„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 20. aprīlis
Sestdiena
Mirta, Ziedīte
+6.1 °C
neliels lietus

Kā notiek attālinātās mācības augstskolās

 

 


“Nevar teikt, ka neveiksmīgi. Ir savi izaicinājumi, liels darbs ir jāiegulda gan studējošajiem, gan mācībspēkiem, taču nav neiespējami un, varbūt, ir pat lietderīgi,” Jānis Kudiņš saka par attālinātajām studijām “Covid-19” pandēmijas laikā.


Latvijas augstskolās jau kopš oktobra pakāpeniski tika ieviests attālinātais studiju režīms. Sākumā izņēmums bija praktiskie darbi, kas notika klātienē, taču vēlāk, pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai valstī, arī tie tika aizliegti. Šobrīd līdz 2021. gada 11. janvārim valstī ir pagarināta ārkārtējā situācija, tāpēc augstskolas vēl tik drīz neatgriezīsies klātienes mācību režīmā. Taču, kā pastāstīja Daugavpils Universitātes (DU) rektores vietnieks attīstības jautājumos Jānis Kudiņš un Latvijas universitāšu studenti, attālinātajam studiju procesam ir arī savas priekšrocības, kuras varētu ieviest ikdienas praksē arī pēc pandēmijas apkarošanas.

Ņemot vērā “Covid-19” uzliesmojumu Daugavpilī oktobra sākumā, Daugavpils Universitāte bija pirmā augstskola Latvijā, kurā tika pārtraukts klātienes studiju process. Jānis Kudiņš pauž, ka kopumā pāriešana uz attālināto mācību režīmu ir bijusi veiksmīga, kā arī līdz šim nedz no mācībspēkiem, nedz no studējošajiem nav saņemtas kādas sūdzības par attālināto studiju procesa kvalitāti.

Ģenerālmēģinājums attālinātajām studijām bija jau pavasarī, kas toreiz tiešām bija satricinājums, ka nedēļas laikā jāīsteno studijas e-vidē un jāpielāgojas pavisam jaunam un nebijušam studiju procesam. Otrajam -- rudens vilnim --, kuru valdība jau prognozēja vasarā, universitāte gatavojās laikus. Attālināto studiju procesa ieviešanu paātrināja hokeja kluba “Dinaburg” hokejistu, DU studentu saslimšana ar “Covid-19” . Tas bija pareizākais lēmums, lai mazinātu vīrusa izplatību universitātes darbinieku, docētāju un studentu vidū. Universitāte praktizē attālinātā darba specifiku dažādās platformās, ar kurām studējošie un pasniedzēji jau ir uz “tu” jeb pilnībā adaptējušies. J. Kudiņš bilst: “Protams, studenti un mācībspēki grib atgriezties klātienes studiju procesā, gūt praktiskās zināšanas un lai lekcijas notiek klātienē, taču lielāka iespējamība, ka ātrāk par nākamā gada otro mēnesi mēs neatgriezīsimies klātienes režīmā.” Šis ir laiks, kad var ieviest kādus jauninājumus ierastajā studiju vidē. DU jau šobrīd praktizē promocijas darbu aizstāvēšanu attālinātajās videokonferencēs, kas nākotnē arī ļaus aizstāvēt gan bakalaura, gan maģistra darbus e-vidē, ja to, protams, pieprasīs attiecīgā situācija.

“Liels, liels paldies ir jāsaka universitātes pasniedzējiem, darbiniekiem un studentiem par sapratni un to, ka tik veiksmīgi un operatīvi spēja pielāgoties šai situācijai!”

Attālinātais studiju process būtiski apgrūtina praktisko nodarbību kursus, piemēram, fizioterapiju un eksakto studiju programmu kursus, kuros ir būtiski zināšanas apgūt tieši praktiski. Šobrīd zūd kvalitāte un, varbūt, arī parādīsies “robs” šī brīža studējošo karjeras izaugsmē, jo netiek sniegta individuāla pieeja katram studentam, kas būtu realizējams klātienes režīmā. Tiešsaistes platformās stiprās un vājās studentu puses tieši praktiskajās nozarēs īsti nevar nošķirt, īpaši pirmā kursa studentiem, kuri tikko ir uzsākuši savas studiju gaitas. Kā arī grūtāk pielāgoties šim mācību procesam ir tiem, kuri nav aktīvi un pārliecināti piedalīties tiešsaistes diskusijās. Trūkst sociālās saskarsmes, ir jākomunicē ar tehnoloģiju palīdzību.

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) students Sandis Proms un Latvijas Universitātes (LU) students Igors Lisjonoks jau pieradis mācīties attālināti. Lai gan Igors, vērojot savu kursabiedru aktivitāti, uzsver: “Kā bija pirms attālinātā studiju procesa ieviešanas, tā ir arī šobrīd. Aktīvie ir aktīvi. Pasīvie izvairās no iesaistīšanās diskusijās. Nekas diži nav mainījies.” Attālinātās studijas pozitīvāku iespaidu atstāj uz tiem, kuri veiksmīgi var darboties attālināti, piemēram, studējot mārketingu, kā arī digitālo mārketingu, vai politikas zinātni, jo visi nepieciešamā akadēmiskā literatūra un informācijas resursi ir atrodami e-vidē, ko piedāvā gan augstskolas, gan iespējams atrast interneta kvalitatīvajās dzīlēs. Studenti uzsver, ka šī brīža mācību process iemāca plašāk domāt, redzēt un darīt, kas būs liels ieguvums nākotnē darba tirgū. Šobrīd, “Covid-19” pandēmijas laikā, cilvēki īsā laika periodā spēj pielāgoties jauniem apstākļiem, risināt problēmsituācijas un rast jaunas izglītības formas, par kurām sabiedrība iepriekš pat nebūtu iedomājusies. Sabiedrība, līdz ar pandēmijas parādīšanos, ir kļuvusi mobilāka un spēj vairāk izdarīt, tāpēc šo vajadzētu saglabāt arī tad, kad atgriezīsimies “vecajās sliedēs”.

Lielākās priekšrocības ieviestajā studiju procesā ir laika ekonomija, ko sajūt gan studenti, gan mācībspēki. Gan RTA, gan LU un DU studējošie ir no reģioniem, novadiem un citām pilsētām, tāpēc šobrīd nav nepieciešamības pārvietoties, lai nokļūtu mācību iestādē, jo katrs lekcijai var pieslēgties no sava datora, sēžot mājās. LU politikas zinātnes 3. kursa students Igors Lisjonoks uzskata, ka būtiskākais, lai veiksmīgi visu izdarītu, ir laika plānošana un pašorganizēšana. Laiks, ko varētu pavadīt, braucot uz mācību iestādi, var tikt ieguldīts sevis izglītošanā, attīstībā un darbā, tāpēc ir svarīgi laiku plānot un izmantot to lietderīgi. Būtisks atvieglojums studentiem ir arī lekciju ierakstīšana, kuras nepieciešamības gadījumā studentiem ir iespēja noklausīties vēlāk.

Šīs dienas pēdas nākotnē

Šobrīd arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieļauj iespēju, ka daļa studiju kursu varētu notikt attālināti arī pēc pandēmijas apkarošanas. Tie būtu aptuveni 15-- 20% mācību satura, kas varētu tikt īstenots attālināti. Attālināti varētu notikt tieši C daļas kursi, kas ir brīvās izvēles kursi, kurus studenti varētu ieplānot sev ērtā laikā. Studentam tas pavērtu lielākas iespējas, piemēram, izvēlēties citas fakultātes kursus, atvieglojot pārvietošanos no fakultātes uz fakultāti, noskatīties kursu sev tīkamā laikā un vietā.

Kopumā attālinātais process ir ieviesis lielas korekcijas augstskolu ikdienas dzīvē, taču izmaiņas ir vērā ņemamas un noteikti varētu šobrīd iegūto izmantot arī nākotnes praksē. Ja pandēmijas sākumā lielākoties visi bija noskaņoti skeptiski pret attālinātā mācību procesa efektivitāti un kvalitāti, tad šobrīd ir novērojamas tieši priekšrocības un mazāk trūkumu. “Izdzīvosim šo laiku tādu, kāds tas ir, taču ar cerību, ka epidemioloģiskā situācija uzlabosies, un varēsim atkal tikties klātienē,” novēlot mums visiem gaišāku rītdienu, saka Jānis Kudiņš.