Ondrupine
Latgolā ir kur ta pi 60 izlūkšņu. Maņ pateik itei dažuodeiba. Kai “geili viekš” i vuordus izlūka Zīmeļlatgolā, “īdļam da dzjokim” pi Pušmucovys, kai īplyust runā garais o pi Leivuona.
A Ondrupinis izlūksne maņ laikam vysmeiluokuo. Jī nasoka kačs, začs, a kakis, zakis! Runovam, a ni runuojom. Pateikami ausei, vīgli mēlei i reiklei!
Bazneica. Šadursku laikūs tyka pastateita tānejuo Ondrupinis katuoļu bazneica. Jū budavova 19. gs. 40. godūs agruok nūdagušuos kūka bazneicys vītā. Budavuošonys dorbi nūtyka par Ignaceja Šadurska naudu (kai vacī latgalīši saceitu – iz juo košta). Bazneicu īsvieteja 1850. goda 24. septembrī Jumprovys Marejis skapularu gūdam.
Nu 1901. leidz 1908. godam Ondrupinē par prāvestu aba probštu beja Pīters Smeļters – aktivs sabīdryskais (kai vacī latgalīši saceitu – ļaudeibys) darbinīks, literats i folklorists. Nu 1911. leidz 1914. godam par prāvestu beja Benedikts Skrynda, a nu 1914. leidz 1921. godam Antans Rimavičs.
Benedikts ir vīns nu mariaņu kongregacejis atzora izveiduotuoju Latgolā, a lītuvīts (kai vacī latgalīši saceitu – lītaunīks) Antans beja talanteigs i ražeigs kūkgrīziejs. Juo dorbus var apsavērt i Šauļūs, i cytur. Ari Kauņā – zam vīna jumta ar Mikaloja Konstantina Čurļuoņa gleznom.
Kod 1921. godā bazneickungs Antans Rimavičs tyka puorcalts iz Rudzātu draudzi, juo īdzeivi (kai vacī latgalīši saceitu – skarbu) puorvest paleidzēja daži vītejī – ari Daiņa Platača dzeds, krīvu-japuoņu kara daleibnīks Kazimirs Utkins. Nu kara jis atguoja, dīvamžāļ, bez kreisuos kuojis (piec tuo kara Krīvejis imperejā miļzeigim sūlim atsateisteja proteziešonys nūzare!). Juo vastūs rotu aizmugurē beja īkrauts ūzūlkūka blučs. Pret vīnu kolnu braucūt, kūka gobols izkryta nu vazuma. Kazimirs naīcēle īškā – voi ta nu bazneickungam molkys pītryuks! Tai blučs i palyka gruovmolā. Kod pajiugs beja golapunktā, brauciejus sagaideja Antans Rimavičs. Kod bazneickungs redzeja, ka rotūs navā bluča, jis saceja: “I kur ta muns svātais Pīters? Voi tik nav pa ceļam izkrits?”
Nu 1962. leidz 1975. godam Ondrupinē prāvests beja Onufrijs Pujāts – eipoši īmīļuots jaunistis vydā, jū bazneickungam beja muoceits i pludmalē jis vareja paruodeit puikom, kai juostaigoj iz rūkom. Ari jis, taipoš kai Antans Rimavičs, beja prasmeigs gaļdnīks.
Navā daudz Latgolā bazneicu, kurom byutu veļteita atseviška brošura voi gruomota. Dyžon labi, ka byutu tai par vysom, precizuok, par kotru! Puorsamej krysteiguos tradicejis, izamaina tautys religiozitate, renovejās ceļtnis, aizamierst nūtykumi parapejis dzeivē – itys vyss ir peļnejs īmyužynuošonu. 2015. godā izguoja divdesmitpīcgadeiguos autoris Ingys Sivickys gruomota “Andrupenes baznīca, draudze un tās kalpi”1, kurā var pasasmeļt daudz kū par bejušū, a taipoš padūmuot i par tū, kas byus.
Muiža. Ondrupine kai vārā jamama apdzeivuota vīta suoka veiduotīs piec 1910. goda, kod vītejais muižnīks Kārlis Klopmanis ite izbyuvēja pyrmuos četrys sātys. Pati muiža beja kaidu 1 km nu bazneicys. Daiņa Platača baba Mareja Utkina (dz. Žeimote) puoris godus Klopmaņa muižā beja viriejis paleidze. Tys beja vēļ pyrms Pyrmuo pasaulis kara i tod jai beja kaidi 12 godi. Mareja piečuok struodova Moskovā, beja aukleite pi bogotim kungim.
1919. goda 19. decembrī Latvejis vaļdeibys Īšklītu ministrs Arveds Bergs izdeve reikuojumu nr. 292, kurymā nūsauce 36 personys, kurys “piedalījušās Golca-Bermonta nodevīgā uzbrukumā Latvijas valstij un pabalstījušas viņu nodomus, tādēļ uzskatāmi par Latvijas valsts nodevējiem”2. Sarokstā puorsvorā ir vuocu tauteibys cylvāki, reikuojums paredzēja konfiscēt itūs personu vysus eipašumus. Itymā sarokstā mynāti barons Rūdolfs Engelhards nu Vacbornis muižys Ilyukstis apriņčī, Ignatijs Nikoļskis nu Antopolis muižys Rēzeknis apriņčī, barons Maksimilians Engelhards nu Briģu muižys Ilyukstis apriņčī, Sergejs fon Ditmārs i Aleksandrs fon Tīzenholcs nu Latgolys, ari barons Kārlis Klopmanis nu, kai tī raksteits, Andrepnys muižys Rēzeknis apriņčī.
Agraruos reformys laikā Ondrupinis muiža (778,2 ha) tyka sadaleita 51 zemnīku saimisteibā. Muižys ākys leidz myusu dīnom ir gona labi sasaglobovušys. Ilgus godus tī beja mežnīceibys kanturs, tod kvateris. Niu tī ir īkuortuota gostu sāta ar pierti i lelu zalu vīseibom.
Te tyka filmeita vīna zeimeiga viesturiskuos eiskinys “Pyrmī osni. Lauleibys” epizode. Obeju Franču lūmuos īsajuta akteri Kristaps Rasims i Muorteņš Egliens, a režisori itai 2017. godā izguojušajai eiskinai beja Daiņs Platacs i Inese Mičule.
Azari i meži. Bejušuo Ondrupinis muiža atsarūn smukā vītā – Biža azara krostā. Kungu sātai pretī beja Līpu sola, vēļ Ūtruo pasaulis kara godūs iz solys slēpēs dezertiri. Lelys līpys tī vēļ ir, tikai solys jau seņ navā – niu tī nazkas leidzeigs pussolai.
Biža (Bižys, Biržu) azari Latgolā ir vairuoki. Kai i Kovša (Kausys), Ilģa (Ilgys), Sološnīku (Soluoja). Tim azarim laikam ir kaida to kūpeiga pazeime, par tū i nūsaukums vīns.
2 km iz zīmelim nu Ondrupinis ir solom bogotais, nu prūtams, Soluoja azars. Smukā krostā gon populara pierts, gon gostu sātys. Ar ituo azara nūsaukumu saistās vīns zeimeigs kuriozs.
Žurnalā “Daba un Zinātne” 1938. godā var skaiteit tuo laika voldūšajai tendencei preteimys, sovā ziņā pat drūsmeigys dūmys:
„Vietu vārdu latviskošanā mēs rīkojamies daudzkārt dīvaini: tautas dotam, tīri latviskam nosaukumam cenšamies sameklēt kādu fonētiski tuvu svešvārdu, pēc kam to tulkojam latviski. Tā tautas dotos raksturīgos vietu vārdus pārvēršam neizteiksmīgos pārdēvējumos (piem., Ūdrāji un Sienupi par Rītupi un Zilupi). Tas nav nacionāls darbs.
Andrupenes pagastā (Rēzeknes apr.) atrodas kāds pagarš, stipri līčots ezers ar 10 salām, kuru vietējie iedzīvotāji sauc par Soloja ezeru, no vārda sola (sala). Vietējie iedzīvotāji, kā krievi, tā latvieši, arī atvasina ezera nosaukumu no šī vārda. Tomēr dažādās kartēs ezera vārds pārtaisīts par krieviski skanošu Solovja vai arī Soloveja ezeru. Šis vārds pēc tam tulkots latviski par Lakstīgalas ezeru, kā tas arī iegājis Konversacijas vārdnīcā. Kā no nacionālā, tā arī no prioritātes viedokļa, priekšroka būtu jādod tautas dotam vārdam.”3
Ulmaņlaika kartēs, turisma ceļvežūs var redzēt, ka ituo azara nūsaukums ir Lakstīgalu. Ir pat itam kluotyn dadūmuots stuosts – nikur cytur Latgolā laksteigolys tik smuki nadzīd kai pi ituo azara! Par tū i nūsaukts par Laksteigolu azaru. I na prostuos pļovu molu laksteigolys te pūgoj, a pavysam rats zorts, ar vēļ teikamuoku muziciešonu – azara laksteigolys!
Itais kišmišs ar azara nūsaukumu turpynovuos ari sovetu godūs, tik dasalīkūt kluotyn jau tuo laika direktivom, iztapūneibai i glupeibom. Naboga azars!
Apoloneja Laurinoviča (1886–1967) beja vīna nu sešu sīvīšu, kurys tyka īvālātys Latvejis Republikys Satversmis sapuļcē. Viesturnīka Henriha Soma datu bāzē “Latgales dati” raksteits, ka Apoloneja Laurinoviča beja pyrmuo sīvīte uorste latgalīte ar augstuokū izgleiteibu, nu 1926. leidz 1938. godam jei beja Kalkunu bārnu noma direktore, a tod – Satversmis sapuļcis pādejuo puorstuove trymdā4. Cik var sprīst, Apoloneja ir dzymuse taišni tymā Klismetu dzeraunē, kura atsarūn pi Soluoja azara dīnvydu krosta. Vēļ Klismeti Ondrupinis apleicīnē ir 2 km iz reitim aiz Oloveca azara.
Ap Ondrupini daudz mežu, kuri boguoti ar kūkim, putnim i meža zvārim. Kai ba i luoči te radzāti, a Butkuonu kolnā ari lyuss. Muns dzeds Nikodems, Rykovys i Ūzulmuižys cylvāks, taidu vuordu nikod nalītuoja, a saceja tikai – mežakačs. Kai salikteni i ar lelu pietati, tai kai na meža vepri, vylku ci luoci, a mežakači skaiteja par Latgolys mežu kieneņu.
1 Sivicka I. Andrupenes baznīca, draudze un tās kalpi – Rēzekne: LKC izdevniecība, 2015.
2 Rīkojums // „Waldibas Wehstnesis", 20.12.1919.
3 Villerts E. Piezīmes pie Latvijas ģeografijas // “Daba un Zinātne”, 1938., Nr. 2.
4 https://latgalesdati.du.lv/persona/493 (skat. 27.10.2020)
