Atšķirībā no daudziem citiem Daugavpils novada ciemiem, kuri, protams, arī ir sakopti un mājīgi, taču tur valda rudenīgas noskaņojums un klusums, Sventes pagasta Sventes ciemā dzīve mutuļo. Iedzīvotāji, uzlikuši „pretvīrusu” sejas maskas, steidzas savās darīšanās, strādā visas vietējās iestādes, strādnieki veic labiekārtošanas darbus. Un, bez šaubām, skatu piesaista skaistā četrzvaigžņu viesnīca „Jaunsvente”. Šāda, lūk, aina pavērās avīzes „Latgales Laiks” reportierim, kurš ieradās ciemā kādā novembra dienā.
Būt savā vietā
Ciema ielā pirmo sastapu Sventes iedzīvotāju sētnieci Inu Meinerti, kura enerģiski rīkojās ar slotu un liekšķeri. Jāpiebilst, ka dzimtā ciema teritoriju Ina uzkopj jau ceturtdaļgadsimtu. Ar viņas ārieni vajadzēja kļūt par tērpu demonstrētāju, taču Ina nez kāpēc izvēlējās šo, kā daudzi kļūdaini uzskata, neprestižo un tāpēc arī neperspektīvo darbu: „Es esmu savā vietā. Savā dzimtajā ciemā, paziņu un kaimiņu pulkā, jūtos ļoti komfortabli. Vēl arī svaigs gaiss un daba… Savulaik biju audzinātāja bērnudārzā, bet, kad to slēdza, paliku bez darba. Pilsēta tālu, un kas gan tur labs? Savukārt šeit es dzīvoju un arī strādāju. Labāk nemaz nevar būt!” stāsta Ina Meinerte. Dažkārt, kad ir ļoti daudz darba, sētniecei palīgā tiek sūtīti t.s. „simtlatnieki”.
Divdesmit piecos gados Inai ir bijusi lieliska iespēja vērot, kā viņas acu priekšā Sventē notiek pozitīvas pārmaiņas. Šeit strādā visas iestādes – pasts, bibliotēka, kā arī veikals un kafejnīca. Uzstādīti atkritumu konteineri, tos regulāri izved, cilvēki radinās pie atkritumu šķirošanas, nevis sagāž visu vienā kaudzē, kā tas bija agrāk.
Ina savu dienišķo maizi pelna, strādājot gana smagā darbā, tāpēc prot novērtēt katru centu un par dzīvi nesūdzas. Viņai ir pieauguši bērni – dēls Ivars un meita Tatjana, kā arī mazbērni Glorija un Konstantīns. „Vissvarīgākā ir veselība, tad jau arī pārējais nekur nepaliks. Viss atkarīgs no cilvēka, kā viņš prot ieviest kārtību savā dzīvē un ikdienā,” ir pārliecināta I. Meinerte. Un viņa ir visas tiesības tā teikt, jo Inai nav uzticama un gādīga dzīvesbiedra, tāpēc jāpaļaujas tikai uz saviem spēkiem.
Problēmas? Gan ir, gan nav
Uz soliņa sarunā iegrimuši divi cilvēki, viens no viņiem – invalīdu ratiņos. Iepazīstamies. Vitālijs Gernats un Igors Virbals ir seni paziņas, abi jau sen dzīvo Sventē. Neskatoties uz fiziskās veselības problēmām, piecdesmit vienu gadu vecais Vitālijs nezaudē gara spēku, un par apstākļiem, kuros ir nonācis, nesūdzas. V. Gernats saņem invaliditātes pabalstu un dzīvo kopā ar māti.
Arī Igors dzīvo kopā ar māti un brāli, strādā Daugavpilī, celtniecības firmā. Viņam šajā jomā ir jau trīsdesmit gadu darbs stāžs. Drīzumā dosies peļņā uz Rīgu. Igora dēli Sergejs un Aleksejs iet tēva pēdās – absolvējuši celtniecības koledžu, un tagad abiem ir stabils „maizes” darbs. Sergejs strādā Anglijā, bet Aleksejs – Lietuvā, Zarasos. „Esmu no Lietuvas, lietuvietis. Padomju laikos nokļuvu kaimiņrepublikā, strādāju celtniecībā. Sventē dzīvoju nu jau 44 gadus. Ciems ir skaists , sakopts. Tas priecē sirdi!” saka Igors, kuram par problēmām ir visai savdabīgs viedoklis, -- tās it kā ir, un, tajā pat laikā, to itin kā nav, -- viss atkarīgs no tā, kā cilvēks raugās uz pasauli un dzīvi.
Viss rit pēc plāna
Pagasta bibliotēkā – zināšanu un informācijas krātuvē, ritēja sava specifiskā kultūrizglītojošā dzīve. Nāca lasītāji un, saņēmuši nepieciešamo, devās prom. Bibliotēkas vadītāja Inese Iščenko šajā amatā strādā kopš šī gada janvāra un jau var pastāstīt, kādu lasāmvielu Sventes ciema iedzīvotāji iecienījuši visvairāk: „Mūsu bibliotēkā ir aptuveni 160 abonenti. Diemžēl salīdzinājumā ar pagājušo gadu, lasītāju skaits sarucis gandrīz par trīsdesmit cilvēkiem. Daudzi aizgājuši mūžībā, citiem grāmatu lasīšanai neatliek laika. Visvairāk cilvēkus interesē avīzēs publicētā informācija, ir pieprasīti izdevumi par dārzkopību un rokdarbiem, kādu interesē politika un kultūras jaunumi. Runājot par grāmatām – sventieši visvairāk lasa romānus un detektīvžanra daiļdarbus.”
Bibliotēkas lasītavā ir dators, galda spēles, tiek rīkotas dažādas rokdarbu izstādes, tostarp arī vietējo bērnu darinātie darbiņi, šeit tiek lasīta arī dzeja.
Divi Sventes iedzīvotāji – pagasta darbinieki Staņislavs Pilacis un Pāvels Vansovičs – lika trotuāra flīzes. Pieveda tās traktora kausā, izkrāva, pēc tam tika veikta visatbildīgākā operācija – flīžu ieklāšana: „Galvenais ir nepieļaut haltūru un ieklāt flīzes līdzeni. Pa trotuāru ies cilvēki, viņi mūs labi pazīst. Ja kaut kas būs slikti paveikts, nosodīs.”
Sventes pagasta pārvaldes vadītāja Brigita Vasiļevska komentārā avīzei „Latgales Laiks” teica, ka pagasta dzīvē viss rit pēc plāna: „Tagad ir sarežģīts laiks. Ir jāstrādā, jo uz vietas nekas nestāv, un tajā pat laikā jārūpējas par cilvēku drošību, tāpēc ir noteikti ierobežojumi, lai viņi varētu gan strādāt, gan atpūsties, nenodarot kaitējumu cits citam. No paveiktajiem svarīgākajiem darbiem Brigita minēja asfalta seguma ieklāšanu Daugavpils ielas posmā un, pats galvenais --, pagasta gatavību ziemai un apkures sezonai: „Šķeldu katlumājai esam sagādājuši pilnā apjomā. Pagasta komunālie dienesti ir sagatavojušies ziemai, apkures un ūdensapgādes sistēma ir kārtībā. Mēs nosala nebaidāmies.”
