Laikā, kad Daugavpils Universitāte (DU) cīnās par to, lai tai tiktu saglabāts universitātes statuss, sakarā ar to notiek daudzas diskusijas. Ja DU necīnīsies tagad, vēlāk būs ļoti grūti kaut ko mainīt. Savu viedokli par šo problēmu pauda Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes dekāne profesore Elīna Vasiļjeva.
-- Rudenī bija informācija, ka DU apvienosies ar Liepājas Universitāti un statuss "universitāte" tiks veiksmīgi saglabāts. Sakiet, lūdzu, kas šajā plānā neizdevās?
-- Daugavpils Universitāte, Liepājas Universitāte un Latvijas Lauksaimniecības universitāte jūlijā parakstīja sadarbības memorandu un iespēju veidot triju universitāšu konsorciju. Taču Augstskolu likumā joprojām nav juridiskas definīcijas "konsorcijs". Tāpēc arī konsorcija izveide tika apturēta un pagaidām Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) negatavo nekādu juridisko pamatojumu. Tas vēlreiz apliecina, ka pašlaik IZM ir gatavs plāns un priekšlikumi tiek ignorēti.
-- Kāda ir Daugavpils Universitātes loma Daugavpilī un Latgales reģionā? Kāpēc ir svarīgi saglabāt universitātes statusu?
-- Universitāte – tā ir jaunatne. Visa ažiotāža rada sliktu reklāmu. Protams, nosaukums nav galvenais, bet piedāvātājā klasifikācijā mainās ne tikai nosaukums, bet arī iespēju komplekts. Zem jautājuma būs visas doktora studiju programmas. Pašlaik mums darbojas doktorantūra (un sekmīgi, jo pie mums studē arī rīdzinieki), mēs pašlaik strādājām pie jaunām doktora studiju programmām. Pašlaik notiek Latvijas Univesitāte un DU kopējās doktora studiju programmas "Vēsture" licencēšanas process. Izstrādes procesā ir doktora studiju programma "Valodu, literatūras un tulkojumzinātnes studijas" sadarbībā ar Liepājas Universitāti un Ventspils Augstskolu. Ja statuss mainīsies, mums tika ierobežota zinātniskā pētniecība, būs slēgtas vairākas tēmas. Bet tieši šīs tēmas un jomas strādā Daugavpils un reģiona atpazīstamībai Eiropā un pasaulē. Universitātes statuss ir svarīgs arī sadarbības līgumu slēgšanas procesā. Piemēram, mums ir starptautiski atzītas programmas krievu valodas un filoloģijas jomā sadarbībā ar „Latinsoft”, un studenti no ASV ir ne tikai ieguldījums studiju procesā, bet arī reģiona attīstībā un ekonomikā. Projektiem reģionālistikā ir liela ietekme -- tas neveido provinces stereotipu universitātei. Tas nav normāli, ka valstī, izņemot galvaspilsētu, viss pārējais tiek uztverts kā province. Mēs esam vienīgie Baltijas reģionā, kam ir manāma šāda tendence. Lietuva un Igaunija ir pilsētu kultūras valstis. Mēs darām visu, lai provinces sajūta kļūst visaptveroša. Tas ietekmē jauniešu izvēli, cilvēku domāšanas veidu, potenciālo investoru attieksmi.
-- Kādu jūs redzat Daugavpils Universitātes nākotni?
-- Zinātnei nepiemīt pareģošana. Objektīvi Daugavpils Universitātes nākotni veido vairāki faktori.
-- Kas jums palīdz cīnīties par "universitātes" statusu?
-- Galvenais ir studējošo un absolventu viedoklis. Kad plašsaziņas līdzekļos lasāmi negatīvi komentāri, ir skaidrs (šeit nāk palīgā lingvistiskā ekspertīze un starpkultūru komunikācijas teorijas), ka raksta tie, kas nekad nav studējuši vai studējuši neveiksmīgi. Es pašlaik redzu, ko sociālajos tīklos raksta un kā mūs atbalsta mūsu studējošie, ko par savu pieredzi stāsta absolventi. Viņu vārdiem ir spēks. Un, protams, mūsu sadarbības partneri. Savu atbalstu pauda arī kolēģi no citām universitātēm, kuras starptautiskajā reitingā (pēdējo dienu laikā kā pamatojums izskanējuši tieši reitingi) atrodas augstā vietā. Var teikt, ka viņi no attāluma spēj labāk saskatīt mūsu akadēmisko potenciālu.
