Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2020. gada 5. decembris
Sestdiena
Klaudijs, Sabīne, Sarma
+3.3 °C
apmācies

Egils Levits: mūs uzrunā vārdi “Dievs, svētī Latviju!”

Līdz ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju un stingrākiem pulcēšanās ierobežojumiem, kas noteikti līdz 6. decembrim, izpalika ierastie Valsts svētku koncerti un pasākumi. Tomēr, neskatoties uz pulcēšanās ierobežojumiem, Latvijas Republikas 102. proklamēšanas gadadiena aizvadīta ar klusām un sirsnīgām svētku aktivitātēm.

Arī Valsts prezidents Egils Levits savā svētku uzrunā uzsvēra, ka uz laiku esam spiesti palēnināt savu dzīves tempu, lai sargātu veselību un glābtu dzīvības, lai nepieļautu valsts ekonomikas lejupslīdi. “Tomēr tikpat nozīmīgi, kā vienmēr, mūs uzrunā vārdi “Dievs, svētī Latviju!”. Tā ir mūsu tautas lūgšana, un tie ir mūsu tautas gribas un spēka vārdi. Dziesma, kas pirms simt gadiem pēc Satversmes sapulces lēmuma kļuva par mūsu valsts himnu,” savā uzrunā uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Lai gan himna ir vecāka par Latvijas valsti, tās teksts un vēstījums nav zaudējis aktualitāti pat pēc gandrīz 150 gadiem. ““Dievs, svētī Latviju!” skan mūsu zemē gan mierīgos, gan priecīgos, gan tautai traģiskos laikos,” norādīja Egils Levits, “arī šodien mēs domājam par šiem vārdiem – tiem pašiem vārdiem, kas skan liela prieka un kopības brīžos kā ikreiz Dziesmu svētkos. Himna – vecāka par valsti, dziesma, kas palīdzēja valstij tapt. Baumaņu Kārlis, mūsu himnas autors, tautas ilgas ietvēra vārdā. Vārds palīdzēja tapt valstij.”

Savā uzrunā Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra, ka sapnis par Latviju īstenojās 1918. gada 18. novembrī, bija jānosargā Neatkarības kara cīņās. Latvijas valstiskuma starptautiskā atzīšana bija apliecinājums latviešu tautas dabīgajām tiesībām. “Mūsu himnas vārdi “Laid mums tur laimē diet mūs’ Latvijā” ietver dziļāku priekšstatu par sevi, par savu tautu un mūsu nākotni,” norādīja Valsts prezidents Egils Levits, “mēs vēlamies brīvi, bez iejaukšanās un netraucēti paši veidot savu zemi un savu valsti – “Mūs’ Latviju”. Mēs nelūdzam atļauju, mēs apliecinām savu gribu. Himna neprasa laimi kāda viena “es” labumam. Himna nepazīst egoismu. Tā pazīst tikai “mēs” un “mums”. Latvija ir mūsu, mēs visi kopā gribam tur laimīgi būt. Tas ir ļoti demokrātisks apliecinājums. Mēs visi piedalāmies, veidojot Latviju tādu, kādu paši gribam. Mums īpašu. Visiem uzņemoties atbildību par kopīgo un citam par citu.”

Egils Levits uzsvēra, ka Latvijas Republikas himnā izdziedātā “laime” nav tikai liecība vai sapņi. Tajā ietverta apņēmība un griba. “Cilvēka būtībā ielikto un tautai kā kopumam dabiski piemītošo gribu veidot dzīvi labāku un laimīgāku. Laime kā pilnība, uz ko tiekties, mērķis, kas vienmēr attālinās, jo sasniegtais nekad nebūs tik labs, lai nevarētu būt vēl labāk. Pilnības piepildījums vienmēr ir nākotnē, bet tiecībā uz to mēs darām šodienas darbus,” savā svētku uzrunā sacīja Egils Levits.

Runājot par šodien aktuālo, Egils Levits uzsvēra, ka šajā nedrošības un pārmaiņu laikā vajadzīga cilvēcība un rūpes citam par citu, tālredzība, kas ļauj saskatīt jaunas iespējas, kopapziņa, kā arī pacietība un apziņa, ka šī brīža grūtības ir pārejošas. Noslēdzot savu svētku uzrunu, Valsts prezidents Egils Levits sacīja: “Paldies jums visiem, kuri Latvijas laukos un pilsētās, Vidzemē, Kurzemē, Sēlijā, Latgalē un Zemgalē, visā plašajā pasaulē, kur mīt latvieši, ir strādājuši savā, savas ģimenes, savu līdzcilvēku un savas valsts labā! Paldies par jūsu darbiem un par jūsu mīlestību pret Latviju!”

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.