Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2021. gada 3. marts
Trešdiena
Marts, Tālavs, Tālis
-0.7 °C
daļēji mākoņains

Rēzeknes apkaime un pilsēta – Lūznava

1982. gadā paziņojumā par audzēkņu uzņemšanu Friča Roziņa Maltas sovhoztehnikumā norādīts, ka mācību iestādes adrese ir Rēzeknes rajons, Lūznava, bet uz šejieni var nokļūt ar autobusu Rēzekne-Ismeri-Glužņeva-Malta vai Rēzekne-Vertukšņa-Maltas sovhoztehnikums1. Kā liecina mani novērojumi, tad pasts parasti pirmais reaģēja uz apdzīvoto vietu nosaukumu izmaiņām, savukārt sabiedriskā transporta pieturas itin bieži vietvārdus iekonservēja.

Lūznava ir jaunāka forma, senākas ir Glužņeva, Dlužņeva. Mēs parasti šo vietu saucām Glužņeva.

Fricis Roziņš (savulaik tiesāts kopā ar Raini un citiem jaunstrāvniekiem) bija Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes Izpildu komitejas (Iskolata) pēdējais vadītājs. „No 1917. gada 22. decembra līdz 1918. gada 4. janvārim Valkā notika Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress. Iskolatu pārvēlēja, izpildkomiteja pārtapa par valdību 24 locekļu sastāvā ar F. Roziņu kā priekšsēdētāju”2. Šajā kongresā 31. decembrī tika apstiprināta arī Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu pievienošana Iskolata pārvaldē esošajai Vidzemes guberņas daļai.

Par Iskolata vadītāju Fricis Roziņš bija nepilnus divus mēnešus – 1918. gada februāra beigās ķeizariskās Vācijas karaspēks ieņēma visu tagadējās Latvijas teritoriju. Pētera Stučkas valdībā Fricis Roziņš bija Zemkopības komisārs. 1919. gada pavasarī viņš saslima ar plaušu karsoni vai Spānijas gripu un 7. maijā Lūznavā nomira3. Apbedīja viņu Brāļu kapos Rīgā.

Krievijas imperators Nikolajs I 1851. gada 15. februārī parakstīja rīkojumu par dzelzceļa līnijas no Sanktpēterburgas uz Varšavu izbūvi. Dzelzceļu sāka būvēt 1852. gadā, 1288 km garo maģistrāli ar 63 stacijām un 3 pieturām izbūvēja 10 gadu laikā un svinīgi atklāja 1862. gadā.

Šī dzelzceļa projektēšanā un izbūvē, it īpaši tiltu būvē, piedalījās slavenais inženieris Staņislavs Kerbedzs4 (1810–1899)5. „S. Kerbedzs dzimis Lietuvā, Naujadvarē, kas atrodas netālu no Panevēžas. Pēc izcelsmes viņš ir lietuvietis (Kerbedis), bet pārpoļojies”6. Ar viņa dzīvi, plāniem un piemiņu ir cieši saistīta Lūznavas muižas vēsture.

„Pēc pirmās sievas nāves Staņislavs Kerbedzs 39 gadu vecumā apprecējās ar 19 gadus veco Mariju Janovsku – Viļānu muižnieka Vikentija Janovska meitu, mākslinieci"7. Vīrs un sieva lielāko daļu laika pavadīja Sanktpēterburgā, tur 1855. gadā piedzima viņu meita Jevgenija8. Kopumā viņiem bija 6 bērni.

Kad Staņislavam palika 60 gadu, no brāļiem Jūlija un Pētera Dlužņevskiem viņš nopirka Laizānu muižu. 1905. gadā, kad visapkārt virmoja nemieri, meita Jevgenija sāka celt šeit greznu kungu māju. Pēc 6 gadiem darbus pabeidza – uzbūvēja tādu kā pasaku pili, lai Eiropas māksliniekiem nebūtu kauns te rezidēt!

Latgale nav tikai koka arhitektūras un baroka zeme. Kad 19. gs. beigās – 20. gs. sākumā Eiropā kā meteorīts uzplaiksnī jauns mākslas9 virziens, Latgale atrodas starp Vīni, Berlīni, Varšavu un Sanktpēterburgu. Latgales jūgendstils ir autonoms, savpatīgs fenomens. Noskata, pārvērtē un pielāgo Viļņā, Varšavā un Picerī redzēto. Latgales jūgendstils ir lokālās rocības un stila izjūtas paraugs, kurš vēl īsti nav izpētīts un novērtēts!

Pirmā pasaules kara gados šajā tikko uzceltajā jūgendstila pērlē izmitinājās karaspēks.

1917. gada pēdējos mēnešos Lūznavā dislocējās arī t.s. Glazenapa partizānu vienība. Tā bija krievu karaspēka speciālo uzdevumu vienība, ko komandēja atamans Peters fon Glazenaps (1882–1951). Viņa sieva Marija (aviatore, tankiste, publicējusi par karu memuārus) bija no Borhu dzimtas (tēvs Staņislavs Borhs, dzimis 1860. gada 21. jūlijā Marinzejā).

Glazenapieši Latgalē apsargāja arī 5. armijas virspavēlnieku (štābs Dvinskā). Daugavpilī viens cilvēks pirms pāris gadiem atrada glazenapiešu krūšu nozīmīti.

Glazenapa t.s. partizānu vienībā kavalērijas divizionu komandēja pulkvedis Vladimirs Kovaļevskis (1876–1958). Viņš sarakstīja dienasgrāmatu, kuras mašīnraksts glabājas Parīzē, Baltās kustības arhīvā. Dienasgrāmatā ir arī par Lūznavu. „Grezna muižkungu māja. Tvaika apkure, ūdensvads un elektrība. Sienu apdare – ozols un sarkankoks. Visur gleznas, bronza un kristāls. [..] Simts soļu attālumā agrākā māja, tur kanceleja. Zaldāti 3 gadu laikā visu pieķēzījuši. Parks un augļu dārzs. Iebraucot plata, versti gara liepu aleja ar veciem, augstiem kokiem."10

1923. gadā Valsts zemes fondā ieskaitīto īpašumu sarakstā ir arī Rozentovas pagastā esošā Dlužņevas (tieši tā tur rakstīts!)11 muiža. Par šī atsavinātā nekustamā īpašuma bijušo īpašnieci uzrādīta Jevgenija Staņislava meita Kerbedze. Tajā pat sarakstā var izlasīt, ka šai sievietei piederēja arī Riebiņu muiža12 Silajāņu (vecais nosaukums Solujuoņu) pagastā, bet Sofija Staņislava meita Kerbedze ir Viļānu muižas līdzīpašniece.

„No 1922.–1944. gadam Lūznavas muižā tika izvietota Laizānu kurlmēmo skola, vienīgā šāda tipa mācību iestāde Latgalē. Ēka tika pielāgota skolas vajadzībām – ievilkta centrālapkure, lielās telpas pārdalītas ar šķērssienām.”13

Lūznava – viens no visnozīmīgākajiem izglītības centriem Latgalē 20. gadsimtā!

„Dažôs mujžôs mujžiniki atkloj bàrnu elementarškolas. Pyrmâ vitâ ir mynams Lajzanu mujžas ipašniks Kerbedzs, kas jau šù rudin grib atklót un isókt nu latvišu volúdas. Šej byus pi mums pyrmô škola, kur bàrnus mócís latviski. Poļu bàrnim pasnégs ar pòlu volùdas mócíbu. Vínígi jònùžàloj, ka Kerbedzia kungs školu grib atklót tik šaurôs ramkôs: školâ tiksùt pijémti tik mujžas kolpu bàrni”14.

Šķiet, ka tas bija Jevgenijas brālis vai brālēns, kas to skolu organizēja. Cik var noprast, tad 1906. gada rudenī šī skola arī tika atklāta. Līdzīga tipa skolu tajā pat laikā plānoja atvērt arī brāļi Bohomoļci15 Rozentovā.

Ļoti iespējams, ka tā skola Lūznavā ir pasaulē pirmā oficiālā skola, kur maziem bērniem mācības notika latgaliski.

Lūznavā 1946. gadā sāka darboties lauksaimniecības skola. Vēlāk šo mācību iestādi pārdēvēja par Maltas zooveterināro tehnikumu, tad par Maltas lauksaimniecības tehnikumu, noslēgumā par Maltas sovhoztehnikumu16.

Tehnikuma laikā ap bijušo muižu izauga īsta pilsētiņa. 1971. gada 27. martā atklāja jauno kopmītni 416 cilvēkiem. „Piecstāvu ēkā ir ērtas, saulainas istabiņas, kurās dzīvos pa 3–4 audzēkņi. [..] Visu pirmo stāvu un pagraba telpas aizņem liela, glīta ēdnīca ar 250 vietām un moderna virtuve"17.

Tur es ēdu, tur es gulēju 2006. gada 26. –27. jūlijā. Lūznavā no 23. līdz 30. jūlijam noritēja 3x3 nometne. Ilga Šuplinska vadīja ievirzi „Latgaliešu valoda un literatūra", tās ietvaros notika latgaliešu literātu vakars „Annas diena dzejiskās noskaņās". Bija daudz runātāju uz skatuves, arī klausītāju bija vai pilna Lūznavas Profesionālās vidusskolas Pasākumu un kino demonstrēšanas zāle. Vēlu vakarā sākās nīkšana, vēlāk karstā un zvaigžņotā naktī nelielā kompānijā bija romantisks gājiens pie Lūznavas Madonnas.

Gājām gar skaisto muižas ēku, kura bija ieaugusi milzīgās tūjās un kurā tad atradās Lūznavas pamatskola18.

Ko vēl pateikt?

Lūznavas muiža ir izcili skaista. Kaut kas līdzīgi skaists Latgalē vēl ir Preiļos un Rikavā, bet Austrumsēlijā Červonkā un Kalkūnos.

1 F. Roziņa Maltas sovhoztehnikums uzņem audzēkņus mācībām // „Padomju Daugava", 29.05.1982.
2 Šneps-Šneppe M. Latgale – atspulgi vēstures spogulī – [B.v.]: Madris, 2020., 126.lpp.
3 Cik var noprast, nomira tieši bij. Lūznavas muižā.
4 Tieši viņš, piemēram, projektēja dzelzceļa tiltu pār Daugavu tā laika Dinaburgā. Tas bija pirmais metāla tilts (saukts čugunka) šajā pilsētā pār upi, tā garums bija apmēram 400 metri. Staņislavs Kerbedzs bija arī visas dzelzceļa līnijas Sanktpēterburga–Varšava izbūves direktora vietnieks.
5 Todteuliste // „Rigasche Rundschau", 14.04.1899.
6 Anspaks A. Kas noticis Riebiņos? // „Cīņa”, 05.07.1986.
7 Anspaks A. Kas noticis Riebiņos? // „Cīņa”, 05.07.1986.
8 Mira 1946. gada 10. jūlijā Romā, apglabāta līdzās savam tēvam Varšavā.
9 Jūgendstils bija arī apģērbā, interjerā u.c. Sandrai Ratniecei ir promocijas darbs par jūgendstila poētikas iezīmēm latviešu literatūrā.
10 https://paris1814.com/glazenap (skat. 26.01.2021)
11 Valsts zemes fondā.. // „Valdības Vēstnesis”, 23.05.1923.
12 To Staņislavs Kerbedzs nopirka 4 gadus vēlās par tag. Lūznavu.
13 http://www.luznavasmuiza.lv/muza/vesture/ (skat. 10.11.2020)
14 Kustiba stórp myúsu mujzinikim // „Auseklis", 29.09.1906.
15 1905.–1906. gadā latgaliešu laikrakstos tā arī drukāja – Bohomolci. Tā ir viena no pirmajām reizēm, kad drukā parādās latgaliešiem neierastais burts h.
16 Ar to arī Maltas vārds no mācību iestādes nosaukuma pazūd, paradās realitātei atbilstīgākais Lūznava.
17 Studens K. Jauna kopmītne Maltas lauksaimniecības tehnikuma audzekņiem // „Avangards", 08.04.1971.
18 Tā muižas galvenajā ēkā darbojās no 1998. līdz 2009. gadam.

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.