Daugavpils novada dome apstiprinājusi jaunus saistošos noteikumus par sociālo palīdzību Daugavpils novadā, kas paredz sniegt materiālo pabalstu mājsaimniecībām un to personām, bāreņiem, audžuģimenēm, krīzē nonākušām personām pamatvajadzību nodrošināšanai un savas situācijas uzlabošanai.
Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova skaidro, ka saistošie noteikumi pārstrādāti jaunā redakcijā, jo vecajos bija veikti daudzi grozījumi un tie jau bija grūti saprotami iedzīvotājiem.
Saistošie noteikumi paredz vairākus pabalstu veidus -- garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu, pabalstu atsevišķu izdevumu apmaksai (pabalsts bērna izglītības procesa nodrošināšanai un veselības aprūpes pabalsts), pabalstu krīzes situācijā, pabalstu bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam, kā arī pabalstu audžuģimenei.
Mainījies ir GMI pabalsta apmērs, kas pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā tagad ir 109 eiro, bet pārējiem -- 76 eiro. Palielināts vienreizējs pabalsts audžuģimenēm apģērba, sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei, kas tagad katram bērnam ir 200 eiro līdzšinējo 142 eiro vietā. Tāpat palielināts pabalsts bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei, kura apmērs tagad ir 821 eiro.
Ieviests arī jauns termins “pabalsts atsevišķu izdevumu apmaksai”, kurā iekļauti vairāki pabalstu veidi -- pabalsts bērna izglītības procesa nodrošināšanai (mācību līdzekļu un kancelejas preču iegādei) 22 eiro apmērā vienam bērnam reizi gadā, pabalsts skolēna ēdināšanas apmaksai, kas tiek maksāts katru mēnesi mācību gada laikā atbilstoši skolā noteiktajai ēdināšanas maksai, veselības aprūpes pabalsts ne lielāks par 36 eiro gadā, pabalsts ortodonta pakalpojumu segšanai -- līdz 100 eiro gadā un pabalsts briļļu iegādei trūcīgas mājsaimniecības bērnam ar redzes traucējumiem līdz 36 eiro gadā.
Tāpat kā iepriekš paredzēts vienreizējs pabalsts krīzes situācijā ne vairāk kā 400 eiro, vienreizējs pabalsts divu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apmērā (šobrīd 109 eiro) patstāvīgas dzīves uzsākšanai bērnam bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam, kuram pēc pilngadības sasniegšanas beidzas ārpusģimenes aprūpe. Ja šim bērnam ir invaliditāte, tad pabalsts ir 163 eiro. Tāpat pašvaldība maksā pabalstu bērnam bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam izglītības iegūšanai ikmēneša izdevumiem.
Saistošo noteikumu īstenošanai sociālie pabalsti 2021. gadā ieplānoti 554 608 eiro apmērā. Saistošajos noteikumos paredzēto palīdzību var saņemt personas, kuru dzīvesvieta deklarēta Daugavpils novadā.
Noteikts ienākumu slieksnis maznodrošinātas mājsaimniecības statusa iegūšanai
Daugavpils novada dome apstiprinājusi arī pašvaldības saistošos noteikumus “Par maznodrošinātās mājsaimniecības statusa noteikšanu Daugavpils novada pašvaldībā”, kas nosaka jaunu ienākumu līmeni Daugavpils novadā deklarētajām personām, lai mājsaimniecību vai atsevišķu personu mājsaimniecībā atzītu par maznodrošinātu.
Mājsaimniecība vai atsevišķa persona mājsaimniecībā atzīstama par maznodrošinātu, ja tās vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 327 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 229 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.
Maznodrošinātas mājsaimniecības statusa īpašnieki var pretendēt uz Eiropas fonda atbalsta pakām un tādejādi ietaupīt līdzekļus pārtikai, higiēnas un saimniecības precēm un skolas piederumiem, kā arī var pretendēt uz citiem atvieglojumiem, piemēram, uz palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā, bezmaksas juridisko palīdzību, uz atvieglojumiem Latvenergo pakalpojumiem un nekustamā īpašuma nodokļa nomaksai.
Daugavpils novadā maznodrošināto skaits ar katru gadu pieaug. 2018. gadā novadā bija 98 maznodrošinātas ģimenes un 192 personas, 2019. gadā -- 260 ģimenes un 440 personas, bet 2020. gadā – 339 ģimenes un 553 personas. Uz šī gada janvāra beigām novadā reģistrētas jau 182 maznodrošinātas ģimenes un 248 personas.
Tiek prognozēts, ka šis personu loks var būtiski palielināties, jo ienākumu līmenis, pie kura mājsaimniecība tiek atzīta par maznodrošinātu, tiek būtiski palielināts. Turklāt pastāv risks, ka, būtiski palielinoties iespējām saņemt pabalstus, var mazināties darbspējīgo iedzīvotāju interese pilnvērtīgi iesaistīties darba tirgū.
