„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 18. aprīlis
Ceturtdiena
Jadviga, Laura
+4.7 °C
apmācies

Sejas maskas jaunākā vecuma bērniem – „par” un „pret”

Vai jaunākā vecuma bērniem nepieciešamas sejas maskas – par šo jautājumu tiek plaši diskutēts gan valsts līmenī, gan sabiedrībā. No vienas puses – ir valdības lēmums, kura strādā pie tā, lai nepieļautu saslimstības ar „Covid-19” pieaugumu, no otras puses – cilvēki, kuri šos lēmumus „izbauda uz savas ādas”. Atgādinām, ka 12. janvārī valdība lēmusi negrozīt iepriekš pieņemto lēmumu par obligātu masku lietošanu 1.--4. klašu skolēniem, uzsverot, ka “Covid-19” izplatība Latvijā ir augsta un masku valkāšana skolās ir nepieciešamība, lai vīruss nevarētu izplatīties. 25. janvārī, daļai skolēnu atsākoties mācību procesam klātienē, gan pedagogiem, gan bērniem no 1. klases mācību stundu laikā un ārpus tām būs jālieto sejas maskas. Tāpēc avīzes „Latgales Laiks” reportiere noskaidroja daugavpiliešu viedokli šajā jautājumā.

Olga: „Kad kopā ar dēlu braucam autobusā vai staigājam pa pilsētu, obligāti lietojam sejas maskas, savukārt mājās vai laukos – ne, jo tur nav svešu cilvēku. Un ik reizi, braucot uz pilsētu, domājam – ka tik nesaslimt. Tāpēc es uzskatu, ka maziem bērniem sabiedriskajā transportā un tur, kur it daudz cilvēku, obligāti jāvelk maska. Tas jādara, lai pasargātu sevi. Manuprāt, tas ir pareizs lēmums. Taču ārsti saka, ka mazi bērni ar „kroņvīrusu” slimo retāk, un vai viņi spēs visu dienu pavadīt maskā?”

Marija: „Es uztveru to pilnīgi mierīgi un ar sapratni, jo man ir četrus gadus veca meita. Mēs runājamiem, viņa redz, ka pieaugušie valkā maskas un ka tas nav nekas slikts. Tas tiek darīts nevis tāpat vien, bet gan lai samazinātu saslimšanas riskus. Kaut kā taču ir sevi jāpasargā!”

Ilona: „Esmu dzirdējusi, ka mazi bērni neslimo ar „Covid-19”. Taču ne jau mēs to izdomājām, un mēs nevaram atcelt šos noteikumus. Cilvēki, kas to lemj un pieņem lēmumus valsts līmenī, zina, ko dara. Mums nekas cits neatliek, kā paļauties uz speciālistu lēmumiem, jo ko gan mēs, nespeciālisti, varam zināt par vīrusa uzbūvi, tā izpausmēm un to, kā jārīkojas, lai ar to nesaslimtu.”

Marina: „Mana attieksme pret to ir negatīva! Maskas nav labi izstrādātas, tās jāpilnveido, jo bērni skolā ne tikai sēž, bet arī skraida. Maskas nepieciešamas jau tagad, bet neviens nav padomājis par to, kādas tās ir un cik ērti šīs maskas valkāt. Ja bērni sāks lietot pašlaik pieejamās sejas maskas, tas var izraisīt ne tikai psiholoģiskus traucējumus, bet arī nelabvēlīgi ietekmēt elpošanas orgānu darbību.”

Irēna: „Tas ir ļoti slikti, jo masku valkāšana ierobežo elpošanu, kā rezultātā organisms saņem mazāk skābekļa. Būs slikti, ja bērns sāks retāk elpot vai arī ieelpot paša izelpoto ogļskābo gāzi, jo skābeklis ir ļoti nepieciešams dažādu orgānu normālai darbībai. Turklāt bērni nevalkās maskas pareizi, viņi nesēž uz vietas, bet lec, skrien, un tad skābekļa vajag vēl vairāk. Mēs, pieaugušie, uzvedamies mierīgi, bet bērni pastāvīgi kustās.”

Vera: „Es esmu pret – pati, staigājot maskā, nogurstu. Pēc astoņu stundu maskas valkāšanas darbā vakarpusē nav ne spēka, trūkst elpas. Mana pieredze pēc 15 minūšu brauciena autobusā liecina, ka atrasties maskā un cilvēku barā ir ļoti sarežģīti, un ja kādam vēl ir arī brilles! Maskā jau tāpat ir grūti elpot, turklāt aizsvīst arī brilles un neko nevar saskatīt. Bērniem var sākties psiholoģiskas problēmas. Es ceru tikai uz to, ka mediķi strādā un drīzumā vīruss tiks pievarēts. Esmu pret to, ka bērniem jāvalkā maskas, bet ko lai mēs darām? Tikai ar savu vēlēšanos vien mēs nespējam iznīcināt vīrusu.”