Pievēršot plašāku sabiedrības uzmanību reemigrācijas jautājumiem un akcentējot Nodarbinātības valsts aģentūras darbību, oktobra vidū notika konference -- diskusija “Kā atgriezt aizbraukušos Latvijas talantus”. Tajā piedalījās gan valsts, gan privātā sektora pārstāvji, kuri pauda savu viedokli un redzējumu reemigrācijas kontekstā. Ikviens interesents konferences norisei varēja sekot arī tiešsaistē.
Gunta Ločmele
Konferencē “Kā atgriezt aizbraukušos Latvijas talantus” piedalījās Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, labklājības ministre Ramona Petraviča, Latvijas Universitātes asociētais profesors Daunis Auers, „Luminor bankas” ekonomists Pēteris Strautiņš, Starptautisko biznesa pakalpojumu centra asociācijas “ABSL Latvija” valdes priekšsēdētājs Fredis Bikovs, kā arī Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone. Savukārt diskusijā par aizbraukušo tautiešu atgriešanos dzimtenē piedalījās Pasaules Brīvo latviešu apvienības vadītāja Kristīne Saulītis, Amerikas Latviešu apvienības priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Andersons, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, Ārvalstu investoru padomes izpilddirektore Linda Helmane, Nacionālo bruņoto spēku rekrutēšanas un atlases daļas priekšnieks Rihards Rozenbaums un uzņēmuma “Draugiem Group” pārstāvis Jānis Palkavnieks.
Atklājot konferenci, Latvijas Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra, ka nepieciešama valsts līmeņa koordinēta cilvēkresursu politika, lai veicinātu uz ārvalstīm pārcēlušos latviešu atgriešanos. “Tai jābūt konsolidētai politikai,” skaidroja valsts prezidents, “sastāvot no dažādiem elementiem, kuri visi ir savstarpēji sasaistīti. Šajā cilvēku atgriešanās procesā svarīgākais ir uz izaugsmi vērstas un ar tirgus vajadzībām saderīgas darbavietas Latvijā.” Egils Levits norādīja, ka bezdarba statistika Latvijā nav sliktāka kā citur Eiropā, turklāt daudzos sektoros trūkst darbinieku. Īpaši tas esot attiecināms uz kvalificētajām darbavietām. Pēc prezidenta domām, viens no risinājumiem būtu pievērst plašāku uzmanību darbinieku kvalifikācijas jautājumiem. “Pievēršanās mūsu cilvēku kvalifikācijas celšanai ir tas, kādā veidā mēs varētu veidot mūsu nākotnes ekonomiku un nodrošināt Latvijas vietu citu valstu vidū,” norādīja Egils Levits, “lai gan pastāv ienākumu plaisa un citviet Eiropā ienākumi ir relatīvi augstāki, ir būtiski ņemt vērā citu valstu dzīves dārdzības līmeni.” Tāpat Egils Levits atzina, ka jau tagad iebraukušo un izbraukušo iedzīvotāju skaits pakāpeniski sāk līdzsvaroties, un jau pēc pāris gadiem prognozējams, ka reemigrantu skaits varētu būt lielāks par aizbraukušo skaitu. Valsts prezidents īpaši izcēla reģionālo reemigrācjas koordinatoru darbu, ar kuru palīdzību ārzemēs dzīvojošajiem izdodas operatīvi nokārtot dažādas formalitātes un organizatoriskus jautājumus, lai atgriešanās process būtu vieglāks.
“Lai veicinātu reemigrāciju, ir nepieciešama saiknes uzturēšana un tās veicināšana tieši diasporas kontekstā,” norādīja labklājības ministre Ramona Petraviča, “katru gadu diasporas politikas veidošanā aizvien vairāk iesaistās valsts institūcijas, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, uzņēmēji un pētnieki, kā arī paši valstspiederīgie. Jau daudzus gadus Nodarbinātības valsts aģentūra ir iesaistījusies Eiropas nodarbinātības dienestu tīklā, informējot ārzemēs dzīvojošos par darba iespējām Latvijā gan tiešsaistē, gan klātienē.” Ministre uzsvēra, ka Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbojas ar diasporu un attiecīgo valstu vēstniekiem, lai pēc iespējas plašāk informētu aizbraukušos Latvijas iedzīvotājus par iespējām atgriežoties. “Ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem ir arī iespēja attālināti izmantot Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātās iespējas, tostarp CV un vakanču portālu,” norādīja Ramona Petraviča, “aktivitāte šajos portālos pēdējo gadu laikā aug. Pērn apmeklējumu skaits pieauga par 5%, bet šogad, salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā – par 12%. Lielākā daļa portāla lietotāju ir no Latvijas, taču ievērojams skaits lietotāju ir arī no Lielbritānijas apvienotās karalistes, ASV, Norvēģijas un Nīderlandes. Eiropas nodarbinātības tīkla ietvaros šogad konsultācijas sniegtas 167 Latvijas valstspiederīgajiem, kuri jau atgriezušies Latvijā vai plāno to darīt. Šīs pozitīvās tendences liecina par to, ka daudzpusīgas un aktuālas informācijas sniegšana diasporai un reemigrantiem ir ērta un pieejama konsultēšana, kas būs nepieciešama arī turpmāk.”
Savukārt Latvijas Universitātes asociētais profesors un domnīcas “Certus” valdes priekšsēdētājs Daunis Auers konferencē “Kā atgriezt aizbraukušos Latvijas talantus” uzsvēra, ka ”Covid-19” radītās pandēmijas ietekmē Latvijai ir reāla iespēja turpmākajā desmitgadē izlīdzināt iekšzemes kopprodukta un algu rādītājus ar Rietumeiropas valstīm. “Uz citu Eiropas valstu fona Latvijas ekonomika pandēmijas ietekmē ir cietusi ievērojami mazāk,” skaidroja profesors Auers, “kas, savukārt, nozīmē, ka patlaban ir iespēja izmantot relatīvi zemo ekonomisko lejupslīdi un straujāku izaugsmes tempu, lai pietuvinātos Rietumeiropas valstīm.” Profesors mudināja konferences dalībniekus paraudzīties uz Īrijas piemēru, kur vienas paaudzes laikā panākta ekonomiskā izaugsme ir nodrošinājusi vienu no labākajiem iekšzemes kopprodukta rādītājiem Eiropā. Viņš piebilda, ka viens no iemesliem ir būtiskas investīcijas izglītības un zinātnes sektorā. “Tas nozīmē, ka arī Latvijā vajadzētu daudz vairāk domāt par cilvēku kapitālu,” atzina profesors, “būtu jādomā par Rīgas kā urbāna centra attīstīb un jauna valsts tēla izveidi. Pēdējā pusgada laikā Latvija ir saņēmusi ievērojamu publicitāti, tostarp „Covid-19” plašās izplatības novēršanas dēļ.” Kā vienu no būtiskiem riskiem Latvijai D. Auers iezīmēja emigrācijas risku, jo cilvēki izceļo no valsts tieši ekonomisku iemeslu vadīti, bet atgriežas primāri, jo ilgojas pēc mājām vai arī neizjūt piederības sajūtu valstī, uz kuru devušies. “Kopš šī gada jūnija Īrijā minimālā alga ir 1600 eiro, kamēr mēs tagad gatavojamies paaugstināt minimālo algu līdz 500 eiro no nākamā gada. Šī te ekonomiskā plaisa joprojām eksistē un būs nozīmīga vēl kādu laiku,” norādīja Daunis Auers.
Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evija Simsone norādīja, ka reemigrācija ir nozīmīgs un pēdējā desmitgadē arvien aktuāls jautājums Latvijas valstij. “Tas ir arī viens no jautājumiem, kas kopš 2004. gada bijis arī Nodarbinātības valsts aģentūras dienas kārtībā,” uzsvēra Evita Simsone, “priecē fakts, ka šo jautājumu aktualizēšanā un risināšanā iesaistās arvien vairāk dažādu sektoru un institūciju pārstāvji. Gan sadarbība valsts, pašvaldību un privātā sektora līmenī, gan starptautisku darbavietu radīšana un valsts darba devēja tēls – šie visi ir jautājumi, par kuriem mums kopā aktīvi jādiskutē, un pie kuriem jāstrādā, lai reemigrācijas process būtu veiksmīgs un mums izdotos Latvijas valstij piesaistīt arvien vairāk aizbraukušo talantu.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem . Par rakstu “Egils Levits - iebraukušo un izbraukušo iedzīvotāju skaits pakāpeniski sāk līdzsvaroties” saturu atbild “Latgales Laiks”
#SIF_MAF2020
