Polijas neatkarības gadadienas svinību ietvaros svētdien, 15. novembrī pl. 12.00 Daugavpilī, Brīvības parkā, netālu no krusta kritušajiem poļu karavīriem, atklāts piemineklis komandieriem, kuri vadīja kaujas, kurās Daugavpils tika atbrīvota no lieliniekiem, „Latgales Laiku” informēja Daugavpils poļu biedrībā.
Katrai tautai ir savi brīvības cīņu simboli un varoņi. Latvijas poļiem tie ir Latgales Kampaņas virspavēlnieki -- maršals Juzefs Pilsudskis, ģenerālis Edvards Ridzs-Smiglijs, ģenerālis Jānis Balodis un ģenerālis Pēteris Radziņš.
Pirms vairāk nekā simts gadiem Latgalē sākās Polijas un Latvijas armijas kopīgā uzbrukuma operācija “Ziema” ar mērķi padzīt Padomju Krievijas lieliniekus. Polijas un Latvijas valsts vadītāji secināja, ka, tikai darbojoties kopīgi, valstīm izdosies aizsargāt savu suverenitāti.
1919. gada 30. decembrī Polijas militārais atašejs Rīgā pulkvedis Aleksandrs Miškovskis, Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Jānis Balodis un Latvijas armijas virspavēlnieka štāba priekšnieks ģenerālis Pēteris Radziņš parakstīja vienošanos par sadarbību. Lēmumu par Polijas iesaisti karadarbībā pašos Latvijas austrumos pieņēma Polijas valsts vadītājs maršals Juzefs Pilsudskis.
3. janvārī Polijas un Latvijas spēki ģenerāļa E. Ridza-Smiglija un Latvijas armijas Galvenā štāba vadībā stājās cīņai ar iebrucēju. Kopumā kaujās iesaistījās ap 20 000 Latvijas armijas un 35 000 Polijas armijas karavīru. Gaisa temperatūra janvārī bija noslīdējusi līdz -30 °C atzīmei. Daugavpils tika atbrīvota jau pirmajā uzbrukuma dienā.
Pieminekļa autors Romualds Gibovskis “Latgales Laikam” pastāstīja, ka piemineklis ir izgatavots no speciāla metāla -- kortēna. Šim metālam nav nepieciešama krāsošana, ar laiku tas iegūs rūsai līdzīgu nokrāsu, kas piestāvēs šai videi, tuvumā esošajam dzelzceļam, ēkām un to tālo dienu notikumiem.
Piemineklī ir attēloti Latgales Kampaņas virspavēlnieki -- maršals Juzefs Pilsudskis, ģenerālis Edvards Ridzs-Smiglijs, ģenerālis Jānis Balodis un ģenerālis Pēteris Radziņš un karadarbības shēma ar uzbrukuma virzieniem, svarīgākajām kauju vietām un lielinieku atkāpšanās robežām.
Iepriekš Vācijas, Krievijas un Austrijas militāras iejaukšanās rezultātā Polija vairākkārt zaudēja savu neatkarību un, lai to atgūtu, tai pastāvīgi nācās cīnīties, norādīja Romualds Gibovskis.
Pieminekļa izveide un uzstādīšana izmaksās ir teju 20 000 eiro, tās sedz Polijas fonds, kas atbalsta Austrumu zemēs dzīvojošos poļus.
