“Kovids” diktē savus noteikumus, koriģējot gan mūsu dzīves stilu, gan ikdienu, gan svētku svinēšanu. Avīzes „Latgales Laiks” reportiere jautāja Daugavpils iedzīvotājiem, kā viņi svinēs Latvijas Republikas Proklamēšanas dienu 18. novembrī un ko šie svētki katram nozīmē.
-- 18. novembris ir Latvijas Republikas Proklamēšanas diena! Parasti šos svētkus svinu kopā ar ģimeni. Agrāk, manā bērnībā, šos svētkus nesvinēja tā kā pašlaik. Pēdējo gadu laikā šie svētki kļuvuši nozīmīgāki, ir pieaugusi sabiedrības saliedētība un kopība šo svētku svinēšanā. Pagājušogad apmeklējām koncertu Vienības laukumā Daugavpilī, skatījāmies arī uz salūtu. Diemžēl šogad šie pasākumi Daugavpilī sakarā ar pandēmiju nenotiks, bet tas nemazinās svētku noskaņu. Gribu novēlēt visiem Latvijas iedzīvotājiem izturību, pacietību un veselību. Lai jūs pavada svētku noskaņa un vēlu visiem jauki nosvinēt šos skaistos svētkus!” novēl Iveta.
„18. novembrī man būs brīvdiena, un gribas, lai tā būtu vairākumam Latvijas iedzīvotāju. Noteikti izcepšu sarkanbaltsarkanu pīrāgu, pagatavošu kaut ko garšīgu un klāšu svētku galdu. Šos svētkus svinēsim klusi, ģimenes lokā. Man šī diena nozīmē katram no mums būt brīvam un mierīgi staigāt pa savu zemi. Noliecu galvu visu to cilvēku priekšā, kuri izturēja un cīnījās par Latvijas neatkarību. Tā nebija komentāru rakstīšana internetā, Brīvības cīņās cilvēki riskēja ar savu dzīvību un sasniedza savu mērķi. Šogad šajos svētkos nebūs grandiozu koncertu un salūtu. Iespējams, šodien, esot mājās, ir jāpadomā par Latvijas turpmāko likteni un savu bērnu audzināšanu, komunikāciju ar kaimiņiem, kolēģiem,” savu viedokli pauž Elvita.
„Es 18. novembrī braukšu uz Rīgu pie māsas. Protams, šoreiz svētki būs klusāki – mājās pie galda sirsnīgās sarunās ar ģimeni un skatoties televizoru. Neviens nav atcēlis iespēju priecāties un atcerēties dzīves jaukākos brīžus. Atcerēsimies, kā svinējām agrāk, atcerēsimies jautrus notikumus, lai būtu priecīgāk. Šajā dienā man ir divkārši svētki – Latvijas Republikas Proklamēšanas diena un mana laba paziņas dzimšanas diena. Atceros, kā pērn piedalījāmies svētku gājienā. Diemžēl manas paaudzes cilvēku paliek aizvien mazāk un mazāk. Taču nedrīkst ļauties grūtsirdībai, citādi var ātri saslimt un zaudēt dzīves jēgu, un tad nekas nespēs palīdzēt, -- ne svētki, ne tabletes. 18. novembris man ir labi, priecīgi svētki,” saka Ausma.
„Šajā dienā mēs dosimies uz Vienības laukumu, lasīju, ka kaut kas tur tomēr notiks. Gaismas instalācijas, mūzika – tā mēs uzlabosim sev noskaņojumu, lai gan tāpat mums tas nebūt nav skumīgs, jo drīz decembris, gada beigās tiek apkopoti rezultāti, turklāt būs daudz svētku. Protams, „kovida” dēļ daudz kas ir apstājies, taču satuvinājis ģimenes, radiniekus, cilvēki biežāk dodas dabā. Nevaru teikt, ka 18. novembris man saistās ar vēsturiski nozīmīgām atmiņām, drīzāk šī diena tiek uztverta kā kaut kā jauna, laba vienota tapšana un nostiprināšana. Šajā dienā svētku gaisotnē tiekas patrioti, kuri kopā svin svētkus. Pirms pandēmijas tikāmies, redzējām tādus pašus patriotus, cik mūsu ir un kādi mēs šajā dienā esam gan ārēji, gan garīgi. Tā ir vienotības, kopības, piederības vienai valstij sajūta. Gribas, lai šis svētku noskaņojums mūs nepamestu arī ikdienas dzīvē,” saka Anita.
“Svinēsim noteikti, protams, ne tā, kā iepriekšējos gados, klusāk, ģimenes lokā. Diemžēl mūsu valstī arī ienāca “kovids”, un šogad nebūs tā, kā bija agrāk. Noteikti klāsim svētku galdu, būs ēdieni un svecītes. Jāteic, ka šos svētkus vienmēr esam svinējuši ģimenes lokā, varbūt šoreiz tie būs mājīgāki. Atbrauks bērni, mazbērni un svinēsim šo dienu kopā. Tā ir mūsu valsts dzimšanas diena. Es lepojos ar savu valsti, varbūt ne viss ir tā, kā gribētos, bet dzīve kopumā arī nav viegla lieta,” pastāstīja Valērija.
“Man tie ir īpaši svētki, kas saistīti ar mūsu valsts vēsturi, īpaša diena, kad es varu sajust piederību savai valstij, dzimtenei, kur esmu izaugusi, strādājusi. Neskatoties uz to, ka šoreiz svētku svinēšana būs citādāka – mājās, bez lielas uguņošanas un koncertiem, esmu noskaņojusies svētkiem. Tas ir laiks padomāt par vērtībām, ģimeni, bērnu audzināšanu, izpratni, kas ir valsts, valsts vēsture. Manuprāt, tie nav vienas dienas svētki, mums par piederību, sajūtu, ar kādu mēs dzīvojam mūsu valstī, jādomā katru dienu,” teica Oļesja.
“Pagājušogad vēroju, kā vectētiņš cienījamā vecumā kopā ar mazdēlu, mazu zēnu, atnāca uz koncertu. Tas bija 18 novembrī, viņi bija piesprauduši pie apģērba sarkanbaltsarkanas lentītes. Patīkami, ka vecākā paaudze nodod vērtības saviem pēctečiem. Lai gan tās bija tikai lentītes, raugoties dziļāk, informācija, kas tiek nodota ar vizuāliem tēliem, simboliem un krāsām, var liecināt par cilvēka domām un jūtām. Var sakopt māju, pagalmu un nolikt uz galda kaut vienu karmīnkrāsas ziediņu, un būs pavisam cits noskaņojums. Kad tu sajūti patriotisma garu gan pilsētā, gan laukos, var priecāties par valsti kopumā. Patīk redzēt un sajust svētku noskaņojumu mājās, darbavietās. Redzot lentītes vai sarkanbaltsarkanus dekorus, uzreiz rodas asociācijas un. līdz ar to, svētku noskaņojums, to var radīt arī ar apsveikuma atklātnēm. Katru gadu svinam Latvijas Proklamēšanas dienu ne tikai darbā, bet arī mājās,” pastāstīja Olga.
“Tie ir svētki, kas saistīti ar dzimteni, domāju, ka mūsdienās šos svētkus svin it visur, sākot ar bērnudārziem. Un visi zina, ka tā ir mūsu Dzimtenes Proklamēšanas diena. Man ir gandarījums par pilsētu, valsti, cilvēkiem, ka dzīvojam, strādājam savā Dzimtenē. Svētki ir cilvēku sirdīs un prātos. Šodienas situācijā, kad visur ir “kovids”, daudzi cilvēki, manuprāt, paliks mājās, arī es. Nav obligāti kaut kur speciāli jādodas, lai svinētu svētkus, tā ir sajūta sirdī, nevis piedalīšanās “skaļos” pasākumos. Nav obligāti valsts svētkos klāt galdus, galvenais ir atcerēties šos svētkus!” stāstīja Jurijs.
“Tā ir Latvijas valsts Proklamēšanas diena, kuru pasludināja 1918. gadā. Šī diena ir svarīga, ir jāciena un jāatceras tie cilvēki, pateicoties kuru spēkiem, ticībai un neatlaidībai Latvija kļuva neatkarīga. 18. novembrī man būs brīvdiena un es pavadīšu dienu kopā ar ģimeni, skatīšos TV pārraides, varbūt ko interesantu pastāstīs par Latviju. Mums jāciena cilvēki, kuri izcīnīja mūsu valsts neatkarību, brīvību. Neatkarība sākas ar patriotismu, sevis un savas valsts cienīšanu,” stāstīja Vjačeslavs.
