Pirms dažiem mēnešiem Preiļos vairākas uzņēmīgas reemigrantes, kuras savulaik dzīvojušas un strādājušas Norvēģijā, Lielbritānijā, Zviedrijā, Itālijā un ASV, bet pēc tam atgriezušās mājās, apvienojot spēkus, atklāja skaistumkopšanas salonu “Skaistuma studija”. Šobrīd salonam nācies savu darbību stipri vien sašaurināt, jo iespēja sniegt skaistumkopšanas, solārija un nagu kopšanas pakalpojumus ārkārtējās situācijas laikā ar Ministru kabineta lēmumu ir aizliegta. Lai noskaidrotu, kā uzņēmīgajām reemigrantēm klājas ārkārtējās situācijas laikā, “Latgales Laiks” sazinājās ar skaistumkopšanas salona izveides idejas autori Lilitu Kivlenieci.
„Skaistumkopšanas procedūru sniegšana salonā ir apturēta, patlaban individuālā kārtā turpinu darboties kā sporta un fitnesa trenere, sniegt konsultācijas ķermeņa diagnostikā, kā arī turpinu tirgot kosmētiku un uztura bagātinātājus. Skaistumkopšanas salonā darbu turpina arī friziere. Savukārt manikīres un solārija pakalpojumu sniegšana ir apturēta,” stāsta Lilita.
Uzņēmums pagaidām nav saņēmis nekādu valsts atbalstu. Tiek solīts, ka no decembra varēšot iesniegt dokumentus un pieteikties dīkstāves pabalstiem. Labākajā gadījumā šo pabalstu varēs saņemt decembrī, tāpēc uzņēmēja ir neizpratnē, no kādiem ienākumiem samaksāt īri un iztikt novembrī.
Arī pirmās dīkstāves laikā uzņēmēja bija pieteikusies dīkstāves pabalstam, bet tas viņai tā arī netika piešķirts. Uz jautājumu, kāpēc pabalsts nav ticis piešķirts, atbildīgās amatpersonas viņai atbildējušas -- sistēma jums ir atteikusi pabalstu.
Kolēģe, kura ir paņēmusi solāriju uz nomaksu uz pusgadu, patlaban piedalās pārrunās ar solārija piegādātajiem par maksājumu iesaldēšanu uz ārkārtējās situācijas laiku. Vai šīm pārrunām būs pozitīvs rezultāts, pagaidām ir grūti prognozēt.
Savukārt kolēģe, kas sniedza manikīra pakalpojumus, lai nopelnītu līdzekļus iztikai, patlaban ir spiesta īrēt „busiņu”, vadāt preces un tirgoties. Viņai ir ģimene, bērni un ir jāmaksā rēķini. „Atklāti sakot, situācija ir briesmīga,” atzīst Lilita.
Dānijā uzņēmēji jau saņēmuši gan dīkstāves pabalstus, gan “sāpju naudu”, gan apdrošināšanas prēmijas
„Sazinoties ar paziņām Anglijā, Norvēģijā un Nīderlandē, noskaidroju, ka arī šajās valstīs līdzīgu iestāžu darbība ir apturēta. Taču, piemēram, Dānijā apdrošinātāji jau ir izmaksājuši uzņēmējiem gan dīkstāves pabalstu, gan “sāpju naudu”, gan arī “dienas naudu”,” stāsta Lilita.
Kad uzņēmēja mēģinājusi sameklēt apdrošinātājus, kas varētu apdrošināt viņas biznesu pret dīkstāvi, izrādījies, ka Latvijā tādu nav.
„Valstī, kas rūpējas par saviem iedzīvotājiem, būtu tikai normāli, ja visiem, kas strādā, šajā situācijā obligāti un savlaicīgi tiktu izmaksāti pabalsti. Cik kurš nodokļu ir samaksājis un kādi ir kura ieņēmumi, tas viss ir redzams sistēmā. Līdz ar to 70% no mēneša ieņēmumiem valstij uzreiz ir iespēja samaksāt,” norādīja uzņēmēja.
Regulāri kaut ko noņemt cilvēkam, iepriekš viņu par to nepabrīdinot, valsts māk, bet ar palīdzības sniegšanu gan tik raiti vis neveicas. „Es saprotu, ka ir “Covid-19” izplatība, ka strādāt ir riskanti. Es labprāt sēdētu mājās, neietu uz darbu, neriskētu ar savu veselību un saņemtu valsts pabalstu,” atzīst Lilita.
Ja šāda situācija ievilksies, daudzi uzņēmumi pilnīgi noteikti tiks slēgti un darbību vairs neatsāks, prognozē uzņēmēja. Jau šobrīd daudzi uzņēmumi aizvērušies, jo nav varējuši nopelnīt līdzekļus iztikai.
„Ja es esmu pareizi informēta, tad Eiropas Savienība ir piešķīrusi Latvijai 10 miljardus eiro “Covid-19” krīzes seku pārvarēšanai. Kur palikusi šī nauda? Tās būtu pietiekami arī tam, lai izmaksātu pabalstus tiem, kam ir liegts strādāt un pelnīt sev iztiku pašiem,” norāda uzņēmēja.
Uzņēmēja uzskata, ka pilnīgs absurds ir arī lielo veikalu slēgšana brīvdienās. Rezultātā cilvēkiem nepieciešamo preču piegādei nākas drūzmēties mazajos veikalos.
Lēmums slēgt skaistumkopšanas salonus ir neloģisks
Daugavpils kosmetoloģijas centra “VIP Style” administratore Sņežana Meškovska “Latgales Laikam” atklāja, ka ārkārtējā situācija ir pamatīgi skārusi iestādi un tajā strādājošos. Nekādu valsts atbalstu līdz pat šim brīdim firma nav saņēmusi.
Šobrīd centra, kurā strādā 13 sertificēti speciālisti, darbība ir apturēta, un klienti netiek apkalpoti. Lai arī uz valsts atbalstu var pretendēt visi uzņēmumi, kuru darbību ir iespaidojuši “Covid-19” izplatības ierobežošanai ieviesti ierobežojumi, kāda būs reālā palīdzība, to rādīšot laiks.
Skaistumkopšanas salona darbinieku algas ir tālu no deputātu, ministru, premjera un prezidenta algām, tāpēc ne visi spēj izveidot uzkrājumus nebaltām dienām. Ja darbiniekiem vēl ir cerības saņemt valsts atbalstu, tad kas atbalstīs uzņēmējus, kuriem ir jāsamaksā nodokļi par oktobri, bet kase ir slēgta visu novembri, ir neizpratnē uzņēmēja.
Uzņēmēja atklāja, ka pirms lēmuma pieņemšanas par skaistumkopšanas salonu darbības apturēšanu ne ar vienu šajā jomā strādājošo neviens no valdības pārstāvjiem nav konsultējies. “Mums ir liela asociācija, kur darbojas sertificēti kosmetologi, fizioterapeiti un masieri. Ne ar vienu no viņiem šis jautājums nav ticis apspriests,” uzsvēra uzņēmēja.
Skaistumkopšanas salonā tiek strādāts pēc principa “1+1” -- viens kosmetologs un viens klients. Pēc līdzīga principa strādā arī frizieri. Līdz ar to uzņēmēja neredz nekādu loģiku, kādēļ viens pakalpojumus ir atļauts, bet cits -- nē.
“Iepriekš ārkārtējās situācijas laikā tika atcelta plānveida medicīnisko pakalpojumu sniegšana, slēgtas sporta zāles un baseini, bet šoreiz tika nolemts slēgt skaistumkopšanu. Neredzu nekādu loģiku, kāpēc vienā gadījumā tiek aizliegta vienu pakalpojumu sniegšana, citā -- citu. Kāpēc, piemēram, frizieris drīkst strādāt, bet pedikīra meistars vai kosmetologs -- nē,” pauž neizpratni uzņēmēja.
