Sākusies apkures sezona, kad privātmāju, vasarnīcu un citu dzīvojamo ēku iemītnieki sāk kurināt krāsnis, plītis un izmantot citas apkures sistēmas. Taču, ja tās nav pienācīgā kārtībā, var izcelties ugunsgrēks, paņemot cilvēku dzīvību.
Ceturtā daļa ugunsgrēku
Piemēri nav tālu jāmeklē. Neilgi pirms sarunas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Latgales reģiona brigādes komandiera vietnieku majoru Valdi Straumi Rēzeknes novadā līdz pamatiem nodega privātmāja un šajā ugunsgrēkā gāja bojā vīrietis. Traģēdijas iemesli tiek noskaidroti. Nav izslēgts, ka mājoklis aizdegās bojātas krāsns apkures sistēmas dēļ.
Atmiņā ataust cita briesmīga ugunsnelaime, kura 2012. gadā izcēlās nepieskatītas plīts dēļ. Tas notika Daugavpils novada Vecsalienas pagasta Tartaka ciemā. Toreiz, atrodoties alkohola reibumā, liesmās gāja bojā divi vīrieši un sieviete.
Jāpiebilst, ka beidzamajos gados ugunsgrēki, kuri izcēlušies bojātas krāsns apkures sistēmas dēļ, skaitāmi simtos, gājuši bojā desmitiem cilvēku.
Statistika liecina, ka šogad Latvijā no 1. janvāra līdz 31. augustam dzīvokļos, privātmājās, vasarnīcās un dārza namiņos izcēlušies 1320 ugunsgrēki. Turklāt ceturtdaļā ugunsgrēku vainojama bojāta krāsns vai arī saimnieki sava mājokļa apkures sistēmu bija atstājuši bez uzraudzības.
Salīdzinājumam – pagājušajā gadā Latvijā fiksēti 1930 ugunsgrēki: 1307 – dzīvokļos, 420 – privātmājās, 162 – dārza namiņos, 28 – vasarnīcās, 13 – citās ēkās. Šogad valstī ugunsgrēkos zaudējuši dzīvību jau 62 cilvēki, cietis 221. Savukārt Latgalē šajā pašā laika posmā dažādus iemeslu dēļ notikušas 250 ugunsnelaimes.
Saskaņā ar Ugunsdrošības noteikumiem, dūmvadi jātīra vismaz divas reizes gadā – pirms apkures sezonas (līdz 1. novembrim) un vienu reizi apkures sezonas laikā (no 1. novembra līdz 1. martam), savukārt krāsnis jāpārbauda reizi piecos gados, turklāt tas ir jāfiksē speciālā žurnālā. „Iztīrīt dūmvadu mājokļa saimnieki var pašu spēkiem, ja prot un zina, kā tas darāms, taču krāšņu pārbaudi veic meistari. Dūmeņa tīrīšanai var izmantot sertificēta speciālista – skursteņslauķa pakalpojumus, kurš ir sava aroda meistars. Šajā gadījumā par darbu būs jāmaksā,” pastāstīja Valdis Straume.
Vai dūmu detektori izglābs
No šī gada 1. janvāra iedzīvotājiem savā mājoklī obligāti jāuzstāda vismaz viens dūmu detektors, savukārt privātmājās jābūt arī ugunsdzēšamajam aparātam.
Sabiedrībā savulaik tas izraisījis diskusijas – vieni uzskatīja, ka no dūmu detektoriem nav nekāda labuma un kādam tas ir bizness naudas pelnīšanai, savukārt citi -- ka dūmu detektori palīdzēs samazināt ugunsgrēku un vienlaikus – arī cietušo un upuru skaitu. „Runāt jau var visādi, bet, piemēram, kad Igaunijā sāka uzstādīt dūmu detektorus, ugunsnelaimju skaits samazinājās uz pusi. Tas ir fakts. Ugunsgrēka dzēšanas efektivitāte ir atkarīga arī no tā, cik ātri ugunsdzēsēji saņems informāciju par ugunsgrēku, cik operatīvi ieradīsies ugunsdzēsēji un sāks dzēšanu. Dūmu detektors ir tieši tā ierīce, kura var paziņot mājokļa iemītniekiem par to, ka sākusies degšana, savukārt tas dod iespēju laikus pamest telpas un agrāk izsaukt ugunsdzēsējus. Jāņem vērā, ka liesmas izplatās ļoti strauji. Tāpēc ir ļoti svarīgi uzstādīt šo ierīci,” saka V. Straume.
Svarīgais dūmvads
Būtu naivi domāt, ka visi privātā sektora iedzīvotāji iztīrījuši dūmvadus un skursteņus, salabojuši krāsnis un fiksējuši to žurnālā, par kuru daudzi nav pat dzirdējuši, kur nu vēl redzējuši. Arī situācija ar dūmu detektoriem ir tāda pati.
Piemēram, 83 gadus vecā cietokšņa iedzīvotāja Marija Kokina, kura dzīvo daudzdzīvokļu mājā ar krāsns apkuri, ņemot vērā bēdīgo pieredzi, jo viņas acu priekšā ir degušas mājas un savas bezatbildības dēļ gājuši bojā cilvēki, vienmēr cenšas laikus savest kārtībā un sagatavot ekspluatācijai abas savas apaļās krāsnis un plīti: „Dūmvadus iztīra znots, kurošās krāsnis pieskatu pati, cenšos tās kurināt pareizi un, galvenais, nepārkurināt. Drošība ir pirmajā vietā. Esmu to iemācījusies no saviem vecākiem.”
Igors Nikolajenko dzīvo privātmājā Daugavpils novada Vecsalienas pagasta Tartaka ciemā. Viņš jau kopš bērnības ir radis pie patstāvības, tāpēc Igoram krāsns kurināšana ir ierasts darbs: „Mājoklī krāsns ir paaugstinātas bīstamības objekts. Vienmēr jābūt ļoti vērīgam. Atliek vien pieļaut mazāko neuzmanību – atstāt pusvirus krāsns durtiņas u.tml., un var iedzīvoties problēmās. Var arī saindēties ar tvana gāzi vai paša rokām izraisīt ugunsgrēku.”
Vecsalienas pagasta Jugaņinā koka mājā dzīvo pensionāri dzīvesbiedri Ivans Maļavka un Lidija Āboliņa. Lidija slavē Ivana saimnieciskumu – viņš pastāvīgi kaut ko būvē, stāda kokus, strādā dārzā: „Nesen uzkāpa uz jumta, baidījos, ka nenokrīt, taču viņš rūpīgi iztīrīja dūmvadu, skursteni, plīts un apaļās krāsns dūmejas. Visu izdarīja gods godam.”
Savukārt Valentīnas Mihejevas mājoklī Daugavpilī, Vaļņu ielā 23, netālu no apaļās krāsns bija novietots ugunsdzēšamais aparāts: „Zaglis atstāj vismaz sienas, bet ugunsgrēks iznīcina visu. Nelaime var notikt jebkurā brīdī, jo uguns ir stihija. Cilvēka drošība atkarīga no viņa paša.” Valentīnai ir iemesls bažām, jo šajā mājā zem viena jumta dzīvo trīs saimnieki. Tātad jārūpējas arī par viņu drošību. Taču V. Mihejeva, neskatoties uz ne visai labo veselību, ar plīti un krāsni tiek galā lieliski.
Šīs publikācijas autoram ir pašam sava rūgta pieredze – 1978. gadā ziemā mūsu nolaidības dēļ ugunsgrēkā nodega ne tikai mūsu pašu māja, bet arī kaimiņienes mājoklis un kūts, kas atradās zem viena jumta, sadega arī mājlopi. Kamēr ugunsdzēsēju mašīnas, stigdamas sniegā, sasniedza traģēdijas vietu vairāk nekā 20 kilometru attālumā no Daugavpils, vairs nebija ko dzēst.
Viss notika pavisam vienkārši un banāli – no krāsns izkrita oglīte. Un ar to pietika, lai no mājas paliktu pāri vien pamati un sadegušo lopu līķi. Toreiz neko neizdevās izglābt, es mācījos karaskolā, bet divas sievietes uguns stihijas priekšā bija bezspēcīgas. Paldies Dievam, ka paspēja izskriet no mājas drēbēs, kas bija mugurā, tāpēc palika dzīvas.
Kas ir ugunsgrēka autonomais detektors
Ugunsgrēka autonomais detektors (dūmu detektors) ir neliela izmēra ierīce, kura patstāvīgi spēj konstatēt telpā izveidojušos ugunsgrēka faktorus (dūmu koncentrāciju, siltumu) un par to ar spalgu, 80 dB skaņas signālu aptuveni pusstundu nepārtraukti brīdināt mājokļa iemītniekus. Ugunsgrēka autonomais detektors darbojas no autonoma strāvas avota. Visbiežāk tā ir 9V „kronas” tipa baterija, kuru ievieto detektora korpusā. Saprotams, ka ugunsdzēšamo aparātu šī ierīce neaizvieto. Tās uzdevums nav dzēst, bet gan brīdināt par izcēlušos ugunsnelaimi. Par tālāko rīcību, atkarībā no situācijas, ir jāizlemj mājokļa iemītniekiem pašiem – apslāpēt liesmas pašu spēkiem vai nekavējoties pamest ugunsnelaimes skarto mājokli un saukt palīgā ugunsdzēsējus. Gadījumos, kad mājoklī neviena nebūs, paliek cerība, ka ugunsgrēka autonomā detektora spalgo signālu izdzirdēs kaimiņi un izsauks ugunsdzēsējus. Jāatceras, ka ugunsgrēka autonomie detektori ir paredzēti lietošanai telpās. Uzstādīti ārā tie gaidīto efektu nedos.
(Avots: VUGD)
Autora foto
1. Marija Kokina: „Krāsnis ir rūpīgi jāpieskata”
2. Lidija Āboliņa: „Ivans iztīrīja dūmvadus”
3. Valentīna Mihejeva: „Cilvēka drošība atkarīga no viņa paša”
4. Igors Nikolajenko: „Es protu kurināt krāsnis”
5. Valdis Straume: „Uzstādīt dūmu detektoru ir ļoti svarīgi”
