„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 28. marts
Ceturtdiena
Ginta, Gunda, Gunta
+12.9 °C
apmācies

Saslimšana ar “Covid-19” rada neizpratni par ģimenes ārstu darbu

Dažādi materiāli un ziņas par “Covid-19” jau kopš šī gada sākuma kļuvuši par Latvijas iedzīvotāju ikdienu. Neskatoties uz plašo informācijas pieejamību, daļa sabiedrības, arī avīzes “Latgales Laiks” lasītāji, periodiski konstatē, ka inficēšanās gadījumā pacientiem un ģimenes ārstiem nav vienota un skaidri saprotama rīcības plāna.

Aizvadītajā nedēļā avīzes “Latgales Laiks” redakcijā vērsās lasītājs, kurš pirms mēneša inficējies ar “Covid-19” un ir neizpratnē par ģimenes ārsta darbībām, kad saslimusi arī viņa sieva. „Oktobra sākumā mans veselības stāvoklis strauji pasliktinājās, tāpēc nodevu siekalu testu, lai noskaidrotu, vai esmu inficējies ar “Covid-19”,” savā vēstulē raksta avīzes lasītājs, “jau nākamajā dienā saņēmu apstiprinošu atbildi. Ģimenes ārsts noteica karantīnas režīmu mājās, izrakstīja slimības lapu. Tā kā vienā mājsaimniecībā dzīvojam ar sievu, arī sievai, kura tobrīd bija vesela, tika noteikts mājas režīms. Neviens no mums uz darbu negāja.”

Neizpratne par ģimenes ārsta darbu un funkcijām sākās jau tad, kad pienāca laiks veikt atkārtotu testu, lai noskaidrotu, vai mūsu lasītājs ir izveseļojies: “Slimības laikā man bija gan paaugstināta temperatūra, gan klepus, gan pazuda smaržas un garšas sajūta. Nekādi medikamenti simptomu mazināšanai man netika izrakstīti, un nesaņēmu arī nosūtījumu atkārtota “Covid testa” veikšanai. Tā vietā man vienkārši ieteica doties uz E. Gulbja laboratoriju. Neziņā par savu veselības stāvokli, man bez nosūtījuma nācās skraidīt pa pilsētu no vienas laboratorijas uz otru, līdz beidzot “Covid tests” tika veikts.”

Oktobra nogalē veiktais atkārtotais “Covid tests” apstiprinājis, ka lasītājs ir vesels, tomēr ar jauno vīrusu jau bija inficējusies viņa sieva. “Sievai konstatēts „Covid-19”, bet tas pats ģimenes ārsts man jau noslēdz slimības lapu un sūta uz darbu, neko īsti nepaskaidrojot. Lai nepakļautu kolēģus liekam riskam, ar darba devēju vienojāmies, ka pāris nedēļas strādāšu attālināti. Nu jau arī sievai pienācis laiks veikt atkārtotu testu, lai noskaidrotu, kad viņa varēs atgriezties darbā. Tas pats ģimenes ārsts viņai teica, ka pēc 14 dienām viņas slimības lapa tiks noslēgta, bet, ja nepieciešams veikt “Covid testu”, lai sūta darba devējs un sedzot testa izmaksas. Esam neizpratnē, kā šādā situācijā rīkoties.”

Komentējot konkrēto situāciju, Slimību profilakses un kontroles centra Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja norāda, ka kopš pavasara mainījusies pacientu testēšanas kārtība. Gadījumos, kad personai konstatēts “Covid-19” un slimība norit ar redzamiem simptomiem, ģimenes ārsts izraksta slimības lapu un inficētajam tiek noteikts 14 dienu karantīnas režīms. Persona var atgriezties darbā pēc tam, kad saslimšanas simptomi netiek konstatēti 3 dienas, un atkārtota testēšana nav nepieciešama. Ja “Covid-19” saslimšana norit bez simptomiem, tiek noteikts 7 dienu karantīnas režīms, un persona var atgriezties darbā pēc tam, kad saslimšanas simptomi netiek konstatēti 3 dienas, neveicot atkārtotu testu.

Veselības ministrijas preses sekretāre Undīne Šulca uzsvēra: “Konstatējot pacientu, kas atbilst “Covid-19” infekcijas gadījuma definīcijai, nepieciešams nodrošināt epidemioloģiski drošu pacienta aprūpi. Lai pārtrauktu izolāciju un atgrieztos ierastajās gaitās, ģimenes ārstam 14. dienā no “Covid-19” saslimšanas ir jākonstatē, ka pacientam nav tādu simptomu, kā drudzis, klepus u.c. akūtas infekcijas, un no šo simptomu izzušanas ir pagājušas ne mazāk kā 3 dienas. Šādā gadījumā gala lēmumu pieņem ārsts un pēcāk pacientam tiek izsniegts apliecinājums, ka stingro izolāciju var pārtraukt. Ja pacientam nav konstatēti simptomi un ievērots noteiktais izolācijas laiks, ģimenes ārstam ir tiesības pieņemt lēmumu pacientu nenosūtīt atkārtotu analīžu veikšanu. Savukārt, ģimenes locekļus un personas, kuras dzīvo vienā dzīvoklī vai mājā ar pacientu, kuram ir apstiprināta “Covid-19” infekcija, uzskata par augsta inficēšanās riska kontaktpersonām. Neatkarīgi no tā, vai persona, kurai apstiprināta “Covid-19” infekcija, atrodas slimnīcā vai mājās, personām, kuras dzīvo kopā ar slimnieku, tiek noteikta mājas karantīna jeb pašizolēšanās. Gadījumā, kad persona noteikta kā kontaktpersona “Covid-19” saslimušajam, ģimenes ārsts veic šī cilvēka veselības stāvokļa uzraudzību attālināti. Ja kontaktpersonai nav elpceļu infekcijas simptomu, laboratorisko pārbaudi uz “Covid-19” infekciju neveic. Ja simptomu nav, tad tests nav jāveic un pēc 14 dienām persona var atgriezties ierastajās gaitās. Šādā gadījumā ģimenes ārsts vai nu noslēdz darba nespējas lapu, ja tāda ir izsniegta, vai arī izsniedz veidlapu Nr. 027/u, kurā apliecina, ka persona var atgriezties ikdienas gaitās un karantīna vairs nav jāievēro.”

Arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācija apstiprināja, ka ģimenes ārsti “Covid-19” epidēmijas laikā strādā un pieņem lēmumus vadoties pēc algoritmiem, kas publicēti un ikvienam pieejami Slimību profilakses centra mājaslapā www.spkc.gov.lv.

Jāpiebilst, ka avīzes “Latgales Laiks” lasītāja aprakstītajā situācijā, kad pēc izveseļošanās un sievas saslimšanas, tas kļuvis par kontaktpersonu, saskaņā ar SPKC mājaslapā minēto informāciju: “Epidemiologa noteikta kontaktpersona var neņemt darbnespējas lapu karantīnas gadījumā, ja viņa veselības stāvoklis ļauj pildīt darba pienākumus un ar darba devēju ir vienošanās par attālinātu darbu no mājām. Par to jāinformē ģimenes ārsts. Vienlaikus nav pieļaujama situācija, ka ir atvērta darbnespējas lapa un cilvēks turpina pildīt savus darba pienākumus, par to saņemot algu”.