Bieži vien pārsteidzošais un unikālais atrodas mums līdzās. Vienkārši mēs to nepamanām, jo uzskatām to par pašsaprotamu lietu. Un tikai skats no malas liek mums apstāties, pievērst uzmanību tam, kas ir mūsu nacionālā bagātība. Un tās ir Latvijas mākslinieku radītās vitrāžas. Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados tās rotāja PSRS Tautsaimniecības sasniegumu izstādes (TSSI) 5. paviljonu – tas bija Latvijas PSR paviljons.
„Maskavā TSSI Latvijas paviljonu rotāja 17 polihromas vitrāžas, kurus pēc speciāla pasūtījuma izgatavoja mākslinieciskās ražošanas kombināta „Māksla” meistari. Piecas no šīm vitrāžām pašlaik atrodas Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā. Taču, kā tas parasti mēdz būt, vēl nesen mums tie bija veiksmīgi dekora elementi. Trīs vitrāžas – „Ventspils”, „Meliorācija” un „Daugavpils” ir savdabīgs posms, kas savieno divas ēkas, kurās izvietotas izstāžu ekspozīcijas,” pastāstīja muzeja galvenā speciāliste Ineta Janovska.
Tādējādi, katru dienu ejot garām Latvijas vitrāžistu lieliskajiem darbiem, neviens nespēja pat iedomāties, cik tie ir unikāli un cik pārsteidzoša ir to vēsture. Divdesmitā gadsimta piecdesmitajos gados šīs vitrāžas lieliski papildināja sasniegumus, ar kuriem pagājušā gadsimta vidū bija slavena Latvijas tautsaimniecība. Vitrāžas kļuva par savdabīgu katalogu, kurā iekļauts viss, ar ko mēs lepojamies un kas ir dārgs mūsu sirdij.
Uzziņai
Latvijas paviljons tika uzbūvēts 1952.—1954. gadā pēc arhitektu A. Aivara, V. Zaķa un K. Plūksnes projekta. Tas atradās centrālajā vietā Baltijas republiku skvēra kompozīcijā. Ēkas galveno fasādi ieskauj divpadsmit kolonnas. Galvenās fasādes logus sākotnēji rotāja vitrāžas ar Latvijas pilsētu ainavām un sižetiem par lauksaimniecības tēmu. Paviljona galvenajai ieejai tika uzstādītas koka durvis, kuras rotāja kokgriezumi, dzintars, kurš vēlāk pazuda bez pēdām.
„Ir zināms, ka sešpadsmit tematiskās vitrāžas bija uzstādītas TSSI 5. paviljona centrālās ieejas abās pusēs. Septiņpadsmitā vitrāža ar zvaigzni atradās virs centrālās ieejas. Un pašlaik piecas no tām – „Ventspils”, „Meliorācija”, „Daugavpils”, „Kuldīga” un „Zvaigzne” atrodas glabājas pilsētas muzejā. Turklāt lielākā daļa ir teicamā stāvoklī. Taču uz jūsu jautājumu, kā tās šeit nokļuvušas, pagaidām nevaru atbildēt. Tas vēl būs jānoskaidro,” saka Ineta Janovska.
Paviljona „Latvijas PSR” veidošanā piedalījās arī Daugavpils dzelzceļnieku tehnikuma audzēkņi. Viņi uzkonstruēja miniatūras tvaika lokomotīves modeli, kura TSSI brauca pa minidzelzceļu. Iespējams, kad paviljonu aizvēra, kopā ar šo lokomotīvīti Daugavpilī nonāca arī šīs piecas brīnišķīgās vitrāžas.
Vēl nesen tika uzskatīts, ka visas septiņpadsmit vitrāžas, kuras TSSI paviljonā demontēja pirms aptuveni sešdesmit gadiem, ir nozaudētas. Taču pagājušajā gadā to pēdas uzgāja Krievijas pētnieks Dmitrijs Vorobjovs. Viņš bija iesaistīts tālaika TSSI paviljonu atjaunošanas darbā. Tādējādi četras vitrāžas D. Vorobjovs atrada vienā no Rīgas izglītības iestādēm un piecas – Daugavpilī. Trīs vitrāžas atrodas kāpņu telpas loga ailē. To izskats sniedz pilnīgu priekšstatu par mākslas tēlu un krāsu paleti, izmantotā stikla veidiem un gammu, fragmentu savienošanas paņēmienu un izmantotajiem materiāliem.
Vienā no muzeja kāpņu logu ailēm atrodas vitrāža „Kuldīga”. Daļa sānu stiklu ar standarta ornamentālo zīmējumu, diemžēl, ir nozaudēta, taču galvenais sižets ir saglabājies, turklāt tas ir ideālā stāvoklī.
Vēl viens eksponāts – vitrāža „Zvaigzne” – pašlaik atrodas muzeja pagrabā, līdz tiks restaurēts.
Kur atrodas pārējās astoņas vitrāžas, nav zināms, taču to meklējumi turpinās. Un, iespējams, visas septiņpadsmit tematiskās vitrāžas atkal kļūs par Latvijas nacionālā bagātību.
