Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2021. gada 15. aprīlis
Ceturtdiena
Aelita, Gastons
+5.1 °C
neliels lietus

Krievu nama jaunā saimniece

Tieši pirms gada par Daugavpils Krievu kultūras centra (KKC) – Krievu nama – vadītāju kļuva Nataļja Kožanova, kura ieguvusi krievu valodas un literatūras skolotājas specialitāti, ir Daugavpils domes deputāte un cilvēks ar daudzpusīgām interesēm un vaļaspriekiem. Turklāt, neskatoties uz lielo aizņemtību, viņa paspēj visu.

Piekrita piedāvājumam

Pēc Daugavpils Universitātes (DU) absolvēšanas 1993. gadā Nataļja Kožanova iestājās maģistrantūrā un vienlaikus strādāja par pasniedzēju DU Krievu literatūras un kultūras katedrā, bet 1994. gadā sāka strādāt par krievu valodas un literatūras skolotāju Daugavpils Eksperimentālajā vidusskolā. Pašlaik N. Kožanova strādā Daugavpils Centra vidusskolā, lai gan darbavietu nav mainījusi, jo triju skolu optimizācijas rezultātā izglītības iestāde ieguva jaunu nosaukumu.

Nataļja ir arī krievu valodas un literatūras mācību grāmatu komplekta līdzautore 10.—11. klasēm (laists klajā apgādā „Zvaigzne ABC”). Šo savas dzīves posmu viņa atceras ar sirsnību: „Tā bija sadarbības un kopīga radoša darba pieredze daudzu gadu garumā, un par to liels paldies Inārai (I. Kudrjavska – Daugavpils Tehnoloģiju liceja krievu valodas un literatūras skolotāja) un Elīnai (profesore E. Vasiļjeva – DU Humanitārās fakultātes dekāne). Ir pat mazliet žēl, ka astoņus gadus ilgais ceļojums krievu valodas un kultūras pasaulē jau ir beidzies.”

Godam veikt Krievu kultūras centra vadītājas pienākumus, stājoties šajā amatā pēc Geroidas Bogdanovas, kura šim darbam veltījusi gandrīz ceturtdaļgadsimtu un, diemžēl, jau devusies aizsaulē, nebūt nav vienkārši – liek sevi manīt iepriekšējās vadītājas autoritāte.

„Jautājums par šī amata uzticēšanu man neatrisinājās vienā mirklī un tika apspriests vairākkārt. Un, saņemot piedāvājumu kļūt par Krievu nama vadītāju, es, izvērtējusi savas spējas, nodomāju, ka šī ir tieši tā vieta, kur varēšu tās maksimāli realizēt gan radošajā, gan lietišķajā jomā. Tāpēc piekritu, vēl jo vairāk tāpēc, ka krievu kultūra man ir tuva un saprotama,” stāsta Nataļja Kožanova. Taču sākotnēji viņa neizslēdza iespēju, ka tad, ja būs nepieciešamība, noteikti izmantos darba kolēģu – savu padoto -- pieredzi un padomus, jo daudzi no viņiem KKC strādā jau ilgus gadus un labi pārzina nelielā kolektīva darba specifiku.

Direktore uzskata, ka skolotāja profesionālās īpašības -- daudzpusība, tolerance un sapratne, nekādi nevar traucēt KKC vadīšanā: „Laikos, kad tas bija aktuāli, es biju skolas avīzes kuratore, gatavoju Jautro un atjautīgo kluba komandas uzstāšanās. Man palaimējās būs klases audzinātājai desmitajās klasēs. Vārdu sakot, bija kur pilnveidot organizatoriskās prasmes. Turklāt es esmu zinātkāra, mani interesē viss jaunais un neordinārais. Dzīvoju pēc principa, ka tas, ko esmu iemācījusies, vienmēr noderēs. Piemēram, rudens sākumā pabeidzu pārkvalikācijas kursus Alberta koledžā programmā „Kultūras menedžments”.”

Stājoties Krievu kultūras centra vadītājas amatā, Nataļja Kožanova nolēma, ka, izrādot cieņu tā tradīcijām, neko radikāli nemainīs, taču dažas korekcijas KKC darbā, iespējams, būs jāievieš, jo ar svaigu skatu problēmas var novērtēt it kā no malas. N. Kožanova secināja, ka KKC ir pašpietiekama radoša nacionāla kultūras iestāde, kuras kolektīvs tiek galā ar noteiktajiem uzdevumiem. Taču Nataļja uzskata, ka KKC darbā trūka caurspīdīguma un ciešākas saiknes ar Daugavpils iedzīvotājiem, kuriem dažādu iemeslu dēļ ir vājš priekšstats par KKC darba specifiku, bet dažiem – arī par tā misiju un pastāvēšanu.

Vīruss netraucēja

Nataļja sāka vadīt KKC ļoti sarežģītā laikā, kad sāka izplatīties koronavīruss un drīz vien tika izsludināta pandēmija, un tas viss joprojām traucē pilnvērtīgi plānot darbu un rīkot dažādus pasākumus. Tie vai nu jāatceļ, vai jāorganizē citā laikā. Taču, neskatoties uz to, centra darbība nav apstājusies pat t.s. attālinātā darba laikā.

Pagājušajā gadā bija daudzas jubilejas – apritēja 25 gadi, kopš tiek rīkotas Slāvu kultūras dienas, trīsdesmit gadi folkloras ansamblim „Slavjanka” un telpiskās mākslas meistaram Pjotram Hudobčenokam, kurš aizvien pārsteidz skatītājus ar saviem šedevriem. „Šos Krievu kultūras centram svarīgos notikumus nedrīkstēja atstāt bez ievērības. Taču pandēmijas dēļ mēs nevarējām tos pilnvērtīgi nosvinēt. Koronavīruss lika ne tikai panervozēt, bet arī likt lietā izdomu. Piemēram, krievu tautas svētki „Jabločnij spas” pārvērtās ražas svētkos „Oseņini”, bet I. Brodskim veltītā literāri muzikālā kompozīcija „Ziemassvētku romance” pārtapa videofilmā,” stāsta Nataļja Kožanova.

Karantīnas laikā dažas izmaiņas notika arī KKC ēkā – logiem tika noņemtas restes, aktu zālē tika atbrīvota vieta, kur atradās pastāvīgā ekspozīcija, lai varētu izvietot maināmas izstādes. Šeit jau notikusi Daugavpils mākslinieku Leonīda Mudrakovska un Pjotra Hudobčenoka darbu izstāde. Savukārt P. Hudobčenoka jaunie darbi iedvesmoja izveidot vēl vienu ekspozīciju „Pasaku istaba”, kurā apmetās krievu tautas pasaku varoņi. Šajā istabā bērni varēs doties interaktīvā ceļojumā burvju valstībā. Darbs „Pasaku istabā” turpinās, pašlaik meistars veido kompozīcijas pēc literāro pasaku sižetiem.

KKC direktore uzskata, ka darbs ar jaunatni ir viens no svarīgākajiem centra darbības virzieniem: „Tā, pirmām kārtām, ir pēctecība. Mūsu kolektīvu dalībnieki pārsvarā ir vecāka gadagājuma cilvēki. Tāpēc gribas saglabāt tradīcijas, nodrošinot paaudžu saikni, kad vecākā paaudze klātienē nodod savu pieredzi jauniešiem. Meklēsim jaunus talantus un iesaistīsim mūsu pašdarbības kolektīvos.”

Ir vēl kāda svarīga nianse. Uz Krievu namu dažkārt atnāk vecāki un stāsta, ka viņu bērni, lai arī izglītības iestādēs mācās latviešu valodā, tomēr vēlas iepazīt krievu kultūru, saglabāt savas saknes un kopt tradīcijas.

Tādējādi Krievu namā tika organizēta vasaras nometne „Pasaku sēta”, kur pussimts bērnu šovasar varēja piedalīties darbnīcās un apgūt krievu tautas tradicionālās amatu prasmes, mācīties krievu tautas dziesmas, dejas un pasakas. Tika svinēta Ģimenes, mīlestības un uzticības diena, nometnes dalībnieki apmeklēja Slutišķu vecticībnieku ciemu. Noslēgumā tika rīkots koncerts vecākiem, kurā bērni demonstrēja visu, ko iemācījušies triju nedēļu laikā. „Koncerts bija aizraujošs. Taču tas nebūtu iespējams bez talantīgu un profesionālu vadītāju pūlēm. Domāju, ka pateicīgi viņiem ir daudzi un ceru, ka mūsu sadarbība turpināsies,” saka Nataļja Kožanova.

Krievu nama jaunā saimniece plāno organizēt skolēniem teātra studiju, deju kolektīvu „tiem, kam pāri 20”, turpināt dzimtās pilsētas vēstures izpēti un saglabāšanu, kā arī nodibināt kontaktus ar Krievijas kultūras darbiniekiem (aktieriem, režisoriem un rakstniekiem), lai iepazīstinātu daugavpiliešus ar mūsdienu krievu kultūru klātienē, ne tikai ar televīzijas un interneta starpniecību.

Nav brīva laika

Par KKC pašreizējo darbību un plāniem var runāt bezgalīgi, bet – kādas rūpes, izņemot Krievu namu, vēl ir Nataļjai Kožanovai? Noskaidrojās, ka viņai gandrīz nav brīva laika, bet, ja gadās kāds brīvāks brīdis, Nataļja lasa grāmatas, iet uz teātri, koncertiem, dažkārt ada vai dodas „fotomedībās”.

Tomēr vislielākā aizraušanās ir spēle „Kas? Kur? Kad?” – Nataļja šajā spēlē ir pieckārtēja Latvijas čempione. Vairākkārt piedalījusies pasaules čempionātos un daudzās citās starptautiskās sacensībās. Pašlaik Nataļja Kožanova piedalās spēlē komandas „Trīs iksi” (kapteine Evita Savicka). „Spēle ir ne tik daudz iespēja nodemonstrēt un attīstīt savu intelektu – vairāk tā ir komunikācija ar draugiem, ceļojumi un daudz prieka. Lai gan 2020. gadā mēs nevarējām piedalīties Daugavpils čempionāta ikmēneša sacensībās un aizbraukt uz turnīru Odesā, mūsu komandai tomēr izdevās „apvest ap stūri” aizvadīto gadu un nedaudz paceļot – janvārī mēs bijām Polockā, kur piedalījāmies turnīrā „Slavjanka”, augustā – Klaipēdā, „Memel Cup” sacensībās, bet oktobra sākumā Saulkrastos cīnījāmies par barona Mihauzena kausu. Ar nepacietību gaidām brīdi, kad atkal varēsim sacensties, kā ierasts,” stāsta N. Kožanova. Jāpiebilst, ka viņa ir arī Daugavpils intelektuālo spēļu kluba „Erudīts” skolēnu līgas kuratore.

Nataļjai Kožanovai nav mājdzīvnieku: „Alerģija. Kad skolēni grib man dāvināt kādu mājdzīvnieciņu, es nekavējoties brīdinu, ka to nekādā gadījumā nedrīkst darīt, jo zvēriņš aizies bojā no bada un skumjām. Taču reiz mani atjautīgie Jautro un atjautīgo kluba dalībnieki uzdāvināja man datorpeli ar uzzīmētām acīm un ūsām, un nu jau vairāk nekā desmit gadus tā dzīvo pie manis grāmatplauktā.

Starp citu, N. Kožanovai nav arī dzīvesbiedra – personīgajai dzīvei neatliek laika. Taču viņa brauc uz vecāku vasarnīcu. Turklāt ne tikai priecājas par puķēm un elpo svaigu gaisu, bet arī nopietni aizraujas ar dārzkopību, jo ir pārliecināta, ka fizisks darbs vienmēr nāk par labu, kā arī palīdz garīgajā darbā. „Man ir lieliski vecāki. Ar savu piemēru viņi iemācīja man atbildīgi veikt jebkuru darbu un rūpēties par tiem, kas ir līdzās. Lai viņiem un visiem citiem cilvēkiem stipra jo stipra veselība!” sarunas noslēgumā novēl Nataļja Kožanova.