1961.
Strūžāni (Strusen) (Rēzeknes novads) rakstos pirmo reizi minēti 1568. g. Strūžānu ciema izveidošanās un attīstība ir saistīta ar atrašanos Strūžānu purva tuvumā, ko kūdras rūpnieciskai izstrādei 1955. g. pētīja institūts „Ļengiprotorf”. 1960. gadā te sāka celt kūdras fabriku. 1961. gadā Strūžānu kūdras fabrika sāka ražot KAM. Tas ir kūdras amonjaka mēslojums. Zinātniskie pētījumi un lauksaimnieciskā prakse pierādījusi, ka kūdras amonjaka mēslojums ir visai efektīvs. Pētījumi izdarīti Piemaskavas kolhozā “Rabočaja Moskva” un padomju saimniecībā “Krasnij Luč”. Rēzeknes laikrakstā “Ausma” Strūžānu kūdras fabrikas direktors stāsta, ka šis mēslojums palīdzēs krasi kāpināt kartupeļu un graudaugu kultūras ražību. Tas pozitīvi ietekmē augsnes auglību turpmākajos 2--3 gados, turklāt raža arī ātrāk nogatavojas. Strūžānu kūdras fabrika jau sagatavojusi pāri par 17 tūkstoš tonnu.
1971.
Vēstules ir svarīgs sazināšanās līdzeklis. Aizvadītajā gadā padomju pasts nogādāja adresātiem astoņus miljardus vēstuļu. Šķirot tādu daudzumu pēc līdzšinējām metodēm kļūst arvien grūtāk. Ar 1971. gada 1. janvārī mūsu zemē ieviests jauns vēstuļu adresēšanas veids. Tagad adresē ietilpst sešzīmju skaitlis, ko jāieraksta jau pārdošanā esošajās jauna parauga aploksnēs ar jebkuras krāsas tinti, izņemot dzelteno un zaļo. Ja adrese rakstīta sešzīmju skaitļa veidā, šķirošanu var veikt automatizēti. Seši cipari apzīmē republiku, novadu, apgabalu, rajonu un sakaru nodaļu. Latvijā pirmie trīs cipari ir 228 vai 229 un tālāk seko pasta nodaļas numurs. Daugavpilij -- 228400. Pasta indekss obligāti norādāms pagaidām tikai uz privātajam un dienesta vēstulēm, kā arī uz atklātnēm. Pēc indeksiem vēstules tiek šķirotas un nosūtītas pa attiecīgiem dzelzceļa un gaisa transporta maršrutiem. Nav šaubu, ka vēstules noformēšana tagad prasīs mazliet vairāk laika, toties piegāde paātrināsies. Savas pilsētas vai ciema šifru tuvākajās dienās piegādās katram dzīvoklim.
1981.
1981. gadā aprit 10 gadi vasaras skolēnu darba un atpūtas vienībām Lotoss. Skolēnu iesaistīšanai darbā ir liela nozīme. Pēc skolas beigšanas daudzi absolventi savu likteni saista ar lauksaimniecību. Vasarā Medumu skolēni strādājuši ne tikai laukkopībā, bet arī lopkopībā. Pagājušā mācību gada Medumu vidusskolas 4 absolventi palikuši strādāt laukos, 9 iestājušies lauksaimniecības mācību iestādēs. Pateicībā par lielo palīdzību Medumu saimniecībai vasarā un rudenī ražas novākšanas laikā, labākajiem talciniekiem tika pasniegtas veltes, bet vecāko klašu skolēnu darba un atpūtas vienība saņēma televizoru “Rekord”.
1991.
Gatavojoties uzņemt filmu latgaliešu valodā “Cylvāka bārns”, kinorežisors Jānis Streičs Daugavpilī rīkoja zēnu un meiteņu -- nākamo aktieru -- konkursatlasi. Uz bērnu lomām pieteicās 30000 tūkstoši bērnu. Scenārijs ir veidots pēc rakstnieka Jāņa Klīdzēja romāna “Cilvēka bērns” motīviem. Filmas uzņemšana sāksies februārī Rēzeknē un vietējie iedzīvotāji piedalīsies masu skatos. Pats režisors J. Streičs nāk no Latgales, tāpēc filmā viņš ir uzaicinājis savus novadniekus: mākslinieku Osvaldu Zvejsalnieku, aktierus Romualdu Ancānu un Akvelīnu Līvmani, dzejnieku Antonu Kūkoju u.c.
2001.
2001. gads Eiropā ir pasludināts par Eiropas Valodu gadu. Šī gada laikā tiks rīkoti dažādi pasākumi, lielu uzmanību pievēršot mazo valodu liktenim. Latgales sabiedriskās organizācijas nosūtījušas vēstuli Kultūras ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, izglītības un zinātnes komisijai, kurā aicina izveidot komisiju latviešu tautas otrās vēsturiski izveidojušās literārās valodas formas -- latgaliešu dialekta saglabāšanas un attīstīšanas stratēģijas izstrādei, tādējādi īstenojot Latvijas Valsts valodas likuma 3. panta ietvertās garantijas. Aicinājums tika apspriests Latgales rakstniecības gadskārtējā sarīkojumā “Latgolas rakstu gaismā”.
2011.
Viļakas draudze, iespējams pastāvējusi jau 13. gadsimtā, bet konkrētas ziņas ir no 1683. gada. Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcai šogad aprit 120. gadi. Gotiskā stila mūra baznīca uzcelta 1880. gadā par grāfienes Alīnes Lippes- Lipskes līdzekļiem un inženiera Floriana Viganovska projekta. Bīskaps Ludvigs Felikss Zdanovičs šo baznīcu iesvētīja 1891. gada 13. janvārī (pēc vecā stila) Vissvētās Jēzus Sirds godam. 120 jubilejas gadā Viļakas Romas katoļu draudzē ir ap 2000 draudzes locekļu jeb 300--400 ģimenes. Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un tajā atrodas valsts nozīmes mākslas pieminekļi -- Blombergu firmā (Varšava) izgatavotās 22 reģistru ērģeles un 13 vitrāžas. Baznīcas dienvidu daļā ir grāfu Lippe-Lipsku dzimtas kapenes un apbedījumi.
