdesmit pieciem gadiem, un tā mācu tur bērnus līdz pat šai dienai. Kad vairs nebūs, ko bērniem iemācīt, iešu projām, bet, kamēr skolēni priecājas, mani satiekot, un ar prieku darbojas kopā ar mani, palikšu skolā. Nezaudēju saikni arī ar mākslas pirmavotiem – bērnību, bērniem. Jo sākumā mākslinieks zīmē bērnu zīmējumus, pēcāk mācās un rada pieaugušo gleznas, bet vēlāk atkal atgriežas pie bērnišķīgas uztveres – skaidra un vienlaikus vienkārša realitātē vai sava iztēlē redzētā atspoguļojuma.”
Pasākuma noslēgumā klātesošos iepriecināja ģitāras virtuozs Reinis Jaunais kopā ar čellisti Ernu Daugavieti, dāvājot nelielu ieskatu savā muzikālajā koncertprogrammā „Zeme”, kā arī pastāstīja par savu dzīvi un ceļojumiem kopā ar draugiem, kas veicināja jaunu mūzikas skaņdarbu radīšanu.
