Atgādinām!
* Ja rudens stipri lietains, gumiem nedrīkst būt redzamas puvuma pazīmes pumpuru joslā. Pagājušā gada slapjajā rudenī daudz dāliju aizgāja bojā tieši puves dēļ.
Ja uz gumiem redzami nenormāli grumbuļaini izaugumi, kas ir dāliju bakteriālais sakņu vēzis (ierosina Agrobacterium tumefaciens), gumi obligāti jāsadedzina.
* Ja dālijas ceram novācot tiek pamanīts vienlaicīgi liels skaits kroplu dzinumu --
dāliju vēzis (ierosina Corynebacterium fascians) gumi jāsadedzina.
Dāliju norakšana un uzglabāšana
Oktobrī jāizrok puķes, kas mūsu klimatā dārzā nepārziemo. Tādas ir arī rudens karalienes dālijas.
Kad vēl nav jārok
Pati svarīgākā dāliju cera daļa ir sakņu kakliņš ar pumpuru joslu. Ja dālijas skārusi tikai neliela salna, nav jāsteidzas ar gumu izrakšanu. Uz sakņu kakla daļas jāuzber neliels konuss sausas kūdras, kas to pasargās no lielākas salnas, jo:
* Ja apsalst sakņu kakls, apsalst arī atjaunošanās pumpuri un, lai gan gumi veseli, jaunus dzinumus tie vairs neveidos.
* Dālijām pēc virszemes daļas nosalšanas jādod apmēram 10–14 dienu laiks gumu nobriešanai. Nenobriedušiem gumiem ir vārga miziņa, kas var ļoti viegli atdalīties no guma. Šādu brūču rezultātā gumi ne tikai slikti uzglabājas, bet var aiziet arī bojā izžūstot vai sapūstot.
Kad ir jāizrok
Optimālais dāliju norakšanas laiks – no oktobra sākuma līdz vidum, bet viss atkarīgs no laika apstākļiem konkrētajā Latvijas vietā. Zosēnos dālijas var būt nosalušas, bet Liepājas pusē vēl pilnos ziedos.
Ja virszemes daļu jau skārusi lielāka salna, ziedpumpuri vairs neplaukst, un ilgāku laiku pieturas vēss laiks, ir jāķeras pie dāliju izrakšanas. Ieteicams izvēlēties saulainas dienas un brīdi, kad zeme viegli mitra – vieglāk izrakt, saule iespējamās brūces dezinficē, bet gumu neapdedzina, brūces ātrāk aprepē.
Ar ko un kā rakt
Dāliju izrakšanai var izmantot kā lāpstu, tā dakšu pēc izvēles. Darbarīks zemē jādur taisni apmēram 20 cm no sakņu kakla, bet tas atkarīgs no šķirnes gumu īpatnības. Ir šķirnes, kam guma garums var sasniegt pat 60 cm, bet vidēji ap 15-- 20 cm. Pirms rakšanas, jānovāc mieti, jānogriež stublāji apmēram 25 cm augstumā virs zemes, lai garie, smagie stublāji nelūztu un netraumētu sakņu kakla pumpura joslu, kā arī būtu pie kā pieturēt, izceļot gumus. Rok ceru, vienlaikus ceļot uz augšu kā ar instrumentu tā ar roku.
Pēc izrakšanas
Kad gumi izcelti virs zemes, nenobirušo augsni ar rokām vai sareni viegli, lai neaizlauztu gumus, notīra. Pēc tam vēlams gumus noskalot ar ūdens strūklu, kas ļaus labāk saskatīt kā bojātos, slimos gumus, tā arī iespējamās dalījuma vietas. Var uz 10--15 minūtēm iemērkt kālija permanganāta šķīdumā dezinficēšanai, ja norakšana mākoņainā vai lietainā dienā.
Gumu sadalīšana
Gumu sadalīšanu varam veikt tūlīt pēc norakšanas, uzglabāšanas laikā un arī īsi pirms stādīšanas.
Sadalīšanai vispiemērotākie darbarīki būs dārznieka šķēres vai plats, ass, stingrs nazis. Pirms dalīšanas nogriež sīkās saknītes. Iespējams, ka kāda guma galā izaudzis cits gums – arī tāds jānogriež. Nogriež uzmanīgi stublāja daļu līdz pumpura joslai, jo gari atstāti stublāji var būt viens no iemesliem dāliju gumu kā pūšanai – savairojas dažādi mikroorganismi, tā izžūšanai uzglabāšanas vietā. Pēc pirmā dalījuma virziena noteikšanas, ja redzams vecais gums, nazi iedur galvenajā stublāja vietā tā, lai pirmais griezums būtu sākot no vecā guma virzienā starp jaunajiem. Pēc tam gumus dala sīkāk pa divi vai vienam, raugoties, lai katrā dalījumā būtu pumpuru josla.
Ja izauguši daudz jauno gumu, veco atdala. Katram gumam jābūt ar vismaz vienu pumpuru.
Jāapskatās arī, kā izskatās nogrieztā stublāja vieta. Ja zaļa, gļotaina masa – tā uzmanīgi jāizgrebj, lai uzglabāšanas laikā, lielāka mitruma ietekmē nesāktos pumpuru joslas pūšana, kas novedīs pie tā, ka gumi nebūs derīgi stādīšanai. Griezuma vietas jānokaisa ar kokogles pulveri, ja diena bez saules. Norokot dālijas lietainā laikā, gumus apžāvēšanai pēc sadalīšanas uz vienu diennakti var ienest siltumnīcā, pie noteikuma, ka gaisa temperatūra naktī nenoslīd zem + 9 ᵒC temperatūras. Neaizmirstiet, ilgāk noturēts gums sāks krokoties – strauji žūt un stādīšanai vairs nebūs derīgs.
Dāliju gumi, atkarībā no šķirnes īpatnības var būt ļoti atšķirīgi pēc lieluma -- no 5–60 cm gari, vidēji 3--4 cm diametrā, bet var būt arī tikai 1 cm diametrā.
Gumu uzglabāšana
Tik pat svarīgi, cik pareizi norakt un sadalīt, ir arī uzglabāšanas apstākļu nodrošināšana. Dāliju miera periodam būs ideāli piemērota telpa, kurā gaisa vidējā temperatūra vienmērīgi turēsies +4--8 ᵒC temperatūras robežās. Tāpat svarīgs relatīvais gaisa mitrums – tam jābūt 80%. Ja gaiss būs siltāks un sausāks, dāliju gumi žūs, vēsākā un mitrākā telpā var sākt pūt vai pelēt. Uzglabāšanai derīgi tīri, sausi gumi.
Ko darīt, ja telpas nepiemērotas
Siltākās un sausākās telpās uzglabāšanai paredzētos dāliju gumus vēlams parafinēt, lai pasargātu no izžūšanas. Pēc tam ielikt polietilēna maisiņā apberot ar sausu kūdru, zāģskaidām. Maisiņa galu aizver – aizloka, bet neaizsien. Vēlams maisiņā ievietot zīmīti ar šķirnes nosaukumu.
Ja telpas vēsākas un mitrākas, gumus var saglabāt starp avīzēm, papīra dvieļiem, kas uzsūks lieko mitrumu.
Parafinēšana
Parafīnu ieliek metāla traukā un ūdens peldē izkausē. Kušanas temperatūra 52–58 ᵒC. Ja iespējams dabūt, parafīnam var pievienot 1/5 vaska. Šāda kombinācija būs elastīgāka un labāk piekļausies gumam. Tiklīdz parafīns izkusis, var sākt gumu iemērkšanu. Gumu, turot aiz gala (nesajaukt ar pumpura joslu), uz mirkli iemērc izkusušajā parafīnā. Nevajag gumu apgriezt otrādi un iemērkt vēlreiz, lai noklātos arī saturēšanas vietas. Kad gumus iestādīs, tieši no tām augs pirmās saknītes.
Dālijas no sēklām un vasaras dālijas
Pavairošanu ar sēklām parasti veic selekcijas darbā, taču, ja svarīgi ir tikai ziedi dārza skaistumam, tad rudenī var ievākt sēklas un pavasarī droši sēt augsnē un gaidīt, kāds brīnums izaugs, jo dālijas ir svešapputes augs. Savukārt, ja ļoti iepatikusies kāda vasaras dālija, kas krāšņi ziedēja dārzā, tad jāizrok gumi, kas izveidojušies tāpat kā citām dālijām un jāuzglabā līdz stādīšanai pavasarī.
Žurnāls „Dārza Pasaule”