„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 28. marts
Ceturtdiena
Ginta, Gunda, Gunta
+11.3 °C
apmācies

Atjaunos pieminekli Latgales partizānu pulka karavīriem

Balvos tiks atjaunots piemineklis Latgales partizānu pulka karavīriem, „Latgales Laiku” informēja Balvu novada pašvaldībā.

Patlaban ir veikti pieminekļa demontāžas darbi, no pieminekļa pamatnes noņemts Latgales partizānu pulka karavīra tēls, tautā saukts par Staņislavu. Paredzams, ka pēc atjaunošanas piemineklis atkal sliesies blakus pilsētas parkam.

Pieminekli Latgales partizānu pulka karavīriem Balvos jau bija skāris laika zobs. Līdzekļi tā atjaunošanai tika meklēti vairākus gadus. Šogad pēc Balvu novada pašvaldības aicinājuma Kultūras ministrija iekļāva pieminekli Latgales partizānu pulka karavīriem Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, kā arī piešķīra 15 000 eiro tā izpētei, konservācijai un restaurācijas pirmās kārtas darbiem.

Piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem saistīts ar Latvijas vēsturē nozīmīgiem notikumiem -- Latvijas valstiskuma veidošanos un Latvijas Atbrīvošanas karu, tas uzcelts par vietējo iedzīvotāju ziedotiem līdzekļiem, iemūžinot Latvijas neatkarības cīnītāju piemiņu. Pieminekļa vēsture spilgti atspoguļo 20. gadsimta vēstures procesus.

Latvijas neatkarības cīņu (1919--1920) vēsturē Latgales partizānu pulks, kura šūpulis kārts Balvu rajona teritorijā, izveidojās no “zaļo” pulciņiem jau 1918. gada beigās. Tajos pulcējās Balvu apkārtnes vīri, lai cīnītos pret lielinieku laupīšanām, varmācībām un garīdznieku vajāšanām. 1919. gada maijā visu partizānu pulciņu vadību savās rokās ņēma Balvu pulciņa virsleitnants Jānis Vīndedzis.

Jūnijā, vēl pirms pārējo Latvijas armijas vienību pienākšanas, Balvu partizāni sargāja noteiktu fronti no Lubānas ezera līdz Liepnai, cīnoties ar ienaidnieka sirojošajām vienībām un paši izdarot izlūkošanas uzbrukumus. Jūlijā visas partizānu vienības apvienoja Latgales partizānu pulkā ar komandieri Jāni Vīndedzi priekšgalā. 1920. gada janvāris bija Latgales atbrīvošanas laiks, kurā Latgales partizāniem palīgā nāca Latvijas armijas Kurzemes un Latgales divīzijas, arī vācu zemessargi. Karam beidzoties, pēc armijas pārorganizēšanas, izformējas arī Latgales partizānu pulks.

Vairāk nekā 20 Latgales partizāni apbalvoti ar Lāčplēša kara ordeni. Tiem apmēram 200 partizānu pulka cīnītājiem, kuri Latgales atbrīvošanas cīņās krita, tauta cēla pieminekli. Pieminekļa celšana tika ierosināta 1927. gadā, piešķirot šīm vajadzībām zemi blakus Balvu pilsētas parkam. Drīzumā sākās arī ziedojumu vākšana un 1933. gadā varēja uzcelt pieminekļa pakāji. Mākslinieks Kārļa Jansona darinātais piemineklis pirmo reizi tika atklāts 1938. gada 14. augustā, piedaloties ģenerālim Jānim Balodim.

1940. gadā padomju vara pieminekli iznīcināja, bet partizāna tēlu paglabāja Balvu milicijas pagalmā. Vācu laikā pieminekli atjaunoja, bet 1944. gadā vasarā, atgriežoties Sarkanajai armijai, tas tika nogāzts otrreiz, aizvests un iznīcināts. Latvijai atgūstot valstisko neatkarību, balvenieši vāca ziedojumus Latgales partizānu pieminekļa atjaunošanai un 1993. gada 11. novembrī Balvos atklāja mākslinieka Kārļa Jansona dēla Andreja Jansona atjaunoto pieminekli.