Daugavpilī atrodas septiņi objekti, kuru nosaukumā ir vienības vārds un kuri ir vēsturiski nozīmīgi Daugavpils pilsētas kultūrvides attīstībā. Pašlaik plašāk apspriestākais no tiem ir Vienības dārzs, kurā šogad plānoti vērienīgi labiekārtošanas darbi.
Pagājušā gadsimta sākumā Daugavpils kļuva par nozīmīgu rūpniecības centru. Starpkaru periodā attīstījās pilsētas ekonomika un kultūras dzīve. Arī pirmās Latvijas brīvvalsts laikā pilsētas iedzīvotāju sastāvs bija daudznacionāls. Te dzīvoja latvieši, ebreji, poļi, krievi, baltkrievi un daudzu citu tautību pārstāvji. Sākoties Ulmaņlaikam raksturīgajai monumentālajai celtniecībai, Daugavpils apbūvē parādījās vairāki objekti, kas savā nosaukumā nesa vienības vārdu un simbolizēja valstisko piederību un tautu vienotību.
1935. gada 23. novembrī tika atklāts Vienības tilts pār Daugavu, kas savienoja Daugavpili un Grīvu. Šis tilts kļuva ne tikai par vienotības simbolu starp abiem Daugavas krastiem, bet arī bija pirmā šāda veida tērauda būve visā Baltijā. Vienības tiltu Daugavpils pusē greznoja uzraksts „Ej, tautieti, droši pāri paša celtam tiltiņam”. Otrā pasaules kara laikā, 1941. gadā, atkāpjoties vācu karaspēkam, tika uzspridzināti vairāki tilta posmi, kas vēlāk tika atjaunoti. Vērienīga tilta rekonstrukcijas notika 1989. gadā, kā arī 2007. gadā.
1937. gadā Daugavpils kultūrvēsturiskā centra ainavu papildināja viena no tā laika Latvijas daudzfunkcionālākajām un vērienīgākajām monumentālajām celtnēm – Vienības nams. Jau ieliekot Vienības nama pamatakmeni 1936. gadā, Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedrs Marģers Skujenieks uzsvēra: „Šis nams būs īsta tautas pils, kas palīdzēs nostiprināt valsti un sabiedrisko dzīvi”. Līdzās Vienības namam tika ierīkots arī Vienības laukums, kas arī mūsdienās ir centrālā pulcēšanās vieta pilsētā valsts svētkos, kultūras, izklaides un citos sabiedriski nozīmīgos pasākumos.
Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas šiem objektiem pievienojās arī Vienības iela (iepriekš -- Aleksandra Ņevska un 3. janvāra iela) un Vienības pamatskola. Tomēr viens no vēsturiski interesantākajiem un pašlaik aktuālākajiem objektiem ir Vienības dārzs, kura apbūve laika gaitā mainījusies.
Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja Vēstures nodaļas vadītāja Valentīna Slavkovska pastāstīja, ka Vienības dārza nosaukums Daugavpils pilsētas apbūvē figurēja jau starpkaru periodā. Par Vienības dārzu no 1935. līdz 1940. gadam sauca tagadējo Andreja Pumpura skvēru. Līdz 1936. gadam tas bija Aleksandra dārzs, bet tautā ilgus gadus tika saukts arī par „Tareločku”. No 1940. līdz 1988. gadam šo vietu sauca par Puškina dārzu un 1. maija dārzu, bet, sākoties Trešās Atmodas laikam, 1988. gadā kādreizējais Vienības dārzs ieguva savu pašreizējo nosaukumu – Andreja Pumpura skvērs.
Atjaunotās Latvijas Republikas laikā Vienības dārza nosaukums parādās 2009. gada Daugavpils pilsētas teritorijas plānojumā. Ar šo nosaukumu tiek apzīmēta zaļā zona Vienības, Parādes, Teātra un Rīgas ielas kvartālā, kas vietējos preses izdevumos vēl 2015. gadā tiek saukta par skvēru pie ugunsdzēsēju depo. Arī šajā teritorijā dažādos vēsturiskos laika posmos atradās sabiedriski nozīmīgi kultūras objekti.
1913. gadā toreizējā Dvinskā bija četri kinoteātri. Viens no pirmajiem bija teātris -- iluzions „Eden”, kas atradās tieši pie Rīgas un Aleksandra Ņevska (tagad Vienības) ielas krustojuma. 1940. gadā kinoteātrim mainīts nosaukums – „Daugava”. Kinoteātra koka ēka vairākkārt tika pārbūvēta, bet 1950. gadā tā kā novecojusi un nedroša tika nojaukta. Piecus gadus vēlāk nosaukumu „Daugava” pārņēma jaunuzbūvētais kinoteātris Gogoļa (tagad Saules) un Viestura ielas krustojumā.
Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados vecā kinoteātra „Eden” vietā tika atklāts kinoteātris „Celtnieks” ar 400 skatītāju vietām. Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja Vēstures nodaļas speciāliste Ineta Janovska pastāstīja, ka ziņas par kinoteātra darbību atspoguļotas tā laika preses izdevumos. 1958. gadā „Celtniekā” tika veikta pārbūve. Laikraksts „Cīņa” 1958. gada 21. decembra numurā publicēja ziņu, ka pārbūvētajā kinoteātrī „Celtnieks” pieejams jaunais platekrāna formāts. Pirmā platekrāna filma – „Partizānu dzirkstele”. 1965. gada 16. jūlija avīzes „Padomju Jaunatne” numurā vēstīts: „Daugavpils rosīgi gatavojas svētkiem. Pie platekrāna kinoteātra „Celtnieks” uzstāda Goda plāksni, kurā būs redzami Daugavpils labākie ļaudis”. Savukārt dienu vēlāk – 1965. gada 17. jūlijā -- izdevums „Avangards” raksta, ka, gatavojoties pilsētas svētkiem, pie kinoteātra „Celtnieks” ierīkots jauns skvērs. Dažos avotos šis skvērs jau padomju gados tiek saukts par Vienības skvēru.
1976. gadā kinoteātris „Celtnieks” tika nojaukts, jo šajā vietā tika plānots būvēt vērienīgu celtni – „Padomju namu”, kas savos apmēros būtu bijis līdzvērtīgs tur pat esošajam Vienības namam. „Padomju nams” tika plānots kā moderna piecu stāvu daudzfunkcionāla taisnstūrveida ēka ar cilindrisku konstrukciju tās iekšpusē. Ēka bija paredzēta Daugavpils pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas vajadzībām, jo izpildkomiteja tika izvietota vēsturiskajā Saules skolas ēkā, par kuras atjaunošanu aktīvi iestājās vietējā inteliģence. Vēl 1974. gadā avīzes „Dzimtenes Balss” korespondents J. Ūdris savā publikācijā apjūsmoja Daugavpili, pilsētvidē sastopamos latviskos nosaukumus, kā arī kafejnīcu „Pārsla”, veco ugunsdzēsēju depo un kinoteātri „Celtnieks”, kuriem „rit mūža pēdējie gadi, jo šeit pacelsies elegantais Padomju nams”.
Pēc kinoteātra un kafejnīcas „Pārsla” nojaukšanas šajā teritorijā tika ierīkota zaļā zona. Par kādreiz plānotā grandiozā „Padomju nama” celtniecību atgādina vien Jāņa Lejnieka raksts „Vai atcerēsimies Latvijas arhitektūru astoņdesmitajos?” žurnāla „Māksla” 1990. gada 1. numurā. Tajā publicēta lepnā Daugavpils „Padomju nama” skice un citās Latvijas pilsētās plānoto grandiozo sabiedrisko ēku vizualizācijas, kas tālāk par arhitektu plāniem un maketiem realizētas netika.
Mūsdienās Vienības dārzs ir viena no pilsētas zaļajām zonām, kas savieno divus Daugavpils kultūrvēsturiskā centra objektus – Vienības laukumu un Dubrovina parku, kur regulāri notiek sabiedriski nozīmīgi kultūras un valsts svētkiem veltīti pasākumi. Aktualizējot Latvijas simtgades pasākumus, Daugavpils Latviešu biedrība un tās vadītāja Genovefa Barkovska 2012. gadā nāca klajā ar ierosinājumu Vienības dārzā izveidot Latvijas simtgadei veltītu vides objektu. Šāda objekta nepieciešamību viņa pamatoja ar to, ka pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pilsētā vēl aizvien nav izveidots valstisko piederību apliecinošs kultūras objekts.
„Mēs Daugavpils Latviešu biedrībā jau sen runājām un apspriedām, ko Daugavpils varētu dāvināt Latvijai simtgadē,” stāsta Genovefa Barkovska, „presē izlasījām, ka vairākās pilsētās par godu Latvijas simtgadei cenšas izdarīt kaut ko paliekošu. Uzrunājām ebreju, ukraiņu, baltkrievu, poļu, lietuviešu un krievu kultūras biedrību, kuras atbalstīja ieceri Daugavpilī uzstādīt Latvijas simtgadei veltītu pieminekli vai vides objektu.”
Šādu ieceri konceptuāli atbalstīja arī Daugavpils dome. „Tika izveidota biedrība „Latvijai--100”. Organizējām metu konkursu, kurā uzvarēja projekts „Saules mūžu Latvijai”. Šis piemineklis izrādījās pārāk dārgs. Rīkojām otru konkursu, kurā uzvarēja Ivara Mailīša vides objekts „Saules kalnā” – 100 stabules, kas gavilē Latvijas simtgadei. Uz stabulēm plānots iegravēt 100 slavenāko daugavpiliešu uzvārdus. Vides objekts ir moderns un mūsdienīgs, uz tā var veidot dažādas gaismas instalācijas. Uzsākām ziedojumu vākšanu. Pieminekļa nolikumā bija rakstīts, ka to ziedotāju, kuri ziedos 100 eiro un vairāk, uzvārdi tiks iegravēti bruģakmenī, pieminekļa pakājē. Pirmais ziedotājs bija Ruslans Golovans – Daugavpils domes jurists. Pavisam bija kādi seši cilvēki, kuri ziedoja 100 un vairāk eiro. Tajā skaitā arī ilggadējā Krievu kultūras centra vadītāja Geroida Bogdanova un priesteris Aleksandrs Madelāns, kuri nu jau aizgājuši mūžībā. Ziedojumos biedrība savāca nepilnus 5000 eiro. Dotācijas nāca arī no pilsētas un novada pašvaldības, jo bija jāsedz ar konkursiem saistītie izdevumi. Konkursa uzvarētājiem bija paredzētas naudas balvas,” skaidro Genovefa Barkovska.
Līdzekļi Vienības dārza teritorijas labiekārtošanai un vides objekta celtniecībai tika iekļauti 2018. gada Daugavpils budžetā, tomēr, tā kā darbi gada laikā netika uzsākti, vēlāk tie tika pārdalīti citiem mērķiem. Tā kā ar vides objekta izveidi saistītie darbi apstājās, biedrība „Latvijai--100” ziedojumu kontu bankā slēdza, jo banka ieturējusi komisijas maksu. Genovefa Barkovska paskaidroja, ka atlikusī ziedojumu summa ir 1030 eiro.
Arī pēc 2018. gada Daugavpils Latviešu biedrība vairākkārt aktualizēja vides objekta nepieciešamību. Apstiprinot Daugavpils budžetu 2021. gadam, Vienības dārza izbūvei tika piešķirti 805 700 eiro. Par šiem līdzekļiem Vienības dārzā paredzēts atjaunot un ierīkot jaunus apstādījumus, uzstādīt jaunus soliņus, velo novietnes, puķu kastes, jaunus karogu mastus, 28 jaunus gaismekļus un 144 līnijveida gaismekļus soliņos un celiņu segumā. Darbu veicējs tiks noskaidrots konkursa kārtībā.
Neskatoties uz to, ka pēdējo nedēļu laikā saistībā ar vides objekta izveidi vietējos medijos izskanējuši noraidoši viedokļi, Daugavpils Latviešu biedrības vadītāja Genovefa Barkovska uzsver, ka Latvijas simtgadei veltītās aktivitātes turpinās. „Simtgade jāuztver kā paliekoša nākamajām paaudzēm. Runājot arī par Brīvības pieminekli Rīgā, Latvijas valsts tika dibināta 1918. gadā, bet piemineklis uzcelts vien 1935. gadā. Bet tieši tur notiek visi valsts svētkiem veltītie pasākumi. Tas ir valsts brīvības simbols, bet piemineklis Daugavpilī būtu valsts simtgades simbols,” norāda Genovefa Barkovska.
Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja fotogrāfijas - Kinoteātris „Celtnieks”, Vasaras kafejnīca „Pārsla”
