Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2021. gada 15. aprīlis
Ceturtdiena
Aelita, Gastons
+4.5 °C
apmācies

Kvantitatīvais kritērijs universitātes statusa saglabāšanai raisa spraigas diskusijas

Aizvadītās nedēļas nogalē Zoom platformā notika tiešsaistes diskusija saistībā ar Latgalē aktualizēto augstākās izglītības jautājumu, kurā piedalīties bija aicināti Latgales plānošanas reģiona pārstāvji -- pašvaldību vadītāji, izglītības pārvalžu speciālisti, augstskolu pārstāvji un citi interesenti.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) patlaban gatavo priekšlikumus Augstskolu likuma trešajam lasījumam Saeimā. Tieši kvantitatīvais kritērijs, kuru grozījumi paredz piemērot augstākajām izglītības iestādēm universitātes statusa saglabāšanai, raisījis iebildumus plašā sabiedrībā.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska skaidroja, ka pirms gada uzsāktās augstskolu pārvaldības reforma mērķis ir kāpināt Latvijas zinātnes un augstākās izglītības starptautisko konkurētspēju, celt augstākās izglītības kvalitāti, rosināt efektīvu resursu izmantošanu un modernizēt pieejamo tehnoloģiju vidi, prātīgu tērējot resursus.

Reforma ietver četrus soļus, pirmais no tiem ir grozījumi likumdošanā, kas skar Augstskolu likumu, paredz padomju veidošanu augstskolās, dodot trīs gadu pārejas periodu attīstības stratēģijas, specializācijas izstrādei.

Patlaban ir trīs augstskolu tipi -- tās ir zinātnes universitātes, lietišķo zinātņu augstskolas, mākslas un kultūras universitātes. Veidojamajām padomēm plānots uzticēt finanšu un stratēģiskās attīstības jautājumu lemšanu, senātu ziņā atstājot jautājumus, kas saistīti ar zinātni.

Līdzšinējais zinātnes likums ir rakstīts 1995. gadā un, pēc ministres teiktā, neļauj dinamiski attīstīties augstākās izglītības institūcijām. Augstskolu likuma trešajam lasījumam Saeimā tiks gatavots arī atkārtots priekšlikums par konsorcija izveidi citā izpratnē, kas paredz uz laiku izveidot augstākās izglītības iestāžu apvienību, kas noteiktā laikā veido jaunu juridisku institūciju.

Daugavpils Universitāte patlaban ir trešā mazākā universitāte Baltijas jūras reģionā. Tā piedāvā 60 programmas 1777 studentiem. Liepājas Universitāte ir otrā mazākā un piedāvā 41 programmu 1079 studentiem. Baltijas jūras reģionā nevienā universitātē no "Top 1000" saraksta studējošo skaits nav mazāks 5000. Savukārt Latvijai ir raksturīgas ļoti mazas universitātes pilsētās ārpus Rīgas, norādīja ministre.

Konsorcija veidošana, kurā būs Liepājas Universitāte, Daugavpils Universitāte un Latvijas Lauksaimniecības universitāte, konsolidējot pētniecības un studiju resursus, ļautu attīstīt augstskolas ārpus Rīgas, veidojot spēcīgu zinātnes universitāti. Savukārt reģioni iegūtu cilvēkkapitāla potenciālu, investīciju piesaisti, zināšanu pārnesi un konkurētspējas uzrāvienu.

Universitātes statuss ir arī Latgales attīstības jautājums

Daugavpils  domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dukšinskis norādīja, ka universitātes statusa saglabāšanas jautājums ir ne tikai augstskolas, bet arī Latgales attīstības jautājums, un kvantitatīvajam rādītājam šajā kontekstā nevajadzētu būt noteicošajam.

Ja statuss tiks zaudēts, tad sekas var būt neatgriezeniskas ne tikai augstskolas attīstībā. Tādēļ kvantitatīvais rādītājs no augstskolu likumprojektā būtu jāņem ārā. Universitātes nosaukums ir ne tikai finanšu lietas, bet arī prestižs. Statuss ir jāsaglabā un augstskola ir jāattīsta. Latgalei ir jābūt savai universitātei, uzsvēra Jānis Dukšinskis.

Ministre, atbildot uz Daugavpils vicemēra teikto, norādīja, ka patlaban ir daudz iestāžu, kas kompilē zināšanas, bet vairāk ir vajadzīgas tādas, kas tās radītu. Latvijai vajag vairāk tādu zinātnieku kā, piemēram, Daugavpilī dzimušais matemātiķis Andris Ambainis. Diemžēl gan Daugavpils Universitātē, gan arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā STEM (dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika) joma ir apdraudēta, jo cilvēki izraugās virzienus, kur ir izaugsme.

Diskutēt varētu arī par augstskolu tipoloģijas jautājumiem

Arī Daugavpils Universitātes zinātņu prorektors Arvīds Barševskis uzskata, ka kvantitatīvais rādītājs ir mākslīgi radīts, lai "atsijātu" divas reģionu augstskolas. Kam ir vajadzīgs šis kritērijs, ja ministrijas rokās ir nākamie soļi, kas saistīti ar kvalitāti un visu pārējo.

Prorektors uzskata, ka diskutēt varētu arī par augstskolu tipoloģijas jautājumiem. Viņš aicināja tipoloģijā noteikt tikai universitātes, augstskolas un akadēmijas, norādot, ka zinātnes universitāte tipoloģijā ir kļūda, jo Latvija finansiāli to nevar „pavilkt”. Zinātnes universitātes budžets ir krietni lielāks nekā vienkāršas universitātes budžets, norādīja Arvīds Barševskis.

DU prorektors norādīja, ka līdz šim politikā bijusi "tradīcija" nepietiekami finansēt augstāko izglītību. Ar pašreizējo profesora algu nav iespējams piesaistīt labākos profesorus.

Panākt finansējuma kāpinājumu bez būtiskām strukturālām izmaiņām nav iespējams

Izglītības un zinātnes ministre norādīja, ka savulaik pētniecības centri ir iegādājušies projektos dažādu aparatūru, ka stāv neizmantota. Daudzas skolu ēkas un stadioni ir atjaunoti, kaut tur nav kam mācīties. Zinātniskajā izvērtējumā STEM jomās Rēzeknes, Liepājas un Ventspils augstskolas līdz šim ir uzrādījušas ļoti viduvēju, teju kritisku zinātnes līmeni, savukārt Daugavpils -- dažādu, no ļoti laba līdz ļoti sliktam.

Valsts šobrīd nevar uzturēt 16 augstskolas, ceļot akadēmiskā personāla atalgojumu, un ekselencē attīstot 32 zinātnisko virzienus. Panākt finansējuma kāpinājumu bez būtiskām strukturālām izmaiņām nav iespējams. Patlaban “Covid-19” krīze rada -3,6% iekšzemes kopprodukta, atgriež bezdarba līmenī 2017. gada līmenī. Valstī pietrūkst vidēja un augsta līmeņa speciālistu, norādīja ministre.

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektore Iveta Mietule norādīja, ka Latgale katru gadu zaudē 4000-- 5000 iedzīvotāju. 70% studējošo RTA un DU ir vietējie jaunieši. Katru gadu studējošo skaits sarūk par 150 cilvēkiem un vienīgā iespēja palielināt studējošo skaitu ir piesaistīt ārzemju studentus.

Diskusijā tiks skarts arī pedagogu atalgojuma jautājums.

Ministrijā atzīmē, ka šī brīža augstākās izglītības attīstības tendences pasaulē rāda, ka studējošo skaits samazinās visā Eiropā, bet kopumā pasaulē tas pieaug; attālinātais (kombinētais) studiju process ļauj piesaistīt gan ārzemju studējošos, gan docētājus; tikai tās studiju programmas, kurās liela nozīme ir pētniecības, līdzdalības un digitālajām kompetencēm, var virzīties uz izcilu rezultātu, kļūt par saistošām studējošajiem neatkarīgi no dzīvesvietas; atvērtās zinātnes, resursu, koplietošanas un konsorciju stiprināšanas laikā nav iespējams veidot slēgtas, kāda viena neliela reģiona specifikai raksturīgas zinātnes universitātes. 

Tikai atvērtība pasaules tendencēm globalitātes un tehnoloģiju laikmetā var izcelt arī globalizācijai raksturīgo. Studējošo minimālā skaita noteikšana primāri ir jautājums par Latvijas augstākās izglītības reģionālo konkurētspēju. Baltijas jūras reģionā ES/EEZ valstu vidū no vairāk nekā 6,2 miljoniem studējošo Latvija veido 1,3 % no studējošo kopskaita. Ir acīmredzams, ka Latvijas augstākā izglītība uz reģiona fona ir neliela un tās attīstības potenciāla pilnīgai izmantošanai ir vajadzīga gan mērķtiecīga specializācija, gan sapratne par reālo augstākās izglītības jaudu.

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.