Šogad mainīgajos laika apstākļos mums uzglūn ne tikai koronavīruss, bet arī saaukstēšanās slimības un gripa. Avīzes „Latgales Laiks” reportiere jautāja vietējām iedzīvotājām, kādus profilakses pasākumus viņas veic, lai rudens nogalē un ziemā nesaslimtu. Jo gan saaukstēšanās, gan gripa ik gadu ir rudens un ziemas mainīgo laika apstākļu „pavadones”.
„Esmu pārliecināta, ka man jau kopš bērnības ir stipra imunitāte, jo vecāki pareizi rūpējās par mani un sargāja. Tā kā man šajā ziņā ir paveicies, tāpēc savu rūpējos par savu imūnsistēmu, cenšos pārtikā vairāk lietot dārzeņus un augļus, īpaši citronus. Dzeru tēju vai siltu ūdeni ar citronu, jo šajos augļos ir daudz C vitamīna, tas palīdz saglabāt stipru imunitāti cīņā ar saaukstēšanās slimībām. Cenšos ģērbties atbilstoši laikapstākļiem, , turklāt, ja cilvēks dara to, kas viņam patīk, ir labā noskaņojumā, pasaule kļūst gaišāka, rodas ticība saviem spēkiem. Tuvojas Ziemassvētki, Jaunais gads, tāpēc nav laika domāt par slimībām,” saka Diāna.
„Pareizs uzturs un aktīvs dzīvesveids – tā ir gandrīz simtprocentīga garantija, ka slimības ies secen. Cik vien iespējams, pārtikā jālieto pašu audzēti vai vietējie produkti, jo tie satur mūsu organismam nepieciešamos vitamīnus. Es gatavoju ziemai vitamīnu krājumus – sasaldēju ogas, kā arī sarīvēju ar cukuru, bet nevāru. Ēdam vietējos produktus, piemēram, skābētus kāpostus. Savi āboli, bumbieri glabājas līdz pavasarim, daudz lietojam vietējos ķiplokus, vārdu sakot, to, ko ēda mūsu vecāki. Protams, vīrusi ar katru gadu kļūst aizvien spēcīgāki, un tikai ar vietējiem produktiem vien būs par maz, taču tie vismaz nekaitēs veselībai un nenovājinās to,” pastāstīja Marija.
„Rudenī lietoju C un D vitamīnu, speciālas zāļu tējas, kuras satur daudz C vitamīna. Turklāt ziemā zāļu tējas stiprina organismu un atsauc atmiņā vasaru, siltās dienas, kuras nu jau pagājušas un būs nākamgad. Cenšos lieki nenervozēt, jo mēdz teikt, ka daudzas slimības ir „no nerviem”. Mūsu ģimenē dzer morsu, ko gatavojam no sasaldētām dzērvenēm, lietojam aveņu ievārījumu. Taču es speciāli neko īpašu nedaru, ģērbjos tā, lai nesakarstu un nebūtu auksti. Jo strauja temperatūras maiņa var negatīvi ietekmēt veselību. Daudz kas atkarīgs arī no mūsu noskaņojuma, ticības saviem spēkiem, savukārt grūtsirdība un domas par to, ka notiks kaut kas slikts, var novājināt imunitāti. Es cenšos domāt labas domas un nepieļaut sliktas prognozes. Protams, zinu arī vecmāmiņas receptes, piemēram, silts piens ar sviestu un medu,” saka Svetlana.
„Neko īpašu nedaru, dzīvoju kā ierasts. Lietoju vitamīnus, īpaši B vitamīnu, pašlaik katru dienu dzeru zivju eļļu, ēdu augļus. Ja saslimšu, izdzeršu „Therafly” paciņu un iešu uz darbu. Savukārt, ja būs kas nopietns, vērsīšos pie ģimenes ārsta. Cik vien iespējams, cenšos uzturēties svaigā gaisā, dzenu projām sliktu noskaņojumu, cenšos to uzlabot. Neesmu īpaši domājusi par to, ka varētu saslimt, ka kaut kas būtu jādara, vienkārši dzīvoju uz priekšu. Veselības stiprību nemēģinu kaut kādā veidā pārbaudīt, jo īpaši tagad, „Covid-19” laikā. No darba dodos uz mājām, izvairos no vietām, kur ir daudz cilvēku, jo darbā komunicēju ar cilvēkiem, savukārt mājās atpūšos,” savu viedokli pastāstīja Karīna.
„Saslimt var arī vasarā, gadalaikam nav nekādas nozīmes. Ir cilvēki, kuri neko nedara, lai nostiprinātu imunitāti, un nekad neslimo. Es pastāvīgi esmu kustībā un man nav laika slimot. Mums ir suns, tas ir jāved pastaigā jebkādos laika apstākļos. Tādējādi suns izved mani svaigā gaisā, un tas ir ļoti labi veselībai. Darbā un sabiedriskās vietās valkāju masku, lai „nesaķertu kovidu”, turklāt tā pasargā arī no daudzām citām slimībām, kuras izplatās gaisa pilienu ceļā. Vēl var lietot vienreizējos cimdus, arī uz tiem sakrājas dažādi mikrobi, pat tad, ja mums šķiet, kas viss ir tīrs,” stāsta Nataļja.
