„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 28. septembris
Sestdiena
Lana, Sergejs, Svetlana
+17.9 °C
nedaudz mākoņains

KKC rīkoja zinātnisku konferenci „Jersikas Evaņģēlijam – 750”

30. oktobrī Daugavpils domes konferenču zālē notika Jersikas Evaņģēlija 750. gadadienai veltīta zinātniska konference. Konferenci ar Daugavpils Universitātes un Daugavpils Latviešu biedrības atbalstu organizēja Krievu kultūras centrs sadarbībā ar Latvijas Pareizticīgās baznīcas Daugavpils--Rēzeknes diecēzes Daugavpils apriņķa mācītājiem.

Pasākumu atklāja Daugavpils apriņķa prāvesta vietas izpildītājs, Borisa un Gļeba katedrāles priesteris Pāvels Tkačenko, kurš uzsvēra, ka Jersikas Evaņģēlijs ir nevis vienkārši reta antikvitāte, bet arī, pirmām kārtām, „senas krievu un latviešu draudzības garīgais piemineklis. Prieks apzināties un saprast, ka Jersikas Evaņģēlijs uzrakstīts Latgalē – mūsu zemē, tāpēc par to ir jābūt vispārējai interesei”.

Konferencē tika nolasīti interesanti referāti par vēsturi, novadpētniecību un literatūru. Latvijas Pareizticīgās baznīcas Daugavpils--Rēzeknes diecēzes Reliģiskās izglītības un katehēzes nodaļas vadītājs priesteris Aleksandrs Jukimovičs nolasīja referātu „Jersikas evaņģēlijs – Daugavpils-Rēzeknes diecēzes svētlieta”; KKC ekspozīciju un izstāžu kurators, pedagoģijas maģistrs Aleksandrs Bogdanovs – „Militāri politiskā situācija ap Gercikes valdību Jersikas evaņģēlija radīšanas laikā”; Daugavpils Latviešu biedrības vadītāja, vēstures zinātņu doktore Genovefa Barkovska – „Terra Marianna – Livonijas hronikas albums”; Krievu Kultūras centra direktore, filoloģijas maģistre Nataļja Kožanova – „Jurģa-popoviča tēls J. Niedres romānā “Un vēji triec nodegu pelnus”; Daugavpils Universitātes profesors, filoloģijas doktors Arkādijs Neminuščijs – „Grāmatu miniatūra Jersikas evaņģēlijā”. Savukārt ar poētisku veltījumu Jersikas Evaņģēlijam un Daugavpils--Rēzeknes diecēzei uzstājās dzejnieks, publicists un politiķis Aleksandrs Jakimovs.

Arkādijs Neminuščijs uzsvēra: „Jersikas Evaņģēlijs ir īsts brīnums, dārgums, kurš saglabājies līdz mūsdienām. Ir jāsaprot, ka tas nav ne cietoksnis, ne pils, tā ir grāmata, kuras oriģināls glabājas jau astoto gadsimtu.”

Konferencē notika arī 19. gadsimta vēsturnieka Alekseja Sapunova grāmatas faksimila izdevuma “Inflants” prezentācija (Krievu kultūras centra izdevniecība). Izdošanas redaktore Gaļina Ivanova iepazīstināja ar komandu, kas strādāja pie grāmatas izveidošanas -- idejas autore bija Genovefa Barkovska, viņa sagatavoja publicēšanai 19. gadsimta tekstu un tulkoja to latviešu valodā; vāku dizainu veidojusi jaunā māksliniece Alena Kondratoviča; Veronika Ruža bija publikācijas latviešu valodas versijas literārā redaktore. Grāmatas noformējumā tika izmantotas virtuālās rekonstrukcijas “Dinaburgas pils” un “Cietokšņa katedrāle” (autori Maksims Ivanovs un Aleksandrs Bogdanovs).

Pasākuma noslēgumā tika demonstrēti Jersikas Evaņģēlijam veltīti videosižeti (autori – Ņina un Valentīns Margeviči).

Konferencē piedalījās Krievijas un Baltkrievijas diplomāti, nacionālo kultūras biedrību un kultūras institūciju pārstāvji, kā arī garīdznieki, vēsturnieki un etnogrāfi.

Pasākums notika, ievērojot nepieciešamos noteikumus vīrusa izplatības ierobežošanas apstākļos.

Uzziņai

Latvieša Evaņģēlijs, saukts arī par “Jersikas Evaņģēliju”, uzrakstīts 1270. gadā uz pergamenta un ir 167 lapas biezs. To slāvu valodā rakstījis pareizticīgais latvietis, garīdznieka dēls Georgijs jeb Jurģis. Viņš bijis grāmatu pārrakstītājs, garīgi bagāts cilvēks, reti izglītots slāvu baznīcas valodas pārzinātājs, dzīvojis XIII gadsimtā, laikā, kad Baltiju iekaroja vācu bruņinieki. Rokraksts ir pilnīgs altārgalda Evaņģēlijs, kurā teksti izkārtoti to lasīšanas kārtībā dievkalpojumos liturģiskā gada laikā.

Unikālais teksts līdz mūsdienām saglabājies, pateicoties grāfam Nikolajam Rumjancevam, senu rokrakstu kolekcionāram, kurš to 1825. gadā ieguva savā īpašumā. Rokraksta oriģināls glabājas Krievijas Valsts bibliotēkas Rokrakstu zinātniskās pētniecības nodaļā.