Koronavīrusa pandēmija vajā cilvēci nu jau gadu, un drīzumā tiek plānota iedzīvotāju masveida vakcinācija. Vakcīnu pret „Covid-19” tēma ir aktuāla ne vien Latvijā, bet arī visā Eiropā un pasaulē. Ir pienācis laiks pieņemt konkrētus lēmumus un atkarot no nāvi nesošā vīrusa savu pasauli. Avīzes „Latgales Laiks” reportiere jautāja iedzīvotāju viedokli šajā jautājumā.
„Vakcīna ir izrāviens situācijas stabilizēšanā! Vēlams vakcinēties, jo statistika liecina, ka 15% saslimšanas gadījumu ir letāls iznākums. Mirst arī jauni. Nesen Lietuvā pēc slimnīcā pavadīta mēneša nomira divdesmit gadus vecs cilvēks. Eiropas Komisija tuvākajā laikā apstiprinās vakcīnu un pamazām sāksim vakcinēties. Vispirms tiks vakcinēti medicīnas darbinieki un citas iedzīvotāju grupas, kuras ir riska grupā. Tiesa, vakcīnas uzglabāšanai nepieciešama -70 grādu temperatūra (plus mīnus 15 grādi). Latvijai ir speciālas saldēšanas kameras, kurās mums piegādās vakcīnu. Saldētavā to uzglabā piecas diennaktis. Vakcinēties vai ne – tas ir brīvprātīgs lēmums, ar varu neviens netiks piespiests, taču jāņem vērā – ja vakcīnu apstiprinās, tātad tā ir efektīva un darbojas,” pastāstīja onkologs Edgars Levkāns.
„Mani vakcinēja sen bērnībā, un es pēc tam saslimu. Ārsts teica, ka man ir bīstami vakcinēties, tāpēc kopš tā laika es to vairs nepotējos. Gribas padzīvot ilgāk. Es nevakcinējos arī pret gripu, taču koronavīrusa izraisītā slimība ir, -- esmu par to pārliecināta. Kad apmeklēju baseinu, paziņas stāstīja, kā slimojuši viņu paziņas. Slimība ir smaga, daudzus neizdodas glābt. Mans mazdēls dzīvo Skotijā, pārslimoja visa viņa ģimene. Mazdēlam sāpēja acis un galva, taču salīdzinājumā ar citiem ģimenes locekļiem, viņš izslimoja vieglā formā. Pārējie slimoja smagi, bet izveseļojās. Katram cilvēkam ir citādāka imunitāte, kā arī nav zināms, kā reaģēs organisms,” saka Svetlana.
„Daudzi cilvēki baidās vakcinēties, jo viņiem nav drošas un uzticamas informācijas, daudz ko izlasa sociālajos tīklos, nevis uzzina no speciālistiem. Lai zinātu, ir vai nav jāvakcinējas, jāveic antivielu tests. Ja tās ir, tad nav jāvakcinējas, savukārt, ja antivielu nav, vakcinācija ir vēlama. Dažkārt cilvēks pārslimo, bet antivielas neveidojas – kāds tam ir iemesls, vēl nav izdevies izpētīt. Kāds slimo vieglā formā un pat nenojauš, ka izslimojis „Covid-19”, -- mēdz būt arī tā. Vakcinācija ir tā pati antivielu veidošana, tikai „piespiedu” kārtā,” pastāstīja Aldona Horošilova, ārsta palīdze.
„Ja piespiedīs, tad vakcinēšos, taču gribas no tā izvairīties. Parasti vakcīnas izstrādā un pārbauda ilgstoši, bet te – viens divi – un viss gatavs, tas mani dara bažīgu. Pretgripas vakcīna visiem nepalīdz, un ja tāpat būs arī ar vakcīnu pret „Covid-19”? Jautājumu un bažu ir vairāk nekā ticamas un drošas informācijas. Pašlaik esmu pret vakcinēšanos. Pat domāt par to ir nepatīkami, negribas potēties. Turklāt raksta, ka šis vīruss mainās, mutē, tāpēc vakcīna pret vienu vīrusa veidu var nebūt efektīva pret citu, kā tas ir gadījumos ar gripu,” saka Aleksandrs.
„Katram cilvēkam ir subjektīva atbilde uz šo jautājumu. Es esmu par vakcināciju, gribas ātrāk atgriezties normālā dzīvē. Vakcinācija ir vissaprātīgākais lēmums, jo mēs nevaram gaidīt un pieļaut, ka nomirst lielākā daļa iedzīvotāju. Svarīgi ir zināt, kādas blaknes var izraisīt vakcīna, kā tā ietekmēs mūsu veselību nākotnē. Visgrūtāk ir ar bērniem – tas ir sarežģīts jautājums, jo viņi ir mazi, organisms vēl tikai aug un veidojas, kā tas reaģēs uz vakcīnu. Pašlaik komunikācija ir stipri ierobežota, bet tik ļoti gribas atgriezties pie ierastā dzīvesveida. Taču vakcinācijas jautājumā kompetenti ir mediķi, nevis es,” uzskata Maksims.
