SIA “Atkritumu apsaimniekošanas Dienvidlatgales starppašvaldību organizācija” (AADSO) poligonā “Cinīši” gatavojas būvēt bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) pārstrādes cehu. Pirmo reizi projektu konkursā AADSO piedalījās 2017. gadā, taču nepietiekamā finansējuma dēļ atbalstu guva tikai viena atkritumu apsaimniekotāja pieteikums. Otrajā kārtā pie sengaidītā finansējuma tikuši arī “Cinīši”. Lai iegūtu plašāku informāciju par šo projektu, kā arī atkritumu apsaimniekošanu kopumā, „Latgales Laiks” apmeklēja poligonu un tikās ar AADSO vadītāju Aivaru Pudānu.
* Ko šāda ceha būvniecība dos uzņēmumam un cik tā varētu izmaksāt?
-- Lai arī pagaidām vēl tiek precizētas dažas nianses, jau tuvākajā laikā plānots parakstīt vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par finansējuma piešķiršanu. Pēc tam tiks rīkots iepirkums par tiesībām veikt ceha projektēšanu un būvniecība. Kopumā BNA pārstrādes ceha būvniecības izmaksas tiek lēstas ap sešiem miljoniem eiro.
Ceha būvniecība ir nepieciešama, lai Latvija līdz 2023. gadam izpildītu Eiropas Savienības (ES) direktīvas, kas paredz BNA dalītu vākšanu. Šī atkritumu paveida utilizācijas un pārstrādes nodrošināšanai arī tiek piešķirta nauda.
Pārstrādājot BNA, paredzēts iegūt metānu jeb CH4. Tiklīdz no BNA būs atdalīts metāns, tie būs stabilizēti un tiks uzskatīti par tehnisko kompostu, ko varēs izmantot pārsegumam vai apzaļumošanā. Rezultātā samazināsies noglabāto BNA daudzums, kas arī ir direktīvu mērķis.
* Kāda daļa atkritumu, kuri nonāk poligonā, patlaban tiek šķirota?
-- Poligonā tiek šķiroti pilnīgi visi ienākošie atkritumi. Šim nolūkam tiek izmantota šķirošanas iekārta, kas sašķiro atkritumus dažādās frakcijās. Tieši sīko atkritumu frakcijā, kuru diametrs ir mazāks par astoņiem centimetriem, lielākoties arī nonāk bioloģiski noārdāmie atkritumi.
Šķirošanas rezultātā gada laikā tiek atšķiroti aptuveni 15 000 tonnu BNA. Paredzams, ka BNA pārstrādes cehā atkritumi izies caur sietiem un tiks nogādāti tuneļos, kur sākumā norisināsies anaerobais, bet pēc tam -- arī aerobais process, un rezultātā no atkritumiem tiks savākts metāns un veidosies komposts.
* Pirms kāda laika Daugavpilī tika ieviesta atkritumu šķirošanu. Cik aktīvi iedzīvotāji iesaistās šajā procesā?
-- Daugavpilī atkritumu šķirošana sākās ar to, ka tika atšķirots iepakojums. Simts vietās Daugavpilī tika uzstādīti konteineri, kur viens konteiners ir domāts jebkuram iepakojumam, bet otrs -- tikai stikla iepakojumam. Uzņēmumam ir arī atsevišķa tikai šķiroto atkritumu savākšanai domāta specializētā automašīna, kas tika iegādāta ar ES finansiālo atbalstu. Iedzīvotāju bažas par to, ka šķirotie atkritumi poligonā nonāk kopējā kaudzē, ir pilnīgi nepamatotas.
Cehā iepakojums tiek sašķirots -- atsevišķi kartons, atsevišķi kannas un plastmasas pudeles. Pēc svara no visiem atkritumiem iedzīvotāju sašķirotie varētu būt ap 10%. Taču tajos ietilpst arī tādi atkritumi, kurus pagaidām nav iespējams pārstrādāt. Pagaidām otrreizējai pārstrādei nav piemērots kompozītiepakojums -- piena paciņas, sulu paciņas, kas sastāv no folijas, plēves un kartona. Pagaidām nav līniju šādu atkritumu pārstrādei.
No dalīto atkritumu konteineriem otrreizējai pārstrādei tiek nosūtīti 80--90% to satura. Savukārt izlaižot caur šķirošanas līniju nešķirotos atkritumus, tiek iegūti 3--7% otrreizējai pārstrādei derīgu atkritumu. Patlaban tiek noglabāta aptuveni puse visu atkritumu, tostarp tekstils, apavi un plēve. Maksa par vienas tonnas noglabāšanu pašlaik ir 65 eiro. Nākamgad tie būs jau 80 eiro, bet vēl pēc dažiem gadiem -- 150 eiro.
Nešķirotiem atkritumiem tiek piemērots tarifs, ko aprēķinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Jo lielāki ir poligona ieņēmumi no šķirotās produkcijas nodošanas otrreizējai pārstādei, jo zemāku var saglabāt atkritumu apsaimniekošanas tarifu. Jo labāk darbojas šķirošanas cehs, jo dārgāk uzņēmums var pārdot sašķirotos atkritumus.
* Ko vēl var darīt, lai mazinātu maksu par atkritumu apsaimniekošanu?
-- Materiālus, kas nav derīgi otrreizējai pārstrādei, varētu izmantot reģenerācijai un siltumenerģijas ieguvei jeb dedzināšanai. Eiropā šādu katlumāju ir ļoti daudz, tai skaitā Lietuvā un Igaunijā. Latvijā šādu katlumāju pagaidām nav, izņemot “Cemex”, kur ražo cementu. Tā ir vienīgā vieta Latvijā, kur ierobežotā daudzumā var nodot gan riepas, gan no atkritumiem iegūto kurināmo (NAIK).
Atkritumu dedzināšanai domātās katlumājas ir modernas un izmešu tajās ir vidēji par 10% mazāk nekā tradicionālajās. Šāds projekts realizācijai bija sagatavots arī Daugavpilī, taču netika apstiprināts, kā rezultātā nauda -- desmit miljoni eiro, tika piešķirta katlumājas būvniecībai Ventspilī.
* Vai Latvijai bija iespēja nepaaugstināt vai ne tik strauji paaugstināt dabas resursu nodokļa likmes?
-- Es uzskatu, ka šīs likmes ir ieviestas pārāk strauji, jo atkritumu apsaimniekotāji nespēj tikt līdzi ar attiecīgo tehnoloģiju izmantošanu, kas varētu mazināt noglabāšanas apjomus. Atkritumu noglabāšanas tarifs tiek celts, lai ieinteresētu poligonus mazāk noglabāt. Bet, ja mums nepiešķir projektiem nepieciešamo finansējumu, mēs nevaram pielietot tehnoloģijas, kas mazinātu noglabājamo atkritumu apjomu.
Šobrīd ar šķirošanu otrreizējai pārstrādei var nodot, lielākais, 10% atkritumu. Gatavojot materiālu dedzināšanai, pārstrādājamo atkritumu īpatsvaru varētu palielināt līdz 30--40%. Izņemot no BNA metānu, šis procents varētu tikt palielināts vēl vairāk.
* Nesen bija diskusija par atkritumu apsaimniekošanas maksu. Vai tā jārēķina pēc kubikmetriem vai tomēr tonnām?
-- Līdz gadam, kad sākās šis strīds, uzņēmumi varēja piedalīties iepirkumā, piedāvājot kubikmetra svaru. Tagad likumi ir mainīti. Latvijā tika veikts pētījums, cik vidēji sver kubikmetrs atkritumu. Tika noskaidrots, ka kubikmetra svars, atkarībā no sezonalitātes un novada, svārstās no 110 līdz 130 kilogramiem. AADSO Daugavpilī piedāvātais kubikmetra svars ir 115 kilogrami. Novadā tie ir 130 kilogrami, jo tur ir augstāks BNA īpatsvars.
Katru ceturksni notiek kubatūras un svara pārbaude. Katrā pašvaldībā tiek norīkots pārstāvis, kurš kopā ar savācējiem brauc pa maršrutu, savāc atkritumu kubikmetrus, brauc uz svariem, sarēķina un iegūst informāciju par viena kubikmetra svaru. Ja ir svārstības uz vienu vai otru pusi, tarifs tiek pārskatīts.
* Cilvēki tiek aicināti šķirot atkritumus. Viens to dara vairāk, cits – mazāk apzinīgi, bet rezultātā visiem jāmaksā vienādi, turklāt maksa par atkritumu apsaimniekošanu katru gadu pieaug. Ir dzirdēts, ka daži privātmāju iedzīvotāji, lai mazinātu maksu par atkritumiem, savas miskastes ved un izmet daudzdzīvokļu māju konteineros. Kā atrisināt šo problēmu?
-- Ja cilvēkam ir sava saimniecība, viņš, lai mazinātu sava konteinera aizpildāmību, sašķirotos atkritumus bez maksas varat nodot dalītās atkritumu šķirošanas konteineros. Atkritumu apjomam samazinoties, viņš var mainīt līgumu ar operatoru par mazāku apjomu.
Daudzi privātmāju īpašnieki nevēlas slēgt atkritumu apsaimniekošanas līgumu, bet ir pašvaldības saistošie noteikumi, kas nosaka, ka ikvienam saimniecības īpašniekam ir jānoslēdz līgums ar operatoru.
Daudzdzīvokļu mājās liela loma ir iedzīvotāju apzinīgumam. Ja šķirots tiks apzinīgi un samazinās nešķiroto atkritumu apjoms, rodas iespēja samazināt konteineru skaitu un maksu par atkritumu apsaimniekošanu. Dalītie atkritumi patlaban tiek savākti par velti.
Lai svešas personas neizmestu atkritumus tiem nepiederošos konteineros, klientam ir jāuzmana savi konteineri. Citās pilsētās šim nolūkam tiek uzstādīta video novērošana vai arī konteineri tiek ieslēgti.
* Kas maksā par stihisko izgāztuvju novākšanu?
-- Stihisko izgāztuvju novākšana tiek apmaksāta no pašvaldības līdzekļiem. Tas nozīmē, ka par stihiskajām izgāztuvēm maksā visi pilsētas iedzīvotāji no saviem nodokļiem. Pats dārgākais variants ir, ja kāds savus būvgružus izgāž mežā. Šādu atkritumu savākšana maksā dubulti, jo šeit vēl ir jāsamaksā arī par to savākšanu.
Lai mazinātu šādu gadījumu skaitu, pašvaldības policijas uzmanības lokā tiek nodoti tā saucamie “melnie izvedēji”, kas piedāvā par lētu naudu izvest būvgružus. Viņi atbrauc pie cilvēkiem, kas veic remontu, paņem naudu, sakrauj būvgružus, izved tos un izgāž mežā. Uz poligonu šādi darboņi atkritumus neved.
Priecē tendence, ka pēdējā laikā uz poligonu savus gružus ved aizvien vairāk cilvēku, kas veic remontdarbus, īpašs gandarījums ir par to, ka tie pārsvarā ir gados jauni cilvēki. Lai mazinātu maksu par atkritumiem, dalītās vākšanas laukumā viņiem tiek piedāvāts sašķirot pudeles, stiklu un plastmasas izstrādājumus.
