Ilgstoši ierobežojumi, izmaiņas ierastajā dzīvesveidā, darba zaudēšana – gan to, gan daudz ko citu mūsu dzīvē ienesis koronavīruss. Taču cilvēki vēlas nevis vienkārši izdzīvot, bet dzīvot pilnvērtīgi, nenodarot ļaunumu savai veselībai un psihei. Par to un daudz ko citu avīzes „Latgales Laiks” reportiere runāja ar Daugavpils Universitātes Psiholoģijas katedras docentu, psiholoģijas doktoru, sertificētu psihologu – konsultantu Vitāliju Raščevski.
-- Saistībā ar „Covid-19” situācija ir pagalam nokaitēta, daudziem nolaižas rokas, cilvēki ir neizpratnē, kāpēc tā notiek?
-- Sākumā jātiek skaidrībā ar situāciju, jāizanalizē, kas notiek, un tikai pēc tam jāķeras pie tās risinājuma. Mūsu uzvedību un pašreizējo stāvokli ietekmē divi galvenie faktori: iekšējais (fizioloģija, ģenētika, personības īpatnības) un situatīvais (kultūra, sociālā situācija, konkrēti apstākļi). Mūsu attīstība notiek šo divu faktoru mijiedarbības procesā. Attiecīgi, jebkurā stāvoklī mums ir arī divi resursu avoti problēmas risināšanai – iekšējais un ārējais. Situācijā ar „kovidu” notikums jau ir bijis un ietekmē visus. Šī notikuma nopietnību nav iespējams noliegt, taču katru cilvēku tas ietekmē atšķirīgi. Kāds ieslīgst depresijā un atrodas bezizejas situācijā. Kāds redz jaunas iespējas un viegli pielāgojas pārmaiņām. Apzinoties šo divu faktoru (iekšējā un situatīvā) mijiedarbību, veidojas jauna situācija un rodas izvēle. Katram cilvēkam ir pašam jālemj, kā rīkoties jaunajos dzīves apstākļos. Ir tādi, kuri pilnībā ieslīgst apātijā, depresijā, viņu dzīve brūk, sākas strīdi ģimenē, rodas grūtības ar darbu, ienākumiem. Un ir arī tādi, kuri uzņemas atbildību, neignorējot pašu situāciju, sāk rīkoties, un pat gluži veiksmīgi. Izpratne par to, kas ir ar mani un kas notiek visapkārt – tas ir pirmais, kas jāpārdomā šādā situācijā. Pareizu lēmumu pieņemšanas pamatā ir iekšējā līdzsvara radīšana – ko es spēju ietekmēt, bet kam ir jāpielāgojas. Mēs saprotam, ka esam ierobežoti, taču šajā brīdī paveras jaunas iespējas. Pašreizējā situācijā padomi, kā rīkoties, „psiholoģiskas tabletes” neiedarbojas tā, kā gribētos, jo – kaut arī tas izklausās banāli – mēs esam dažādi. Katram cilvēkam dažādā pakāpē piemīt refleksijas spēja (sevis paša izpratne, apzināšanās), gribasspēks, katram ir savi atšķirīgi ieradumi. Kāds savu ikdienu aizvada pavisam parasti – darbs, mājas, vakariņas, miegs. Kādam ir tieksme uz hedonismu – baudas gūšanu ārējo faktoru ietekmē, nedomājot par citu dzīves jēgu, mērķiem. Pašlaik bauda no notiekošā sabiedrībā ir mazinājusies, jo nenotiek izklaides pasākumi, slēgtas kafejnīcas, restorāni, savstarpēja mijiedarbība ar citiem ir ierobežota, un daudziem cilvēkiem tiešām ir grūti.
Risinājumu var meklēt, atklājot sev ko jaunu un realizējot vecās intereses, kas pastāvīgi tika atliktas laika trūkuma dēļ. Daudzveidība, daudzpusība, sevis atklāšana ir tas, kas var palīdzēt pašreizējos apstākļos. Efektīvs cilvēks nezina, kas ir garlaicība, viņam vienmēr trūkst laika.
-- Kā izkļūt no pašreizējās situācijas?
-- Pret paša gribu nevienu nevar izglābt. Esam izanalizējuši situāciju un tagad sākam strādāt ar sevi. Nākamais svarīgais posms ir lēmuma pieņemšana. Mainot sevi, attieksmi pret situāciju, mēs mainām pasauli sev apkārt. Saprast, apzināties notiekošo, plānot un realizēt domas realitātē – tā ir mūsu priekšrocība salīdzinājumā ar dzīvniekiem. Dzīvnieki galvenokārt dzīvo instinktīvi, t.i., izmantojot programmas, kas izveidojušās evolūcijas procesā. Tie labi adaptējas savā nišā, taču tas viņus arī ierobežo. Piemēram, dzīvnieki nespēj radīt mākslu, kultūru, lai gan to uzvedības formas var būt ļoti sarežģītas. Mūsu spēja rīkoties apzināti arī ir pašatbalsta sistēma, ar kuras palīdzību mēs rodam risinājumu sarežģītās situācijās un mainām pasauli sev apkārt. Šajā gadījumā pozitīva domāšana ir gluži kā laba eļļa automašīnas dzinējam. Vai atceraties pasaku par vardēm, kuras iekritušas pienā, -- viena darbojas ar kājām, cenšoties izglābties, sakuļ sviestu un tiek ārā, bet otra slīkst šajā pienā. Viss notiekošais ir katra cilvēka individuāla izvēle. Mācīties būt elastīgi un pieņemt lēmumus. Mēs esam atšķirīgi, tāpēc viena lēmuma nav, mums ir dažādi rakstura tipi. Dažiem ir sarežģīti pašiem mainīt ierastos „uzstādījumus”, grūti to izdarīt arī ar citu palīdzību, bet tas ir iespējams. Mēs nevaram atļauties stāvēt uz vietas, neko nemainot, citādi paliksim „aiz borta”. Ja parādās depresijas, ielaistu stresa situāciju pazīmes, miega traucējumi, paaugstināta aizkaitināmība, agresivitāte pret apkārtējiem, ir jāmaina dzīvesveids. Ja pašam neizdodas to izdarīt, jāmeklē citu palīdzība. Bieži šo palīdzību var sniegt speciālists (psihologs, psihoterapeits), jo tuneļveida domāšanas ietekmē cilvēkam ir ļoti grūti tikt galā ar situāciju bez citu palīdzības.
Antidepresanti, prettrauksmes līdzekļi un alkohols – mēs varam tos lietot, taču ilgtermiņā šis problēmas risināšanas veids nedod rezultātu. Sāpes var noņemt uz laiku, bet iedzīvoties hroniskā slimībā. Iedarbojoties uz fizioloģiju, nav iespējams atrisināt psiholoģiskas problēmas – tās ir dažādi sistēmas līmeņi. Ņemot vērā savu attīstības līmeni, veselību, sociālo dzīvi, padomājiet par savām perspektīvām, iespējām, mērķiem. Taču galvenais – sāciet rīkoties, mainiet savā dzīvē to, kas jūs neapmierina.
-- Arī liekais svars ir viena no karantīnas problēmām, kura negatīvi ietekmē cilvēkus ne tikai fiziski, bet arī rada psiholoģisku diskomfortu. Ko darīt?
-- Mazkustīgs dzīvesveids, neapšaubāmi, ir liekā svara iemesls. Mūsu senči, atšķirībā no mums, piekopa aktīvu dzīvesveidu. Tikai divdesmitajā gadsimtā radās milzumdaudz profesiju, kuras saistītas ar mazkustīgu dzīvesveidu. Evolūcijai simts gadi ir nieks, organisms nepaspēja pielāgoties mūsdienu dzīves stilam, tāpēc daudziem cilvēkiem kļuva aktuāla liekā svara uzkrāšanās. Šeit darbojas vienkāršs princips – ja esi labi paēdis, ir pienācīgi jāiztērē saņemtā enerģija. Kāds tērē enerģiju piemājas dārzā, kāds skrien, kāds apmeklē trenažieru zāli. Bet, ja netiek ieviestas izmaiņas, mēs paliekam agrākajā līmenī, šajā gadījumā – uzkrājam lieko svaru, jo šajā jautājumā neesam paspējuši evolucionēt. Kad esam to aptvēruši, uzkrājam mazāk enerģijas vai arī tērējam to vairāk, ja negribam iedzīvoties liekos kilogramos. Arī tā ir katra cilvēka individuāla izvēle.
-- Kādas ir sabiedriskās dzīves jaunās tendences? Kā tām pielāgoties?
-- Mēs esam saskārušies ar jaunu sociālo situāciju. Mūsu dzīvē ienāk mūsdienīgas tehnoloģijas, roboti, un darba tirgū attiecīgi mainās pieprasīto profesiju struktūra un speciālistu pieprasījums. Ņemot vērā to, cik strauji dzīvē ienāk informācijas tehnoloģijas, tieša cilvēku komunikācija samazinās. „Kovids” ir saasinājis šo realitāti, un ar to ir jāsadzīvo, jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem, bet, ja tas netiks izdarīts laikus, var palikt pie „sasistas siles”.
Pārmaiņas notiek arī izglītībā. Skolotāja mērķis ir iemācīt – palīdzēt skolēnam saprast un apgūt jaunas prasmes. Tādējādi viena un tā pati informācija ir jāpasniedz dažādi (rādot, stāstot, praktiski), ir jāatbild uz skolēnu jautājumiem, bez kuriem dažkārt netiek izprasta materiāla būtība un nav iespējama virzība uz priekšu. Mācot skolēnus attālināti, var sagatavot krāšņu prezentāciju un uzdot uzdevumus, kuri skolēniem jāizpilda patstāvīgi. Taču bērni ir dažādi, un ne visiem der viena un tā pati informācijas pasniegšanas vai mācīšanas metode. Ir spējīgi skolēni, un ir tādi, kuriem palīdz – skaidro materiālu -- vecāki, repetitori, taču daudziem bērniem mācīšanās apstākļi nebūt nav ideāli, un pastāv ļoti liela iespējamība, ka viņi „izkritīs” no pašreizējā sabiedrības attīstības tempa.
Turklāt pusaudžiem ir atņemta iespēja savstarpēji komunicēt klātienē, bet tas šajā vecumā ir ļoti nepieciešams. Tādējādi drīzumā var rasties jaunas problēmas, kuras būs saistītas ar efektīvām starppersonu attiecībām.
Plašsaziņas līdzekļi kļuvuši par reālu varu – pasaules uzskata veidošanas paņēmienu.
Jau tagad sabiedrība ir sašķēlusies virtuālās apakšgrupās, kurām ir vāja mijiedarbība, un tas agri vai vēlu var izraisīt jaunus konfliktus. Veidojot stingru uzstādījumu sistēmu, būs vieglāk vadīt tos, kuri ir šajās grupās. Ja cilvēks tiek šādi iespaidots, viņš piekrīt tur ieviestajiem noteikumiem, zaudējot spēju kritiski vērtēt situāciju, elastību un domāšanas plašumu.
