Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2021. gada 15. aprīlis
Ceturtdiena
Aelita, Gastons
+4.5 °C
apmācies

Krāslavā tapis “Vecās mājas stāsts”

Krāslavas novada pašvaldība daudzu gadu garumā darbojas dažādos projektos, soli pa solim attīstot astoņpadsmitā gadsimta pērli -- Krāslavas muižu, kuru mūsdienās sauc arī par pils kompleksu. Pirms trim gadiem tika uzsākta vērienīga Krāslavas pils staļļu pārbūve Eiropas reģionālās attīstības fonda projekta „Rīteiropas vērtības” ietvaros. Ēkai tika nomainīts jumts, renovēta fasāde, atjaunoti komunikāciju pieslēgumi, veikti iekšdarbi, kā arī labiekārtota teritorija.

Pēc būvdarbu pabeigšanas, piesaistot pašvaldības un Valsts Kultūrkapitāla fonda līdzekļus, tika uzsākts darbs pie ēkas renovētās daļas saturiskā piepildījuma veidošanas. 2018. gadā šeit tika izveidota interaktīva ekspozīcija „Pi vīna golda”, kas ir veltīta Krāslavai raksturīgā piecu dažādu tautību kulinārā mantojuma tradīcijām. 2019. gadā sadarbībā ar Folkmaņu ģimeni tika izveidota Krāslavas gleznotāja Valentīna Zlidņa piemiņas istaba. Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja izveidotais atklātais krājums „Tēlnieces Vandas Zēvaldes mantojums” 2020. gadā saņēma Latvijas Muzeju biedrības gada balvu. Šogad izveidots vēl viens muzeja atklātais krājums „Vecās mājas stāsts”. Vairāk par to “Latgales Laikam” pastāstīja Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja galvenā krājuma glabātāja Alla Lomanovska.

-- Krājumu bija plānots atklāt vēl pirms Ziemassvētkiem. Diemžēl sakarā ar ieviestajiem “Covid-19” izplatību ierobežojošajiem pasākumiem to nācies atlikt līdz to atcelšanai.

Mums ļoti gribējās, lai krājums nebūtu kā tāda noliktava, tādēļ nolēmām veidot stāstu apmeklētājiem un nosaucām to par “Vecās mājas stāstu”. Tas ir stāsts par to, kā māja dzīvoja laika posmā no XIX gadsimta beigām līdz XX gadsimta 70. gadiem, kā mainījās interjers un mājsaimniecības priekšmeti.

“Vecās mājas stāstā” apskatei būs pieejami ap 600 priekšmetu un to skaitu plānots palielināt. Krājumā ir aplūkojama arī muzeja svaru kolekcija, sākot no lielākajiem 1000 kilogramu svariem, kurus Rīgā ražoja AS “Metālists”, līdz pat bērnu rotaļlietu svariem. Apskatāmi ir arī dažādi bezmēni, dzirnakmeņu kolekcija, tai skaitā kāds neparasts dzirnakmens no Aulejas pagasta, roku dzirnavas, liekšķeres, piestas, Ludvikovas muižas vārtu viena puse un Krāslavā bijušās petrolejas bodītes logu slēģi ar Dāvida zvaigznēm.

Apmeklētāju uzmanībai tiks piedāvāts apskatei arī plaukts ar patvāru kolekciju, kas ražoti galvenokārt Krievijā -- Tulā, Maskavā, Baševu, Šimarinu un Voroncova rūpnīcā, kā arī tējkannas, piena pārstrādes priekšmeti, Latgales podnieku, tai skaitā Krāslavas meistaru Čiževsku, Gaikeviča un Novojenko izstrādājumi, sviesta ķērnes, sviesta mārciņas, siera spiede, medus sviede, kura savulaik piederējusi krāslavietim Buturovičam, un bišu dūmeklis, kas piederējis Vladislavam Celitānam.

Atverot pagājušā gadsimta 30. gados izgatavotā drēbju skapja durvis, apmeklētāji ieraudzīs bērnu jūrnieku kostīmiņu, zem tā velkamu blūzīti, izvilkumu tehnikā darināta blūzīte, krimplēna kleitu, 1935. gadā šūtu mēteli ar aitādas kažoka oderi, ko vecāki dāvinājuši savai meitai kāzās, pagājušā gadsimta 70. gados šūtas kleitas, kā arī daudzi citi interesanti apģērbi.

Savukārt senajā bufetē sev vietu radušas kafijas dzirnaviņas, prīmusi, Vācijā ražotās “Aleksandrwerk” gaļas maļamās mašīnas un dažādi trauki, tostarp Kuzņecova un Jessena porcelāna fabrikas izstrādājumi.

“Vecās mājas stāstā” ir krēsls ar pūķa galvām (piederējis ģeogrāfam, novadpētniekam Jurijam Novoselovam), gulta (piederējusi Saksonu dzimtai), nākamajai sievai kāzās dāvināts spogulis, gludekļi, fotogrāfijas, čūskādas somiņa, zāļu skapītis, aizslēdzams “ZIL” markas ledusskapis -- dzīvojot komunālajos dzīvokļos, šī funkcija bija visai aktuāla, kombinēts televizors “Belarusj-5” ar tālvadības pulti, ar kuru varēja regulēt skaņu, radiola, skaņu plašu kolekcija un daudz citu interesantu eksponātu ir Atklāto krājumu “Vecās mājas stāsts” muzejs ir veidojis pašu spēkiem ar vietējo iedzīvotāju atbalstu. Ekspozīcija veidota pamatā no dāvinājumiem.

Ēka, kurā sev mājvietu ir radis “Vecās mājas stāsts”, ko ierasti dēvē par staļļiem, ir viena no grāfu Broel Plāteru muižas saimniecības ēkām, visticamāk, celta XIX gadsimta 20. gados kā vienstāvīga, 42 metrus gara mūra ēka. Sākotnēji tai bijuši divi vai pat trīs vienstāvīgi, ap pagalmu kārtoti korpusi. Austrumu korpusā bija ierīkots stallis, bet ziemeļu un rietumu korpusos – šķūņi.

Staļļos tiek organizētas Krāslavas un citu mākslinieku izstādes, pēc pasūtījuma iespējamas amatnieku meistarklases un Latgales kulinārā mantojuma ēdienu degustācija, tiek rīkot citi pasākumi.

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.