Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2021. gada 3. marts
Trešdiena
Marts, Tālavs, Tālis
-0.7 °C
daļēji mākoņains

Baznīcas jeb Liturģiskais gads

Baznīcas jeb liturģiskais gads ir laika posms gada garumā, kas atšķiras no ierastā kalendāra. Šajā rakstā skaidrojam, kas ir Liturģiskais gads un kā tieši tas atšķiras no kalendāra, ko lietojam ikdienā.

Apmeklējot dievkalpojumus kristīgo konfesiju baznīcās, Sv. Mises sākumā katru reizi dzirdam apzīmējumu Liturģiskais gads vai Liturģiskā laika svētdiena. Šo apzīmējumu skaidro kā baznīcas kalendāru. Tā sākums nav 1. janvāris, kā esam ieraduši lūkoties astronomiskā gada kalendārā, bet gan pirmā Adventes svētdiena. Tomēr dienu skaits sakrīt kā baznīcas tā arī astronomiskajā kalendārā.

Līdzīgi kā cilvēka mūžs, kas sākas ar piedzimšanu un beidzas ar nāvi un dvēseles piemiņu, arī Liturģiskais gads savā veidā ataino šo dzīvības ciklu, sākoties par Jēzus Kristus piedzimšanu un noslēdzoties ar Mirušo piemiņas dienu.

Liturģiskais gads sākas ar Adventes laiku – pirmo Adventes svētdienu novembra otrajā pusē, kas iezīmē četras nedēļas ilgo Jēzus bērniņa gaidīšanas laiku. Tradicionāli tas ir bijis gavēņa laiks, kad ticīgie gatavojas Ziemassvētkiem un atturas no dažādām pārmērībām. Šajā laikā mājās tiek ienesti Adventes vainagi ar četrām svecēm, kas simbolizē četras pirmssvētku svētdienas.

Arī Ziemassvētku laika ilgums Liturģiskajā gadā atšķiras no ierastā kalendāra. Ja ikdienā Ziemassvētku laiku svinam no 24. līdz 26. decembrim, tad pēc baznīcas kalendāra tas ilgst 12 dienas – no 24. decembra līdz Zvaigznes dienai – 6. janvārim. Tas ir svētīts laiks, kad ticīgie tie aicināti pārdomāt Jēzus Kristus piedzimšanas brīnumu. Jāpiebilst, ka Ziemassvētku laika vidū sākas Jaunais gads, kas iezīmē jaunu sākumu laicīgajā dzīvē.

Pēc Ziemassvētku laika, Liturģiskajā gadā seko Epifānijas laiks, kurā tiek likts uzsvars uz Jēzus Kristus gaitu atspoguļojumu Evaņģēlija notikumos.

Epifānijas posmam seko Lielā gavēņa laiks, kas iezīmē Jēzus Kristus ciešanu ceļu. Šis posms sākas ar Pelnu trešdienu – šogad 17. februāris. Lielais gavēnis ilgst sešas nedēļas līdz Lieldienām. Šajā laikā ticīgie tiek aicināti pārdomāt Kristus ciešanas, kā arī ievērot atturību gan ēdienos, gan citos sadzīves aspektos.

Jēzus Kristus ciešanu laiks sasniedz kulmināciju Klusajā nedēļa, kas viens no nozīmīgākajiem laika posmiem baznīcas kalendārā. Šis laiks saistās ar svarīgākajiem Kristus dzīves notikumiem. Klusā nedēļa sākas ar Pūpolu jeb Palmu Svētdienu, kad Jēzus ieradās Jeruzalemē. Tai seko Zaļā Ceturtdiena, kad tika iedibināts Svētais vakarēdiens. Stingrāko gavēni ticīgie aicināti ievērot Lielajā Piektdienā – dienā, kad Jēzus tika sists krustā. Klusā nedēļa noslēdzas ar Kunga augšāmcelšanās svētkiem, ko šogad svinēsim 4. aprīlī.

Lieldienu laiks pēc Jēzus Kristus augšāmcelšanās ilgt 50 dienas. Saskaņā ar Jaunajā Derībā rakstīto, vēl 40 dienas Jēzus bija klātesošs saviem mācekļiem, līdz par savai Debesīs uzņemšanai, bet vēl pēc 10 dienām tiek svinēta Svētā Gara parādīšanās jeb Vasarassvētki – šogad 16. maijs. Liturģiskais gads noslēdzas ar Mirušo piemiņas dienu novembrī.

Svarīgākie kristīgie svētki Liturģiskajā gadā ir Ziemassvētki, Lieldienas un Vasarsvētki, kas norāda uz Svētās Trīsvienības klātesamību. Ziemassvētki ir laiks, kad Dievs Tēvs pasaulei dod savu dēlu, Lieldienas ir svētki par godu Kristus uzvarai pār nāvi, bet Vasarsvētki ir Svētā Gara izliešanas laiks.

Liturģiskā gada sezonu noskaņu dievnamos ticīgie izjūt arī caur citiem elementiem. Īpaša nozīme ir krāsām, kas tiek izmantotas baznīcu interjerā un priesteru apģērbā. Lielā Gavēņa lakā atlārsegas ir violetā krāsā, Adventes laikā – zilas. Balto krāsa parādās lielajos svētkos – Ziemassvētkos un Lieldienās. Vasarsvētkos dominē sarkanā krāsa, bet Liturģiskā gada parastajās svētdienās uz altāra galvenokārt klāj zaļu altārsegu. Melnā krāsa parādās Lielajā Piektdienā un Mirušo piemiņas dienā.

Lai gan dažādās kristīgajās konfesiju Liturģiskā gada niansēs vērojamas atšķirības, kopumā nozīmīgākie svētki ir tie paši.

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.