Verners Zalaks pagājušajā sezonā pievienojās „FC Lokomotiv Daugavpils” – futbolista līdzjutējiem šis viņa lēmums bija negaidīts un arī ne visai saprotams. Taču tas nebūt nebija liels solis atpakaļ.
Atgādinām, ka pagājušajā sezonā Latvijas virslīgas klubiem atļāva vienlaikus sūtīt laukumā astoņus leģionārus. Tādējādi ļoti daudzi pieredzējuši futbolisti, kuri spēlējuši arī Latvijas izlasē, palika ārpus virslīgas. Toties viņi lieliski papildināja un pastiprināja pirmo līgu – visiem tās klubiem pievienojās ļoti labi futbolisti. Piemēram, „FC Lokomotiv Daugavpils” spēlēja Verners Zalaks, Aleksandrs Fertovs, Artis Jaudzems, Dmitrijs Klimaševičs.
Verners Zalaks pastāstīja avīzes „Latgales Laiks” lasītājiem, kā viņš nokļuva „FC Lokomotiv Daugavpils” sastāvā, par aizvadīto sezonu un saviem turpmākajiem plāniem.
-- Kā jūs vērtējat pagājušo sezonu kopumā un savu sniegumu?
-- Lai gan sezona bija ļoti gara un sarežģīta, uzskatu, ka mūsu komanda to aizvadīja lieliski. Divpadsmit spēlēs mēs izcīnījām desmit uzvaras, vienu reizi spēlējām neizšķirti un vienreiz zaudējām. Turklāt mūsu galvenie pretinieki bija gana spēcīgi – arī šajās komandās bija gan leģionāri, gan pieredzējuši futbolisti. Taču mūsu komanda bija teicami nokomplektēta, futbolisti spēlēja ļoti augstā profesionālā līmenī. Uzskatu, ka arī es demonstrēju ļoti labu sniegumu. Laukumā biju no pirmās līdz pēdējai minūtei (12 spēles – 1080 minūtes), izdarīju vairākas rezultatīvas piespēles, pats guvu divus vārtus un nopelnīju četras dzeltenās kartītes.
-- Vai nav aizvainojoši, ka komanda uzvarēja čempionātā, izcīnīja tiesības spēlēt virslīgā, bet tie, kas kaldināja šos panākumus, vairs nav vajadzīgi, komanda vairs nepastāv un bāzēsies pavisam citā pilsētā?
-- Protams, ka bija pāridarījuma sajūta. Ja mums to būtu paziņojuši agrāk, paskaidrojuši, kāpēc pieņemts šāds lēmums, aizvainojums nebūtu tik liels. To, ka „Lokomotiv” pārdod, es uzzināju ziņās. Un tas ir visnepatīkamākais, kas vien var būt. Prezidentam bija pašam visiem jāpiezvana un jāpastāsta, kas notiek.
-- Kas īsti „negāja” komandā „Spartaks”?
-- Es gan neteiktu, ka „Spartakā” kaut kas īsti „negāja”. Esmu apmierināts gan ar kluba vadības darbu, gan komandu kopumā. Mums joprojām ir ļoti labas attiecības. Kad beidzās sezona, es sāku izskatīt variantus, kur varētu spēlēt ārzemēs. Saņēmu vienu konkrētu piedāvājumu, tāpēc pārtraucu attiecības ar „Spartaku”. Taču piedāvājums tika saņemts pandēmijas pirmā viļņa laikā un valstis sāka slēgt robežas. Un sanāca tā, ka man neizdevās aizbraukt. Tobrīd transfēru logs bija tuvu slēgšanai, un lēmums man bija jāpieņem zibenīgi – nespēlēt līdz vasarai un palikt bez komandas vai pievienoties „FC Lokomotiv Daugavpils”. Protams, es gribēju spēlēt un saglabāt fizisko formu. Ar prezidentu vienojāmies, ka spēlēšu bez profesionālā līguma un viņš mani palaidīs uzreiz, kad es saņemšu konkrētu līgumu no ārzemju kluba. Taču vasarā šajā ziņā nekas nenotika un es pilnu sezonu nospēlēju komandā „Lokomotiv”.
-- Kā nokļuvāt Jūrmalas „Spartakā”?
-- Uz „Spartaku” mani uzaicināja kluba sporta direktors Edgars Gauračs. Taču arī galvenais treneris vēlējās, lai es spēlēju viņa vadītajā komandā. Ar „Spartaku” es aizvadīju ļoti veiksmīgu sezonu, treneris bija apmierināts ar manu sniegumu. Savukārt, kad saņēmu piedāvājumu no ārzemēm, kluba vadība to uzņēma ar sapratni un nelika šķēršļus. To, kas notika tālāk, es jau izstāstīju.
-- Kādi ir tuvākās nākotnes plāni?
-- Pašlaik nevēlos mētāties ar skaļiem paziņojumiem, vien varu pateikt, ka strādāju pie savas nākotnes. Taču, kur spēlēšu, pagaidām nevaru pavēstīt.
Verners Zalaks sāka spēlēt futbolu septiņu gadu vecumā. Uz sporta skolas futbola sekciju dzimtajā Jēkabpilī viņu aizveda māte. Tagad divdesmit trīs gadus vecais futbolists atzīst, pēc kāda laika viņš sākas apzināties, ka vēlas saistīt dzīvi ar futbolu, radās vēlēšanās kļūt par profesionālu futbolistu. Jēkabpilieti trīspadsmit gadu vecumā ievēroja BFC „Daugavpils” treneri un uzaicināja trenēties Daugavpils Futbola akadēmijā. Vecāki neiebilda, un jau nākamajā gadā Verners pārcēlās uz sporta internātu, sāka trenēties pie viena no pieredzes bagātākajiem futbola profesionāļiem Ivana Maksimčuka.
Verners uzsver, ka tobrīd viņš sāka pilnveidot savas labākās futbolista prasmes. Pēc diviem treniņu gadiem Daugavpils Futbola akadēmijā Verneru Zalaku uzaicināja uz Latvijas jauniešu izlasi. Jaunais futbolists veiksmīgi aizvadīja dažus turnīrus, un par viņu sāka interesēties skauti no Vācijas, Nīderlandes, Slovākijas. Verners saņēma daudzus piedāvājumus un varēja turpināt treniņus dažādās futbola akadēmijās ārzemēs, tikai nekādi neizdevās nostiprināties konkrētā komandā. Tam bija dažādi iemesli. Taču divdesmit gadu vecumā Verners noslēdza līgumu ar Spānijas 3. profesionālās līgas klubu.
-- Esmu gandarīts par Spānijas klubā pavadīto laiku. Tur ieguvu labu pieredzi, kādu diezin vai būtu iespēja gūt Latvijā. Ikviena sportista dzīve atgādina amerikāņu kalniņus – ir gan kāpumi, gan kritumi. Tāpēc tagad es nenolaižu rokas un strādāju – pilnveidoju sevi, ticu sev un savam sapnim, sarunas noslēgumā saka Verners Zalaks.
Foto no Vernera Zalaka personīgā arhīva
