„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 5. maijs
Svētdiena
Ģederts, Ģirts
+7.0 °C
daži mākoņi

Būvnieks pārmet Rēzeknes domei finansiālo saistību nepildīšanu, pašvaldība pārmetumus noraida

SIA „Latvijas Energoceltnieks’’ pārmet Rēzeknes domei finansiālo saistību nepildīšanu 0,9 miljonu eiro apmērā saistībā ar Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas ēkas atjaunošanas darbiem, savukārt pašvaldība tai adresētos pārmetumus noraida.


Laikraksta “Latgales Laiks” redakcija ir saņēmusi SIA ‘’Latvijas Energoceltnieks’’ valdes priekšsēdētāja Andra Vilcmeiera vēstuli, kurā viņš pārmet Rēzeknes pašvaldībai nenorēķināšanos par izpildītajiem darbiem.


Šī gada 5. oktobrī Rēzeknē tika atklāta atjaunotā Valsts 1. ģimnāzijas ēka. Svinīgajā pasākumā Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs publiski pateicās visām iesaistītajām pusēm par ieguldīto darbu, jo projekts esot bijis sarežģīts. Neskatoties uz to, Rēzeknes dome tā arī nav norēķinājusies ar būvnieku -- SIA „Latvijas Energoceltnieks’’, par izpildītajiem darbiem, aizbildinoties ar to, ka uzņēmums esot pieļāvis līguma izpildes termiņa nokavējumu, skaidro Andris Vilcmeiers.Būvnieks: Rēzeknes dome daudz vairāk atbildīga par termiņu kavēšanu nekā būvnieks


Darbu izpildītājs, izklāstot savu versiju par notikušo, norāda, ka Rēzeknes dome kā projekta pasūtītāja ir daudz vairāk atbildīga par termiņu kavēšanu nekā būvnieks. „Būvniecības darbu kavēšana notikusi tādēļ, ka pasūtītājs projekta vidū lauza līgumu ar projektētāju, un būvnieks šajā situācijā palika ķīlnieka lomā un bija spiests gaidīt, kad Rēzeknes dome situāciju atrisinās, un tas varēs atsākt būvdarbus pilnā apmērā. Būvnieks savu darbu var veikt tikai tad, kad projektētājs ir sagatavojis rasējumus, vadoties pēc kuriem būvnieks arī strādā,” norāda Andris Vilcmeiers.


Būvnieks uzskata, ka pieminēšanas vērti ir arī pasūtītāja prasītie papildu darbi, kuru sākotnējā projektā nebija un daļu no kuriem būvnieks bija spiests veikt tieši tad, kad līgumā noteiktais ēkas nodošanas termiņš jau bija beidzies, jo tikai tad tika saņemti rasējumi no jaunā projektētāja. “Tieši par šo laiku, kad veicām šos papildu darbus ārpus nodošanas termiņa, dome cenšas piemērot mums līgumsodu,” uzsver Andris Vilcmeiers.


Neskatoties uz visām izmaiņām, apzinoties, cik svarīgi ir atvērt skolu mācībām jau 1. septembrī, visi būvdarbi tika veikti maksimāli operatīvi, un augusta pēdējā darba dienā ēka tika nodota ekspluatācijā, apgalvo būvnieks.

Rēzeknes domes vadības pozīcija un izvairīšanās no uzņemto saistību godprātīgas izpildes būvnieku ir nepatīkami pārsteigusi un tas ir paudis gatavību pamatot savu taisnību ar dokumentiem.

Būvnieks uzskata, ka Rēzeknes dome nav norēķinājusies ar viņu par izpildītajiem darbiem 0,9 miljonu eiro apmērā un negodprātīgi izmanto savas tiesības, un apsver iespēju vērsties tiesā.


Pašvaldība: lielākā daļa no ieturētās summas ir līgumsods par termiņa kavējumu


Rēzeknes domē, komentējot SIA “Latvijas Energoceltnieks” apgalvojumus par pašvaldības neizmaksātajiem 0,9 miljoniem eiro, “Latgales Laikam” apgalvoja, ka lielākā daļa no ieturētās summas ir līgumsods par termiņa kavējumu.


Rēzeknes domes Pilsētvides un attīstības pārvaldes stratēģiskās plānošanas speciāliste Marina Labanovska uzsver, ka, sakarā ar būvdarbu izpildes termiņa nokavējumu, SIA “Latvijas Energoceltnieks” piemērots 780 654 eiro līgumsods. Savukārt maksājumu pārējās daļas -- 150 955 eiro samaksas termiņš vēl nav iestājies.


Pilsētvides un attīstības pārvaldes vadītājs Georgijs Orlovs norāda, ka pašvaldība rēķinājās ar nelieliem papilddarbu apjomiem -- 455 102 eiro, piešķirot termiņa pagarinājumu par četriem ar pusi mēnešiem, taču arī šajā termiņā būvnieki neiekļāvās. “Veicot objekta apsekošanu, tika konstatēti daudzi defekti, kas apdraudētu arī skolēnu drošību, līdz ar to objektu nebija iespējams pieņemt ekspluatācijā,” uzsvēra Georgijs Orlovs.


Rēzeknes dome un SIA "Latvijas Energoceltnieks" līgumu noslēdza 2018. gada 4. decembrī un sākotnējais noteikts līguma izpildes termiņš bija 12 mēneši. Atkailinot ēkas karkasu (noņemot apmetumu un apdari), tika konstatēta virkne ar ēkas būvkonstrukcijām saistītu problēmu. Tāpēc tika izstrādātas nepieciešamās būvprojekta izmaiņas. Pēc visu nepieciešamo būvprojekta izmaiņu saņemšanas papildu būvdarbu izpildei nepieciešamo termiņa pagarinājumu noteica neatkarīgie būveksperti SIA “CMB”. Pamatojoties uz ekspertīzes atzinumu, Rēzeknes dome un SIA "Latvijas Energoceltnieks" noslēdza vienošanos par būvdarbu izpildes termiņa pagarinājumu par četriem ar pusi mēnešiem. Saskaņā ar termiņu pagarinājumu SIA “Latvijas Energoceltnieks” bija pienākums pabeigt visus darbus līdz šī gada 15. maijam. Diemžēl būvnieks nepabeidza būvdarbus minētajā termiņā.


2020. gada maijā un jūnijā, vairākkārt veicot ēkas apsekošanu, tika konstatēti nepabeigti un arī nekvalitatīvi veikti būvdarbi. Konstatēti rupji pārkāpumi būvdarbu izpilddokumentācijas noformēšanā ar nolūku slēpt būvdarbu veikšanu pēc nolīgtā termiņa. Šajā sakarā Rēzeknes dome vērsās Būvniecības valsts kontroles birojā un Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijā ar iesniegumiem par SIA “Latvijas Energoceltnieks” atbildīgo būvspeciālistu profesionālās darbības un atbildības izvērtēšanu.

Tikai augustā vidū pašvaldība varēja uzsākt ēkas ekspluatācijā nodošanas procedūru. Būvniecības valsts kontroles biroja akts par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā saņemts 28. augustā.

SIA “Latvijas Energoceltnieks” pārstāvji min, ka nolīgtie apakšuzņēmēji ir nonākuši ķīlnieku lomā. Savukārt pašvaldības speciālisti uzsver, ka uzņēmums pats slēdza līgumus ar apakšuzņēmumiem, tādējādi uzņemoties atbildību par saistību izpildi. Ja apakšuzņēmumi darbus nodeva noteiktajā termiņā un atbilstošā kvalitātē, uzņēmumam “Latvijas Energoceltnieks", kas ar tiem noslēdzis līgumu, ir jāuzņemas atbildība par finansiālajām saistībām. “Pašvaldība nav tiesīga un nevar uzņemties atbildību par SIA “Latvijas Energoceltnieks" finanšu saistību neizpildi pret apakšuzņēmējiem,” uzsvēra Georgijs Orlovs.