Mihails Tkaličs izgatavo no koka dažādas noderīgas lietas. Par to, kā savā radošajā darbībā viņš nolēmis savienot Austrumus un Rietumus un kas no tā ir iznācis, meistars pastāstīja avīzes „Latgales Laiks” reportierei. Parasts koks neparastā traktējumā – aizrautīgi cilvēki veic savu darbu kvalitatīvi, bieži jo bieži pārsteidzot cilvēkus, un tas ir izdevies arī Mihailam.
Austrumos noskatīta ideja
Mihails Tkaličs runā par koku kā par patīkamu siltu materiālu, no kura var izgatavot noderīgas un skaistas lietas – nažu turētājus, paliktņus, lāpstiņas un piparnīcas, plauktiņus garšvielu trauciņiem, kā arī elegantus un neparastus sieviešu garderobes aksesuārus. Divzobu saspraudes bija pirmie Mihaila izstrādājumi, kas piesaistīja šīs publikācijas autores uzmanību. Aplūkojot šo saspraudi tuvāk, redzams ne tikai smalkais, precīzais slīpējums un ideālais krāsojums, bet arī Daugavpils simbolika. Interesanti ir tas, ka izgatavot tieši šādu saspraudi Mihailu pamudināja aizraušanās ar Austrumu vēsturi. Daudzās Austrumu valstīs sievietes, veidojot frizūru, matus sasprauž gan ar parastiem irbulīšiem, gan tamlīdzīgiem „divzobjiem” un „trijzobjiem”. Iespējams, ka senatnē saspraudes ar paasinātajiem galiņiem sievietēm kalpoja ne tikai kā greznumlietas, bet arī pašaizsardzības līdzekļi. Savukārt mūsdienās šāda kvalitatīva saspraude ar vietējo simboliku rotā matu sakārtojumu un piesaista ne tikai sieviešu uzmanību -- laikam ritot, tā var iegūt arī vēsturisku vērtību. Mihails pastāstīja, ka saspraudi pēc viņa lūguma „notestēja” pazīstamas sievietes un atzina to par gana funkcionālu un ērtu. Vai šādu saspraudi lietot ikdienā – tas ir katras sievietes ziņā atkarībā no stila, kuram viņa dod priekšroku, toties ballēs un svētkos šāds aksesuārs izskatās šiki un var pat kļūt par apspriešanas „objektu”. Šāda matu saspraude top divu nedēļu laikā. Vispirms Mihails izgriež no koka formu, pēcāk to noslīpē un uzklāj krāsu vairākās kārtās.
Dāvana 8. martā
„Pirmo saspraudi izgatavoju no Jaungada eglītes koksnes gabaliņa. Atceros, ka tad jau bija pavasaris, man kļuva mazliet skumji un es nodomāju, ka vajag padarboties. Paņēmu paštaisītu nazi un, sēžot uz balkona, sāku griezt. Pirms tam biju skatījies vēsturisku korejiešu seriālu, kurā redzēju skaistu saspraudi, kuru filmas varone bija saņēmusi mantojumā no vecmāmiņas. Toreiz nodomāju – kā tad tā -- Austrumu meitenes valkā šādas saspraudes, bet pie mums to nemaz nav. Tur matus sasprauž ar irbulīšiem, zariņiem, taču irbulīši nav īpaši glīti, tāpēc tur tos izrotā. Pašu pirmo saspraudi uzdāvināju mammai 8. martā. Viņai tā ļoti patika, jo saspraude bija viegla, turklāt koks ir ļoti patīkams materiāls un tam vienmēr gribas pieskarties. To izrotāju ar aplī izgrieztu skandināvu veselības rūnu,” pastāstīja Mihails.
Kā sagādāt materiālu
Mihails teic, ka sagādāt nepieciešamo materiālu ir visai sarežģīti. Pie mums ir grūti nopirkt pat labu bērza finieri, jo itin visur tiek piedāvāta galvenokārt priežu un egļu koksne, arī sadabūt ozolu ir problemātiski, par vērtīgāku koksni nemaz nerunājot. Turklāt izrādās, ka instrumenti, detalizēti izpētot to raksturojumus, mūsu veikalos ir zemākas kvalitātes nekā vecajā Eiropā. Labi, ka ir internets, kur tos var iegādāties, taču par rezerves daļām un apkalpošanu pat nav ko domāt. Pārdevēji saka – ja kaut kas salūzt, pērciet jaunu instrumentu. Patērētāju tiesību aizsardzības iestādes ne vienmēr var līdzēt, jo birokrātija visu bremzē. Materiālu apstrādē Mihails izmanto gan zobu diegus, gan japāņu zāģi. Viņš atzīmē, ka mūsu zāģi ir rupjāki, savukārt Japānā ražotie – ļoti precīzi, ar tiem ir patīkamāk strādāt.
Vecas mēbeles un aizlienēts finierzāģis
„Kādreiz man nebija datorgalda, un nebija arī naudas, lai nopirktu jaunu. Tolaik šāds galda maksāja vairāk nekā 100 latus, lai gan maizes klaipa cena vēl bija 20 santīmi! Tāpēc simts lati bija gana liela nauda. Tajā laikā biju students, naudas bija maz, nebija arī nekādu instrumentu. Reiz draugs, atnācis ciemos, pastāstīja par savu paziņu, kurš kopā ar savu tēvu izdomāja, kā izgatavot galdu. Nopirka instrumentus, materiālus un paši visu uzmeistaroja. Nākamajā dienā, pastaigājoties, laukumā pie atkritumu konteineriem ieraudzīju veco padomju laiku mēbeļu gabalus, un plāns radās pats no sevis.
No viena paziņas aizlienēju finierzāģi, no cita – urbi, un divās nedēļās izgatavoju stabilu datorgaldu. Aplīmēju to ar koka efekta materiālu – sanāca gana skaists un ērts galds. Lietoju to jau divdesmit gadus un esmu ļoti apmierināts – lūk, ko nozīmē materiāla kvalitāte un ilgmūžība. Ja ir nepieciešams, pilnveidoju. Pirms kāda laika virs monitora piestiprināju plauktiņu printerim. Tas bija nepieciešams, lai funkcionāli izmantotu darba virsmu. Tā nu ar šo galdu viss arī sākās,” saka Mihails.
Zināšanas noder vienmēr
Mihails mācījās 99. profesionālajā izglītības iestādē, kur apguva namdara un galdnieka profesiju, taču tur mācīja pavisam ko citu – strādāt ar darbgaldiem, jaunceltnēs, skaidroja un rādīja, kā izmantot instrumentus, pārnēsāt smagumus un rakt. Prasme strādāt ar rokas instrumentiem izrādījās visnoderīgākā, tāpat arī teorija – neapšaubāmi, tās ir vērtīgas zināšanas. Palīdz arī drošības tehnikas noteikumu pārzināšana.
„Pašlaik es izmantoju moduļu mini frēzmašīnu, un, kā izrādījās, ar to var izdarīt visu, taču patērētais darba laiks neatmaksājas, tāpēc nav iespējams konkurēt ar lielajiem tirdzniecības centriem. Jāliek lietā rokas instrumenti – ēvele, rokas zāģis, kalts, cirvītis, nazis. Gandrīz viss ir paštaisīts vai pārtaisīts, jo rūpnīcās ražo standarta instrumentus, un viss tas, ko var iegādāties par saprātīgu cenu, jāpārtaisa,” stāsta meistars.
Veidot savu biznesu
Mihails cenšas no sava hobija „izaudzēt” noderīgu un rentablu projektu. Viņam ir piešķirta invaliditātes grupa, bet ar 100 eiro pabalstu ir grūti iztikt. Mihails dara to, kas viņam patīk, ir oficiāli reģistrējis savu darbību, uztur sakarus ar Daugavpils Tūrisma informācijas centru, plāno sadarboties ar veikaliem. Viņa ideju atbalsta arī vietējie tūrisma jomas pārstāvji, taču aktivitāte tūrisma nozarē ir samazinājusies ārkārtējās situācijas laikā ieviesto ierobežojumu dēļ.
Mūsdienās, neskatoties uz preču pārpilnību un daudzveidību, daudzi cilvēki bieži vien lauza galvu, kur atrast oriģinālu un skaistu svētku dāvanu draugiem un mīļiem cilvēkiem, lai tā patiktu, pārsteigtu un ilgi priecētu. Neapšaubāmi, dāvana, ko meistars izgatavojis savām rokām no dzīva materiāla, tiks augstu vērtēta vienmēr. Jo šāda lieta ir unikāla – tai ir sava vēsture un raksturs. Katrs izstrādājums ir individuāls un ar kaut ko noteikti atšķiras no citiem līdzīgiem darinājumiem. Tādas ir koksnes īpašības un radošā darba likumi.
